Asociācija: Dubultbirokrātija būvvaldēs neveicina ēku drošības palielināšanos
NNĪAA valdes loceklis Guntars Grīnvalds stāsta: "Zolitūde bija ļoti skarba mācība visiem. Attīstītāji būvē mājas nākotnei ar mērķi, lai cilvēki kļūtu laimīgāki, nevis pretēji. Tāpēc šobrīd nozares ietvaros ir notikusi pašregulācija, un katrs attīstītājs veicis papildu piesardzības pasākumus, lai izslēgtu šādu gadījumu iespējamību. Turklāt tas netiek darīts tikai Latvijas ietvaros, bet arī mātes kompānijās ārvalstīs. Vairums no šiem pasākumiem ir saistīti ar lielāku kontroli un pastiprinātām pārbaudēm pret izpildītājiem, uzstādot stingrākas prasības, veicot vairāku pakāpju ekspertīzes un pārbaudes un algojot papildu ekspertus."
Līdzīgu iniciatīvu attīstītāji sagaidīja arī no valsts un pašvaldībām, lai to īstenotie pasākumi būtu vērsti uz maksimālas drošības palielināšanu.
"Diemžēl šobrīd redzam vēl lielāku birokrātijas veidošanos, kurai nav nekādas saistības ar ēku drošību. Pēdējos gados ir izveidota virkne ļoti sarežģītu un birokrātisku mehānismu un neviennozīmīgi formulējumu normatīvajos aktos, lai šķietami radītu efektu, ka tagad strādājam vairāk, jo vairāk dokumentu, ilgāks saskaņošanas laiks, u.tml. Bet vai šie pasākumi ir tiešā veidā vērsti uz drošības palielināšanu? Patiesībā vairumā gadījumu nē. Mēs sagaidām no atbildīgajām institūcijām un politikas veidotājiem daudz aktīvāku rīcību papildu sertifikācijas, regulāru apmācību un atbildības noteikšanā būvuzraugiem un būvekspertiem, kapacitātes palielināšanu būvvaldēs, civiltiesiskās atbildības ieviešana, u.tml. Nezinu, kā var palielināt drošību tas, ka ierēdņi būvvaldēs pagarina atbilžu sniegšanas termiņus uz vēstulēm vai vienkāršiem jautājumiem, lai tikai neuzņemtos nekādu atbildību?" neizpratnē ir Guntars Grīnvalds.
Jau līdz Zolitūdes traģēdijai jaunu projektu saskaņošana atbildīgajās institūcijās bija nesakārtota joma. Bet pēc tās dokumentācijas saskaņošana Rīgas būvvaldē prasa līdz pat pus otram vai pat vairāk nekā diviem gadiem, līdzšinējo deviņu līdz divpadsmit mēnešu vietā. Tā nav normāla prakse, jo citviet Eiropā jauno projektu saskaņošana ilgst līdz pus gadam, un uz to būtu jātiecas arī Latvijai. Radītā smagnējā birokrātija veidojusi apstākļus, kad Rīgas būvvalde ir pārslogota un tai nav kapacitātes.
Ja sakārtotu projektu saskaņošanas procesus, tad arī ieguvēja būtu galvaspilsēta un valsts kopumā, jo Rīga kā Baltijas valstu centrs jaunu investīciju piesaistē konkurē ar Viļņu un Tallinu. Diemžēl Rīgas konkurētspēja uz pārējo Baltijas valstu galvaspilsētu fona atpaliek, kas nozīmē, ka katru gadu tiek zaudētas ļoti lielas investīcijas.
Apvienojoties vadošajiem nekustamo īpašumu projektu attīstītājiem Latvijā, tika izveidota Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA), kuras uzdevums ir pārstāvēt nozares intereses valsts un pašvaldību līmenī, nodrošināt ilgtspējīgu nozares attīstību un veicināt tās sakārtošanu kopumā, kā arī popularizēt nekustamo īpašumu attīstītāju lomu Latvijas tautsaimniecībā. NNĪAA dibinātāji ir SIA "Dekarta Property", SIA "Domuss", "Hanner Group", SIA "Merks", AS "MCITY Holdings" ("Modern City"), SIA "NCC Housing", SIA "Ordo Group", SIA "Pillar Management", AS "Towers Construction Management" un "YIT Celtniecība". NNĪAA nodibināta šī gada augustā.
Foto: Stock.XCHNG
