Ašeradens: Ģenerālvienošanās ir būtisks solis ceļā uz sakārtotu un konkurētspējīgu būvniecības nozari
Rīga, 10.maijs, LETA. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības iniciētā ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecības nozarē ir kardināli izšķirošs solis ceļā uz sakārtotu un konkurētspējīgu būvniecības nozari, ceturtdien forumā "Godīga konkurence Latvijas būvniecībā" sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Ekonomikas ministrija (EM) atzinīgi vērtē nozares iniciatīvu sniegt savu ieguldījumu nozares sakārtošanā, konkurētspējas paaugstināšanā un kvalitātes veicināšanā.
"Esmu pārliecināts, ka uzņēmumiem, kuri iesaistās ģenerālvienošanās procesā, ir vēlme veidot ilgtspējīgu būvniecības nozari, kuras pamatā ir godīga konkurence un ilgtermiņa attīstība. Arī darba ņēmēji būs ieguvēji, jo iegūs sociālās garantijas, skaidrību par pienākošos atalgojumu un motivāciju kvalifikācijas celšanai," uzrunājot foruma dalībniekus, uzsvēra Ašeradens.
Ministrs norādīja, ka ģenerālvienošanās būvniecības nozarē ir pirmā šāda veida vienošanās, kas būs saistošai visai nozarei. "Sasniedzot izvirzītos mērķus, būvniecības nozare būs paraugs un iedvesmas avots citām nozarēm. Skandināvijas un Ziemeļvalstu pieredze liecina, ka sociālais dialogs ir viens no efektīvākajiem instrumentiem nozares sakārtošanai pašregulācijas ceļā, vienojoties par konkrētai nozarei vispiemērotākiem un visatbilstošākiem risinājumiem," sacīja Ašeradens.
Viņš norādīja, ka ievērojams pagrieziena punkts kopējas konstruktīvas sadarbības izveidei bija 2016.gada 31.maijā noslēgtais atbildīgo ministru kabineta locekļu un būvniecības nozares pārstāvju sadarbības memorands.
"Šie gandrīz divi gadi aizvadīti intensīvas un konstruktīvas sadarbības zīmē ar būvniecības nozari, kas sekmējis virzību uz kopīgi izvirzīto mērķu sasniegšanu. Memoranda ambiciozākie mērķi - elektroniskās darba laika uzskaites ieviešana un ģenerālvienošanās parakstīšana, šodien ir izpildīti, radot efektīvu, jēgpilnu un reāli strādājošu instrumentu ēnu ekonomikas un tās galvenās komponentes "aplokšņu algu" ierobežošanai," sacīja Ašeradens.
Viņš uzsvēra, ka būvniecības nozare ir ļoti nozīmīga valsts tautsaimniecībā, tā ir 7.vietā pēc pievienotās vērtības un raksturīga iezīme ir lielais nodarbināto skaits, kas pagājušajā gadā sasniedzis 63 000 nodarbināto. Ašeradens uzsvēra, ka 2017.gads iezīmējās ar jaunu nozares sasniegumu - eksporta apjomam sasniedzot vēsturiski augstāko rādītāju - 182 miljonus eiro, kā arī ievērojami pieauga kopējie būvniecības apjomi sasniedzot 1,7 miljardus eiro.
"Vienlaikus jāsecina, ka jau ilgstoši būvniecības nozares lielākā problēma bijusi ēnu ekonomika un tieši aplokšņu algu īpatsvars. No ēnu ekonomikas visvairāk cieš tieši uzņēmumi - tā vietā, lai nopelnītu, investētu savā attīstībā un inovācijās, uzņēmēji negodīgas konkurences apstākļos ir spiesti cīnīties par izdzīvošanu. Tas ilgtermiņā grauj ne tikai nozares, bet arī visas Latvijas ekonomikas attīstību," sacīja Ašeradens.
Ministrs norādīja, ka šogad un nākamajos gados gan politikas veidotājus, gan būvniecības nozares komersantus gaida lieli izaicinājumi, jo dati liecina par strauju būvniecības apjoma pieaugumu. Valdība no savas puses turpinās pasākumus administratīvā sloga un ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecībā, kā arī būvniecības kvalitātes un drošības veicināšanai, solīja Ašeradens.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ģenerālvienošanos par minimālo algu būvniecības nozarē ceturtdien forumā "Godīga konkurence Latvijas būvniecībā" klātienē parakstīja vairāk nekā 120 uzņēmumi, kuru pašu spēkiem veikto būvdarbu apmērs veido 519 miljonus eiro, kas ir 73% no nepieciešamā apmēra, lai ģenerālvienošanās stātos spēkā un būtu saistoša visai būvniecības nozarei.
Taču uzņēmumi joprojām turpinās parakstīt ģenerālvienošanos. Vairākiem uzņēmumiem, kuri jau ir pauduši apņēmību parakstīt ģenerālvienošanos, šis lēmums vēl ir jāsaskaņo ar saviem ārvalstu kapitāldaļu turētājiem. Savukārt daļa uzņēmumu vēl šaubās par ģenerālvienošanās nepieciešamību, tāpēc Latvijas Būvuzņēmēju partnerība nākamo divu mēnešu laikā strādās ar šiem uzņēmumiem, mēģinot tos pārliecināt par labu šim lēmumam.
Lai ģenerālvienošanās stātos spēkā un būtu saistoša visai nozarei, to jāparaksta uzņēmumiem, kuru pašu spēkiem veikto būvdarbu apmērs veido 50% no būvniecības nozares kopējā apmēra. Pērn nozares pašu spēkiem veikto būvdarbu apmērs bija 1,4 miljardi eiro, tādējādi, lai ģenerālvienošanās stātos spēkā, to jāparaksta uzņēmumiem, kuru veikto darbu apmērs veido 713 miljonus eiro.
