Atbalsta 5,1 miljona latu piešķiršanu JRT ēkas rekonstrukcijai
Rekonstrukcijas laikā līdz 2016.gada jūlijam plānots atjaunot teātra galveno ēku, kas ir vēstures piemineklis, savukārt sētas ēkā izveidot vēl vienu līdz divas skatītāju zāles un atbilstošas tehniskās telpas.
Paredzēts, ka Finanšu ministrijai nākamā gada budžetā būs jāparedz ilgtermiņa saistības JRT ēkas rekonstrukcijas darbu izdevumu segšanai valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" 5 176 135 latu apmērā. 2013.gadā nepieciešami 365 588 lati, 2014.gadā - 1,484 miljoni latu, 2015.gadā - 2,199 miljoni latus un 2016.gadā - 1,127 miljoni latu.
Paredzēts, ka Kultūras ministrijai par JRT ēkas telpu nomu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) 2016.gadā būs jāmaksā 72 641 lats, bet no 2017.gada katru gadu tie būs 145 282 lati.
Saskaņā ar sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma projektu pārcelšanās izmaksu aprēķins jāveic Kultūras ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju, attiecīgi to iestrādājot 2014.gada valsts budžeta ilgtermiņa saistībās.
Lai līdz 2012.gada beigām atrastu gan no skatītāju, gan izrāžu kvalitātes nodrošinājuma viedokļa piemērotāko JRT pagaidu mājvietu, potenciālo telpu izvērtēšanā piedalīsies gan JRT un Kultūras ministrija, gan citas atbildīgās institūcijas.
JRT ēkas vizuālo apsekošanu VNĪ veica 2010.gada aprīlī, secinot, ka ēkas pagraba sienas vietām ir bojātas no mitruma iedarbības un pamatiem nav hidroizolācijas. Lāčplēša ielas fasādes apmetums un krāsojums ir bojāts, pagalma puses fasādes mūra šuves ir izdrupušas. Koka logu bloki stipri bojāti. Galvenais balkons Lāčplēša ielas fasādē ir sliktā tehniskā stāvoklī, tāpēc uzstādīts aizsargsiets. Ne ēkas fasādes, ne notekcauruļu, ne karnīžu remonts nav veikts no 1956.gada, katru pavasari nākas veikt neatliekamus remontdarbus avārijas stāvokļa novēršanai.
Ēkai nepieciešams veikt renovāciju, nepieciešama skatuves modernizācija, skatītāju zāles un tai piegulošo telpu rekonstrukcija. Avārijas stāvoklī ir arī teātra tehniskie tīkli, ugunsdzēsības ūdensvads un sūkņu stacija.
Veiktajā ēku inženiertehniskajā apsekošanā un arhitektoniskajā izpētē konstatēta visu inženierkomunikāciju neatbilstība mūsdienu prasībām un normatīvajiem aktiem.
JRT ir pierādījis, ka spēj strādāt ar pilnu atdevi un noslogojumu ēkām, diemžēl pašas ēkas šo slodzi vairs nespēj izturēt. Skatītāju skaitam nemitīgi pieaugot, ir kļuvis aktuāls jautājums par iespējamajiem variantiem ēku funkciju paplašināšanai un infrastruktūras pilnveidošanai, atjaunošanai, izveidojot jaunus spēles laukumus un pilnveidojot esošo telpu izmantošanas iespējas.
Teātra skatuves gaismas un skaņas tehnika ir morāli un tehniski novecojusi, gaismas ķermeņi un skaņu tehnika ir 40 un pat vairāk gadus veci un nespēj nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošu izrāžu gaismošanu un apskaņošanu. Lielās zāles skatītājiem patlaban ir jāsamierinās ar Latvijas Nacionālā teātra iepriekš lietotajiem krēsliem, kas tika nodoti JRT rīcībā.
Nerestaurējot un neremontējot teātri, tiks nodarīti lieli zaudējumi mākslas un kultūras jomai, kā arī nodarīts būtisks kaitējums vēsturiskam arhitektūras piemineklim.
Teātris pēc rekonstrukcijas ēkā varētu atgriezties ar 2016.gada 1.jūliju.
Rīga, 16.aug., LETA.
Foto: Stock.XCHNG
2012.gada 16.augustā
