Atklāta Baltijā lielākā kanalizācijas sūkņu stacija – Rīgā, Daugavgrīvas ielā 101

Atklāta Baltijā lielākā kanalizācijas sūkņu stacija – Rīgā, Daugavgrīvas ielā 101
Foto: No kreisās: Rīgas ūdens valdes locekle Agnese Ozolkāja, Rīgas ūdens valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps, Rīgas ūdens Kanalizācijas tīkla sūkņu staciju dienesta vadītājs Kaspars Birkhāns, Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange un Rīgas ūdens valdes loceklis Normunds Zvaunis.

Piedaloties Rīgas domes pārstāvjiem, SIA “Rīgas ūdens” vadībai, būvniekiem un citām projekta realizācijā iesaistītajām personām, 11. jūlijā svinīgi atklāta kanalizācijas sūkņu stacija Daugavgrīvas ielā 101.

SIA “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš: “Mums ir liels gandarījums par paveikto - patiess prieks un lepnums par jauno, pilnībā automatizēto sūkņu staciju! Tā ir energoefektīva, tādējādi sekmējot taupīgu ūdens un energoresursu izmantošanu.”

Jaunā kanalizācijas sūkņu stacija ir 8,7 metrus augsta dzelzsbetona ēka, bet objekta pazemes daļas dziļums ir 10,8 metri. Objekta būvniecība tika sākta 2021. gada pavasarī, to veica būvfirma SIA “Velve”, būvdarbu līguma kopējā summa – 13,4 miljoni eiro. Stacija nodrošina notekūdeņu savākšanu un pārsūknēšanu no Daugavas kreisā krasta apkaimēm uz Bioloģiskās attīrīšanas staciju “Daugavgrīva”. 2023. gadā Daugavgrīvas ielas kanalizācijas sūkņu stacija kopumā pārsūknēja 25 miljonus kubikmetrus notekūdeņu, kas ir apmēram puse no visiem Rīgas notekūdeņiem.

Vecā un tagad jau nojauktā kanalizācijas sūkņu stacija Daugavgrīvas ielā 101 darbojās vairāk nekā 30 gadus, un tā bija savu laiku nokalpojusi gan tehniski, gan morāli. No ekonomijas viedokļa lielākais ieguvums no jaunās stacijas ir tehnoloģiskā ūdens un elektroenerģijas patēriņa ietaupījums. Ja vecās stacijas iekārtu dzesēšanai gadā bija nepieciešami aptuveni 300 000 m3 ūdens, tad jaunajā stacijā ūdens dzesēšanai nav jāizmanto vispār, bet elektroenerģijas patēriņu, salīdzinot ar veco staciju, plānots samazināt par aptuveni 2,5 milj. kW jeb 55% gadā. 2023. gadā kanalizācijas sūkņu stacija Daugavgrīvas ielā 101 kopumā pārsūknēja 25 miljonus m3 notekūdeņu, kas ir apmēram puse no visiem Rīgas notekūdeņiem.

Banner 280x280

SIA “Velve” valdes locekle Elīna Epalte-Drulle: “Esam gandarīti un lepni, ka iesaistījāmies šī projekta realizācijā! Lai arī kanalizācijas sūkņu stacijas pārbūves projekts ar teju 14 000 m2 kopējo platību izmēra ziņā mūsu būvkompānijai nav pats apjomīgākais, tas noteikti ir bijis viens no nozīmīgākajiem, raugoties no ilgtspējas un vides saglabāšanas perspektīvas. Mūsu pieredzējusī komanda to paveica ne tikai ar lielu rūpību, bet arī laikus, lai jau 2024. gada sākumā atjaunotās sistēmas uzsāktu notekūdeņu savākšanu un pārsūknēšanu jaunā kvalitātē, izmantojot modernu automātiskās vadības sistēmu.”

Pēc aptuveniem aprēķiniem, jaunā sūkņu stacija ļaus gadā ieekonomēt ap 680 000 eiro, turklāt tā ir arī videi ievērojami draudzīgāka un ekspluatācijā drošāka. Tā darbojas jau no janvāra vidus, jūnija sākumā pabeigti arī visi nepieciešamie teritorijas labiekārtošanas darbi.

  • Kanalizācijas sūkņu stacija iekšienē ar šķērssienu ir sadalīta notekūdeņu pieņemšanas un sūkņu nodalījumos. Abas daļas nepieciešamības gadījumā var tikt ekspluatētas atsevišķi. Pārsegumā paredzētas lūkas, lai būtu iespēja piekļūt nodalījumos nepieciešamo iekārtu un mērinstrumentu ekspluatācijai.
  • Sūkņu nodalījumā ir pieci darba sūkņi: divi nodrošina mazo (nakts laika) plūsmu pārsūknēšanu, savukārt trīs lielie sūkņi, strādājot vienlaicīgi, nodrošina noteikto maksimālo uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām padodamo ražību - 2300 l/s.
  • Uz ieplūdes kanāliem ir ierīkoti aizvari notekūdeņu pieplūdes apturēšanai un kontrolei. Kanālos ierīkoti drupinātāji, kas nodrošina notekūdeņos esošo cietvielu mehānisku sasmalcināšanu un aizsargā sūkņus no bojājumiem un avārijas apstāšanās. 
  • Ēkā ir izvietoti pacelšanas mehānismi, elektrosadales un vadības iekārtas, ventilācijas sistēma, sanitārais mezgls un operatora telpa. 
  • Sūkņu stacijā ir izvietots arī septisko dūņu pieņemšanas mezgls, kas ir pilnībā integrēts ēkā. 
  • Jaunās sūkņu stacijas vajadzībām ir izbūvēta rūpnieciski ražota transformatora apakšstacija, kā arī dīzeļģeneratora apakšstacija, kas nodrošinās elektrības padevi elektrotīklu bojājumu gadījumos.

Foto: LETA

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni? 

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

CSP: 2023. gadā saules un vēja elektrostacijās saražots par 92 % vairāk elektroenerģijas nekā 2022. gadā

CSP: 2023. gadā saules un vēja elektrostacijās saražots par 92 % vairāk elektroenerģijas nekā 2022. gadā

2023. gadā Latvijā saražoja 6 388 GWh elektroenerģijas (par 27,0 % vairāk nekā 2022. gadā), no tā 4 963 GWh no atjaunīgajiem energoresursiem (AER), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinājumā ar 2022. gadu saražotais apjoms no AER palielinājās par 30,0 % (par 1146 GWh). VES (vēja elektrostacijās) un SES (saules elektrostacijās) 2023. gadā saražots par 92,5 % vairāk elektroenerģijas nekā 2022. gadā.

Izstāsti Latvijai