30. Arvīda mājas diena. Ar ko piestiprināt dēļus pie blokiem?
Ar sievu un dēlu trijatā neatkarīgi viens no otra izvēlējāmies katrs divu plākšņu paraugus un tad salīdzinājām rezultātus. Tādējādi, kurš paraugs guva vairāk "balsu", to arī pasūtījām. Divas krāsas izvēlējāmies tādēļ, ka bijām nolēmuši pirmā stāva līmeni apdarināt gaišākā tonī, bet otro stāvu, kur ir jumta slīpums un tumši brūnās Onduline jumta plāksnes – tumšākā, lai māja neizskatās raiba, kā no ielāpiem darināta. Plāksnes solīja atvest pēc 2-3 nedēļām. Pa to laiku jārisina jautājums, kā tās piestiprināt pie sienas. Znots teica, ka ražotāji iesaka izveidot pamata režģi no collīgajiem dēļiem (25mm x 100 mm). Plāksnes esot smagas, tā ka stiprinājumam jābūt drošam. Taču Aeroc bloki ir vēl mīkstāki par parasto gāzbetonu, un tas manī radīja bažas. Bet, kā dēļus piedabūt pie Aeroc blokiem, plākšņu ražotāji nevarēja pateikt. Celtniecības veikalos nopirku vairākus dībeļu paraugus, domātus gāzbetonam. Dībeļi ir no plastmasas, bet ļoti dārgi un to vajag stipri daudz - dēļiem jābūt 0,5 m attālumā citam no cita pa visu sienas virsmu, sadurvietās, pa perimetru, ap logiem. Nobildēju arī savu koka puļķi ar skrūvi un metāla dībeli (priekšplānā), ko ieteica Aeroc konsultants.
Man bija palikuši pāri apdrupušie Aeroc bloki, kopā ar meistariem tajos izmēģinājām ieskrūvēt dībeļu paraugus. Pieskrūvējām pie blokiem dēļa galu un tad ar līko namdara lauzni, kas domāts naglu izvilkšanai, mēģinājām dēli atraut no bloka. Tas nāca nost ar visu dībeli. Tātad vājākā vieta ir dībelis-Aeroc bloks. Izmēģinājām vēl citu variantu. Ņēmu sausu koka latiņu (četrkantīgu 25 mm x 25 mm), nozāģēju apmēram 10 cm garu gabaliņu (puļķi), izurbu blokā 16 mm diametrā caurumu un iedzinu tur šo koka puļķi. Tad tur pieskrūvēju dēli. Faktiski šis variants izrādījās visstiprākais. Taču mēs ar meistaru sapratām, ka tā būtu baigā ķēpa – taisīt puļķus un dzīt sienā, turklāt tuvu bloka malai mājas stūros vai pie logiem un durvīm tas vienkārši nebūtu iespējams. Tāpēc nolēmu aizbraukt pie Aeroc pārstāvjiem Rīgā, Šmerļa ielā pie bijušās kinostudijas, pēc konsultācijas. Izstāstīju tur par savām problēmām un izmēģinājumiem. Tur ieteica lietot nevis dēļus, bet metāla profilus, kā arī iedeva metāla dībeļa paraugu. Tomēr paliku pie sava sākotnējā varianta - būvēt koka režģi, jo man liela daļa dēļu šim mērķim jau bija sagādāti. Vajadzīgos dībeļus un skrūves atradu veikalā 1000 skrūves K. Valdemāra ielā, samaksāju par pirkumu vairāk nekā 60 Ls. Pārdevēja teica – ja nederēs, varēšot apmainīt pret citu preci, un tas mani iedrošināja pirkt. Plāksnēm komplektā pasūtīju arī speciālus atbilstoša krāsas metāla profilus vertikālajās, stūra un horizontālajās sadurvietās, jo plāksnes nemontē cieši vienu pie otras, bet pa starpu jāliek šie dekoratīvie elementi. Tomēr meistari neriskēja uzreiz būvēt dēļu režģi, iekams loksnes nebija atnākušas, lai nekļūdītos un sadurvietas iznāktu pareizajās vietās, jo viņiem šāda veida apdares materiāls rokās nonāca pirmo reizi. Kad izrakstīja rēķinu, iznāca priekš manis baisa summa – krietni lielāka nekā biju domājis tērēt apdarei. Grasījos jau atteikties no pirkuma, bet tad znots piedāvāja to naudas daļu, kas pārsniedz manu plānoto summu, samaksāt pats – lai būtu mums kā dāvana. Uz tādiem noteikumiem, protams, es piekritu. Un tik un tā manas mazās mājiņas apdare maksās ap tūkstoš latu. Tomēr uzskatu, ka tas ir to vērts, jo šādu sienu man nekad nevajadzēs ne pārkrāsot, ne no jauna apmest, ne kā citādi uzturēt kārtībā – ja nu vienīgi kādu reizi pa daudziem gadiem ar ūdens strūklu noskalot putekļus.
