Melnis: Pašvaldībām būs plašākas tiesības sava reģiona attīstības noteikšanā
Vides prasību regulējuma reformas ietvaros Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir iesniegusi priekšlikumu Saeimā likumprojektam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Pašvaldībām tiks piešķirtas jaunas tiesības nepieņemt akcepta lēmumu par vēja projektu attīstību, ja konkrētās pašvaldības teritorijā jau tiek īstenoti vēja parki vismaz 150 MW apmērā vai ja plānošanas reģionā kopējā vēja projektu jauda ir 500 MW. Par šiem grozījumiem IVN likumprojekta kopējā pakotnē tālāk būs jālemj Saeimai.
“Mēs esam sagatavojuši pārejas regulējumu, nodrošinot līdzsvaru starp pašvaldību pašnoteikšanās tiesībām savā teritorijā un enerģētiskās neatkarības stiprināšanu. Lai Latvija spētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģiju 8–9 TWh 2030. gadā, nepieciešams sabalansēts enerģijas portfelis, kas valstī kalpo kā aizsardzība pret riskiem. Enerģētiskā neatkarība ir mūsu kopīga atbildība, nevis atsevišķu Latvijas reģionu slogs. Mūsu risinājums ir atdot pašvaldībām daļu agrāk ierobežoto tiesību, ļaujot tām pašām lemt par attīstību, vienlaikus veidojot enerģētiski sabalansētu valsts attīstības modeli. Pārejas periodā pašvaldībām būs tiesības atteikt jaunu parku akceptu, ja teritorijā jau tiek attīstīts vēja parks vai arī ja attiecīgajā plānošanas reģionā jau sasniegtas 500 MW attīstības jaudas. Šīs tiesības kalpos kā papildu rīks iedzīvotāju interešu aizstāvībai,” preses konferencē uzsvēra klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Pirmais vēja parks tika uzbūvēts 2002. gadā, un līdz 2022. gadam valstī elektroenerģijas ražošanas objektu attīstība nav notikusi. Līdz ar ģeopolitiskās situācijas attīstību 2022. gadā būtiski izmainījās arī energodrošības un neatkarības koncepta loma enerģētikā, pievēršot lielāku uzmanību valsts pašpietiekamībai.
2023. gada sākumā, kad tiek izveidota KEM, pārraudzībā nonāca enerģētikas politika. Brīdī, kad faktiski tika pārņemta enerģētikas politika, kurai gadiem iztrūka ilgtermiņa plānošanas, nozare bija nonākusi stagnācijā. 2023. gadā brīvu jaudu pie pārvades tīkla nebija, taču vienlaikus nenotika arī atjaunīgo enerģijas projektu attīstība.
KEM uzsāka reformu enerģētikas nozarē atbilstoši tehnoloģiskajai attīstībai, veidojot līdzsvarotu un ilgtermiņa enerģētikas nozares attīstību. Reforma noslēdzās 2024. gadā, izstrādājot enerģētikā ilgtermiņa dokumentus – enerģētikas stratēģiju 2050. gadam, Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030. gadam, kā arī pamata regulējumus atjaunīgo enerģijas jomā, piemēram, ieguldījums vietējā kopienā, Latvijas aizsardzības spēju un vēja parku attīstību salāgošana, efektīvāka tīkla infrastruktūra u.c.
Atbilstoši enerģētikas stratēģijā veiktajiem aprēķiniem, Latvijas vajadzībām līdz 2030. gadam nepieciešams dažādots enerģijas ražošanas portfelis – HES (1500-1600 MW liela jauda), TEC (1000-1200 MW), saules elektrostacijas (1200-1500 MW) un vēja elektrostacijas (1200-1500 MW).
Savukārt jau 2024. gada jūlijā, kad KEM pārraudzībā, nonāca vides aizsardzības politika, tika identificēti vairāki riski vides prasību regulējumā, kas kalpoja par pamatu 2025. gadā uzsākt visaptverošu reformas īstenošanu vides prasību jomā, lai pilnveidotu vēsturiski izveidoto regulējumu, kas aktuālajos apstākļos vairs nenodrošina pilnvērtīgu līdzsvaru starp vides aizsardzību, cilvēku labbūtību un tautsaimniecības attīstības vajadzību.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis: “Jau pirms četriem gadiem aicinājām un veidojām kopīgu sarunu, konstruktīvu diskusiju starp nozarē iesaistītajām pusēm, lai salāgotu vēja enerģijas ražotāju un vietējo kopienu vajadzības un intereses, kā arī veicinātu iedzīvotāju iesaisti un labklājību. Tas nebija vienkārši, jo no valsts puses skaidrai komunikācijai ar pašvaldībām un iedzīvotājiem bija jābūt savlaicīgākai. Tomēr pozitīvi, ka kopīgi izdevās panākt vēja elektrostaciju kompensācijas maksājuma noteikšanu vietējai kopienai. Turklāt sarunās ar KEM esam vienojušies, ka līdz šī gada oktobrim tiks izstrādāta karte ar konkrētām teritorijām, kuras ir piemērotas vēja parku izvietošanai. Savukārt sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju pilnveidosim vadlīnijas par vēja parku iekļaušanu pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, lai nodrošinātu vienotu pieeju un skaidrus kritērijus teritoriju noteikšanai, kurās būvniecība nav pieļaujama, kā arī maksimālo attālumu noteikšanai no vēja elektrostacijām līdz ēkām. Līdz ar to arī pašvaldībām būs daudz lielāka skaidrība un iespēja nodrošināt sociālo mieru, jo informācijas pieejamība un procesu izpratne radīs daudz lielāku uzticēšanos.”
Jau vēstīts, ka 6. maijā Ministru kabinets apstiprināja KEM izstrādātos apjomīgos grozījumus IVN likumprojektā, kas iesniegti Saeimai tālākai lēmuma pieņemšanai. Tie paredz, ka vēl pirms IVN procedūras uzsākšanas pašvaldībai būs jāvērtē, vai iecerētais projekts atbilst teritorijas plānojumam. Ja projekts neatbilst tam, pašvaldībai būs jāpieņem izsvērts un atbildīgs lēmums – vai saskatāma nepieciešamība izstrādāt teritorijas plānojuma grozījumus vai lokālplānojumu konkrētās ieceres īstenošanai.
