abc.lv skaitļos

Lietotāji online43
Aktīvie uzņēmumi27860
Nozares raksti2374
Ekspertu atbildes3041
Atbalsta papildu 16,897 miljonu eiro piešķiršanu valsts reģionālo autoceļu kvalitātes uzlabošanai : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Atbalsta papildu 16,897 miljonu eiro piešķiršanu valsts reģionālo autoceļu kvalitātes uzlabošanai

Atbalsta papildu 16,897 miljonu eiro piešķiršanu valsts reģionālo autoceļu kvalitātes uzlabošanai

Rīga, 8.maijs, LETA. Valdība otrdien atbalstīja papildu 16 897 660 eiro piešķiršanu valsts reģionālo autoceļu kvalitātes uzlabošanai.

To paredz Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti" īstenošanas noteikumi".

Papildfinansējuma nepieciešamība pamatota ar darbu veikšanas izmaksu pieaugumu, kas ir lielāks attiecībā pret prognozēto.

Atbalstītie grozījumi arī paredz, ka, ņemot vērā pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu līdz 2018.gada 31.decembrim, līdz 2023.gada 31.decembrim būs jābūt pārbūvētiem vai modernizētiem valsts reģionāliem autoceļiem 286 kilometru garumā.

Banner 280x280

SM skaidroja, ka, sākot darbu pie valsts galveno un reģionālo ceļu pārbūves, tika konstatēts, ka, pateicoties veiktajām būtiskajām izmaiņām "Ceļu specifikācijā 2012" un 2014.gada 1.janvāra izmaiņām "Ceļu specifikācijā 2014", kā arī VAS "Latvijas Valsts ceļi" sadarbībā ar autoceļu nozares pārstāvjiem iestrādātajām aktuālajām, ar nozari saistīto standartu prasībām, kuru mērķis bija autoceļu būvniecības kvalitātes paaugstināšana, tika ietekmēts būvniecības izmaksu pieaugums Eiropas Savienības 2014.-2020.gada plānošanas perioda projektos.

Tā kā "Ceļu specifikācijas 2014" prasību ieviešana un to pielietošana uz valsts reģionālajiem autoceļiem nebija aprobēta un tirgū pietiekami notestēta, darbu veikšanas izmaksu pieaugums ir lielāks attiecībā pret prognozēto.

Kopējais attiecināmais finansējums ir 16 897 660 eiro, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 14 363 011 eiro un valsts budžeta finansējums 2 534 649 eiro.

Šim gadam kopējās izmaksas ir 1 600 000 eiro, tajā skaitā ERAF finansējums 1 360 000 eiro un valsts budžeta finansējums 240 000 eiro. 2019.gadam kopējās izmaksas ir 4 800 000 eiro, tajā skaitā ERAF finansējums 4 080 000 eiro un valsts budžeta finansējums 720 000 eiro.

Savukārt 2020.gadam kopējās izmaksas ir 8 807 894 eiro, tajā skaitā ERAF finansējums 7 486 710 eiro un valsts budžeta finansējums 1 321 184 eiro, bet 2021.gadam kopējās izmaksas ir 1 689 766 eiro, tajā skaitā ERAF finansējums 1 436 301 eiro un valsts budžeta finansējums 253 465 eiro.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "heise marketing" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un "heise marketing", SIA ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Trīs iemesli, kādēļ izvēlēties individuāli izgatavotu virtuves iekārtu

Trīs iemesli, kādēļ izvēlēties individuāli izgatavotu virtuves iekārtu

Individuāli izgatavota virtuves iekārta ļauj pilnībā izmantot telpas potenciālu – gan standarta, gan nestandarta plānojumos. Individuāli projektēta virtuve pielāgojas jums, nevis otrādi. Ja vēl šaubāties, vai ir vērts virtuves iekārtu izgatavot pēc jūsu individuālā pasūtījuma, uzzināsim 3 iemeslus, kādēļ tā būs labākā izvēle!

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Latvijas Kompozītmateriālu asociācija paplašina darbību

Latvijas Kompozītmateriālu asociācija paplašina darbību

Latvijas Kompozītmateriālu asociācija, kas līdz šim darbojās kā Stikla šķiedras izstrādājumu ražotāju asociācija, paplašina darbības lauku, lai mērķtiecīgi uzlabotu Latvijas uzņēmējdarbības vidi dažādu veidu kompozītmateriālu izstrādājumu ražošanas nozarē. 14. augustā biedru pilnsapulcē ievēlēta jauna valde un vadītājs. Asociāciju turpmāk vadīs Gunārs Kosojs.

Izstāsti Latvijai