Asociācija: Dubultbirokrātija būvvaldēs neveicina ēku drošības palielināšanos

Asociācija: Dubultbirokrātija būvvaldēs neveicina ēku drošības palielināšanos
Zolitūdes traģēdija ir viesusi būtiskas pārmaiņas nekustamo īpašumu nozarē, tomēr tās sakārtošana šobrīd ir vairāk veikta no pašu attīstītāju puses, savukārt valsts un pašvaldība ir radījusi papildu birokrātiskos šķēršļus jaunu projektu saskaņošanai, kuriem nav saistības ar drošības palielināšanu ēkās, norāda Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA).

NNĪAA valdes loceklis Guntars Grīnvalds stāsta: "Zolitūde bija ļoti skarba mācība visiem. Attīstītāji būvē mājas nākotnei ar mērķi, lai cilvēki kļūtu laimīgāki, nevis pretēji. Tāpēc šobrīd nozares ietvaros ir notikusi pašregulācija, un katrs attīstītājs veicis papildu piesardzības pasākumus, lai izslēgtu šādu gadījumu iespējamību. Turklāt tas netiek darīts tikai Latvijas ietvaros, bet arī mātes kompānijās ārvalstīs. Vairums no šiem pasākumiem ir saistīti ar lielāku kontroli un pastiprinātām pārbaudēm pret izpildītājiem, uzstādot stingrākas prasības, veicot vairāku pakāpju ekspertīzes un pārbaudes un algojot papildu ekspertus."

Līdzīgu iniciatīvu attīstītāji sagaidīja arī no valsts un pašvaldībām, lai to īstenotie pasākumi būtu vērsti uz maksimālas drošības palielināšanu.

"Diemžēl šobrīd redzam vēl lielāku birokrātijas veidošanos, kurai nav nekādas saistības ar ēku drošību. Pēdējos gados ir izveidota virkne ļoti sarežģītu un birokrātisku mehānismu un neviennozīmīgi formulējumu normatīvajos aktos, lai šķietami radītu efektu, ka tagad strādājam vairāk, jo vairāk dokumentu, ilgāks saskaņošanas laiks, u.tml. Bet vai šie pasākumi ir tiešā veidā vērsti uz drošības palielināšanu? Patiesībā vairumā gadījumu nē. Mēs sagaidām no atbildīgajām institūcijām un politikas veidotājiem daudz aktīvāku rīcību papildu sertifikācijas, regulāru apmācību un atbildības noteikšanā būvuzraugiem un būvekspertiem, kapacitātes palielināšanu būvvaldēs, civiltiesiskās atbildības ieviešana, u.tml. Nezinu, kā var palielināt drošību tas, ka ierēdņi būvvaldēs pagarina atbilžu sniegšanas termiņus uz vēstulēm vai vienkāršiem jautājumiem, lai tikai neuzņemtos nekādu atbildību?" neizpratnē ir Guntars Grīnvalds.

Jau līdz Zolitūdes traģēdijai jaunu projektu saskaņošana atbildīgajās institūcijās bija nesakārtota joma. Bet pēc tās dokumentācijas saskaņošana Rīgas būvvaldē prasa līdz pat pus otram vai pat vairāk nekā diviem gadiem, līdzšinējo deviņu līdz divpadsmit mēnešu vietā. Tā nav normāla prakse, jo citviet Eiropā jauno projektu saskaņošana ilgst līdz pus gadam, un uz to būtu jātiecas arī Latvijai. Radītā smagnējā birokrātija veidojusi apstākļus, kad Rīgas būvvalde ir pārslogota un tai nav kapacitātes.

Banner 280x280

Ja sakārtotu projektu saskaņošanas procesus, tad arī ieguvēja būtu galvaspilsēta un valsts kopumā, jo Rīga kā Baltijas valstu centrs jaunu investīciju piesaistē konkurē ar Viļņu un Tallinu. Diemžēl Rīgas konkurētspēja uz pārējo Baltijas valstu galvaspilsētu fona atpaliek, kas nozīmē, ka katru gadu tiek zaudētas ļoti lielas investīcijas.

Apvienojoties vadošajiem nekustamo īpašumu projektu attīstītājiem Latvijā, tika izveidota Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA), kuras uzdevums ir pārstāvēt nozares intereses valsts un pašvaldību līmenī, nodrošināt ilgtspējīgu nozares attīstību un veicināt tās sakārtošanu kopumā, kā arī popularizēt nekustamo īpašumu attīstītāju lomu Latvijas tautsaimniecībā. NNĪAA dibinātāji ir SIA "Dekarta Property", SIA "Domuss", "Hanner Group", SIA "Merks", AS "MCITY Holdings" ("Modern City"), SIA "NCC Housing", SIA "Ordo Group", SIA "Pillar Management", AS "Towers Construction Management" un "YIT Celtniecība". NNĪAA nodibināta šī gada augustā.

Foto: Stock.XCHNG

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni? 

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

CSP: 2023. gadā saules un vēja elektrostacijās saražots par 92 % vairāk elektroenerģijas nekā 2022. gadā

CSP: 2023. gadā saules un vēja elektrostacijās saražots par 92 % vairāk elektroenerģijas nekā 2022. gadā

2023. gadā Latvijā saražoja 6 388 GWh elektroenerģijas (par 27,0 % vairāk nekā 2022. gadā), no tā 4 963 GWh no atjaunīgajiem energoresursiem (AER), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinājumā ar 2022. gadu saražotais apjoms no AER palielinājās par 30,0 % (par 1146 GWh). VES (vēja elektrostacijās) un SES (saules elektrostacijās) 2023. gadā saražots par 92,5 % vairāk elektroenerģijas nekā 2022. gadā.

Izstāsti Latvijai