Asociācija: Vēja enerģijas ieguve samazinājusi ietekmi uz vidi līdz minimumam
Šogad aprit 25 gadi, kopš Latvijā uzstādīti pirmie vēja ģeneratori. Vēja enerģijas ieguve ir strauji attīstījusies, samazinot ietekmi uz vidi līdz minimumam – radītas putnu atpazīšanas tehnoloģijas, samazināts turbīnu radītais skaņas piesārņojums un mirguļošana.
Pasaules Vēja dienā,15. jūnijā, Latvijas Vēja enerģijas asociācija aicina sabiedrību pozitīvi novērtēt vēja enerģijas potenciālu un valsts līmenī domāt par tā attīstīšanu, novēršot birokrātiskus šķēršļus un meklējot risinājumus "zaļās enerģijas" straujākai apgūšanai.
"Pirmie vēja ģeneratori Latvijā tika uzstādīti 1995. gadā. Šajā laikā pasaulē vēja enerģijas apguve ir strauji attīstījusies. Arī mūsu valstī esam maziem soļiem gājuši uz priekšu, taču redzams, ka joprojām neesam spējuši pārkāpt aizspriedumu slieksnim. No vienas puses gandrīz 80% Latvijas sabiedrības atbalsta vēja enerģijas izmantošanu*, no otras – pašvaldību iedzīvotāju un vadītāju vidū iesakņojušies mītiski stereotipi liek vilcināties ar racionālu lēmumu pieņemšanu, neraugoties uz ekspertu un atbildīgo instanču saņemtajiem pozitīvajiem atzinumiem un atļaujām vēja elektrostaciju būvniecībai," saka asociācijas vadītājs Andris Vanags.
"Ir laiks Latvijā būvēt vēja parkus! Vēja enerģija ir konkurētspējīga, turbīnas ir kļuvušas lielākas, kvalitatīvākas un efektīvākas. Videi draudzīgā vēja enerģija jau tagad ir viens no konkurētspējīgākajiem enerģijas avotiem visā pasaulē. Saskaņā ar Bloomberg New Energy Finance pētījumu, 2050. gadā gandrīz puse (49.9%) no visas elektroenerģijas pasaulē tiks ražota no vēja un saules enerģijas. Jautājums ir tikai, vai Latvijā spēsim izmantot šo tehnoloģiski un ekonomiski izdevīgo attīstības potenciālu," saka A. Vanags.
Vēja enerģijas ieguve pēdējo 15 gadu laikā ir ļoti strauji attīstījusies, un līdz ar to ietekme uz vidi ir samazināta līdz minimumam. Pastāvīgi norit darbs pie spārnu jeb lāpstiņu uzlabošanas, veidojot pareizu aerodinamisko profilu un palielinot to efektivitāti. Modernās turbīnas ir klusas, un to radītā mirguļošana jeb noēnojums uz ēkām tiek kontrolēts, ieprogrammējot noteiktus darbības režīmus. Radīti risinājumi arī faunas aizsardzībai, piemēram, izstrādātas tehnoloģijas, kas spēj atpazīt migrējošu putnu barus un apstāties.
Jāatgādina, ka patlaban Latvijā ir trešā mazākā uzstādītā vēja enerģijas jauda Eiropas Savienībā (66 MW), apsteidzot tikai Slovēniju un Slovākiju. Lietuvā vēja enerģijas jauda ir astoņas reizes lielāka nekā Latvijā (548 MW), bet Igaunijā – gandrīz piecas reizes lielāka (320 MW).** Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam paredz 800 MW vēja enerģijas jaudas uzstādīšanu Latvijā.
Pasaules Vēja dienā, 15. jūnija vakarā, būs iespēja pārbaudīt savas zināšanas par vēja enerģiju, piedaloties WindEurope organizētajā tiešsaistes viktorīnā: https://globalwindday.org/quiz/?ref=mainbanner.
Plašāku ieskatu par vēja parku ietekmi uz vidi un Latvijas iedzīvotāju pieredzi, dzīvojot vēja parku tuvumā var skatīt video: https://www.youtube.com/watch?v=r1Qtq_sAFqQ&feature=youtu.be
