Asociācija: Valdības lēmums par biodegvielām būs ačgārns un bez ieguvējiem
Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (LBBA) aicina politiskās partijas iestāties pret biodegvielas obligātā piejaukuma atcelšanu un apsvērt iespējas savu partiju programmā stiprināt biodegvielas kā vietējā atjaunojamā energoresursa lomu Latvijas enerģētikā un ekonomikā.
Lai efektīvi risinātu degvielas cenu pieauguma jautājumu, partijām adresētajā vēstulē asociācija aicina, pirmkārt, izstrādāt jaunas nodokļu politikas pamatnostādnes vai pārskatīt likumu “Par akcīzes nodokli”, degvielai ar biodegvielas piejaukumu paredzot zemākas akcīzes nodokļa likmes nekā degvielai bez biodegvielas piejaukuma. Izmaiņām būtu jāveicina degvielas piegādātāju ekonomisko izdevīgumu realizēt biodegvielas un dīzeļdegvielas maisījumu arī ziemas periodā, kad biodegviela obligāti nav jāpievieno.
Asociācija uzskata, ka šobrīd piedāvātais risinājums – no 1. jūlija uz laiku atteikties no biodegvielas piejaukuma – ir vērtējams kā priekšvēlēšanu populisms, lai radītu sajūtu, ka partijas rūpējas par vēlētāju maciņiem, taču praktisku labumu uz gala cenas samazinājumu tas nedos. To, ka solītais 10 centu samazinājums, visticamāk, netiks panākts, publiskajā telpā jau norādījuši arī degvielas tirgotāji.
Vācija no 1. jūnija līdz augustam samazinājusi degvielas nodokļus līdz zemākajam līmenim, kādu pieļauj Eiropas Savienība (ES), lai tādējādi samazinātu autodegvielas cenu benzīna uzpildes stacijās. Neskatoties uz spēkā stājušos enerģijas nodokļu samazinājumu, Vācijas Federālā Finanšu ministrija jau paziņojusi, ka tā negaida strauju benzīna un dīzeļdegvielas cenas kritumu degvielas uzpildes stacijās (https://www.handelsblatt.com/politik/deutschland/benzin-und-diesel-vor-dem-tankrabatt-erhoehen-konzerne-die-preise-lindner-sieht-kartellamt-in-der-pflicht/28382878.html).
Otrkārt, asociācija aicina pārskatīt Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam, virzot pieņemšanai likumprojektu “Transporta enerģijas likums”, kas stiprinātu no vietējiem pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugiem iegūtu biodegvielu lomu Latvijas enerģētikā, tāpēc būtu jāparedz, ka šīm biodegvielām arī turpmāk likumdošanā ir noteikti zināmi patēriņa mērķi un to lietojums tiek turpināts.
Treškārt, izstrādājot jaunas uzņēmumu atbalsta programmas, ir jāparedz atbalsts ražošanas procesu pilnveidei, lai kompleksi pārstrādātu visu izaudzēto biomasu pārtikā, enerģijā un produktos, kas var aizstāt naftas izcelsmes izejvielas, tādējādi sasniedzot gan pārtikas, gan enerģijas pieejamības mērķus.
Šīs prasības asociācija pamato ar to, ka biodegviela ir vietējas izcelsmes energoresurss, kas ļauj paaugstināt enerģētisko neatkarību, samazināt fosilo resursu importu, paaugstināt atjaunojamās enerģijas lietojumu un samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas. Spēkā joprojām ir ES prasības degvielas piegādātājiem un valstij samazināt CO2 emisijas degvielā un transporta sektorā.
Turklāt, kā jau daudzkārt norādīts, biodegvielas piejaukuma atcelšana degvielas cenu jūtami nesamazinās un nekādu ekonomikas izrāvienu neveicinās, jo biodegvielas ietekme (iepretim citām cenu veidojošajām komponentēm) uz dīzeļdegvielas gala cenu ir tikai 5-6%. Pavasarī piedzīvotais būtiskais dīzeļdegvielas cenu lēciens Latvijā notika periodā, kad biodegviela tai nemaz nebija jāpievieno.
Tāpat jāņem vērā, ka biodegvielas nozarei ir cieša saistība ar lauksaimniecības un lopkopības nozarēm. Šobrīd Latvijā ir vairāki biodegvielas ražotāji, kuru ikgadējais apgrozījums tuvojas 200 miljonu eiro robežai, un nozarē ir iesaistītas vismaz 1900 zemnieku saimniecības (piegādātāji), kā arī vismaz 3500 speciālisti lauksaimniecībā, apstrādē, loģistikā. Biodegvielas piejaukuma atcelšana nestu zaudējumus ne vien biodegvielas ražotājiem, bet arī Latvijas lauksaimniekiem, kas jau ir veikuši rapšu sēju. Samazinoties pieprasījumam pēc rapšiem, kritīsies iepirkumu cenas. Biodegvielas ražošanas blakusprodukts ir proteīna lopbarība. Samazinot biodegvielas ražošanu, būs vairāk jāimportē lopbarība. Līdz šim Latvijā tiek pārstrādāts mazāk par 40% no izaudzēto rapša sēklu, pārējais apjoms tiek eksportēts ar zemu pievienoto vērtību.
Biodegvielas nozare ir eksportspējīgs zaļās ekonomikas sektors, kas kalpo par piemēru tam, ka varam padarīt Eiropas Zaļo kursu par iespēju, nevis draudu mūsu ekonomikai.
Tāpat, kā jau asociācija daudzkārt norādījusi, biodegvielas piejaukuma atcelšana radīs lielāku pieprasījumu pēc fosilās degvielas, kam var būt cenu paaugstinoša ietekme. Daļa degvielas tirgotāju tiks nostādīti negodīgas konkurences apstākļos, jo tiem ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par degvielas piegādēm ar biopiedevu. Tāpat tas nemazinās energoneatkarību - Latvijā nav šķidro naftas degvielu ražošanas jaudu, visa degviela tiek importēta no citām valstīm.
