AT spriedums: Īpašuma pārdošanā termiņš nodokļa atbrīvojuma saņemšanai jāskaita no jaunbūves reģistrēšanas, nevis zemes iegādes

Rīga, 30.nov., LETA. Augstākā tiesa (AT) šodien atstāja negrozītu spriedumu strīdā par pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli par nekustamā īpašuma pārdošanu situācijā, kad zeme nopirkta vienā laikā, bet ēka uz tās uzbūvēt vēlāk, aģentūru LETA informēja AT pārstāve Baiba Kataja.

Lietas pieteicēja īpašumā bija zeme un pēc tam uz tās tika uzbūvēta jaunbūve. Īpašnieks savu īpašumu pārdeva, bet nav bijis apmierināts ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piemēroto iedzīvotāju ienākuma nodokli darījumam.

Īpašnieks uzskatīja, ka būtu atbrīvojams no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas par nekustamā īpašuma atsavināšanu, jo zeme viņa īpašumā bija ilgāk nekā likumā noteiktie pieci gadi. Savukārt VID traktējumā atbrīvojuma no nodokļa nomaksas piešķiršanai izšķirošais ir nevis zemes, bet gan jaunbūves reģistrēšanas datums zemesgrāmatā, no kura attiecīgi ir skaitāms 60 mēnešu termiņš.

Apgabaltiesa apmierināja zemes īpašnieka pieteikumu, jo secināja, ka pieteicēja īpašumā esošā būve jaunbūves statusam atbilda vairāk par 60 mēnešiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas, tādējādi pieteicējs ir atbrīvojams no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas.

Analizējot likuma "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli" normas AT secināja, ka tajās nav sniegts skaidrojums par to, no kura brīža būtu skaitāms 60 mēnešu termiņš gadījumā, kad nekustamais īpašums sastāv no vairākām vienībām. Vienlaikus AT neredzēja pamatojumu, kādēļ, kad nekustamā īpašumā sastāvā ir vairākas vienības, piemēram, zeme un būve, kā tas izskatāmajā lietā, vērā būtu ņemams jaunākas vienības reģistrēšanas datums zemesgrāmatā, lai noteiktu tiesību normā paredzēto 60 mēnešu termiņa ievērošanu.

Ņemot vērā augstāk minēto AT secināja, ka likuma normā minētais jēdziens "nekustamais īpašums" ir saprotams atbilstoši Civillikumam, kas ietver prezumpciju par ēkas un zemes vienotības principu.

AT spriedums nav pārsūdzams.