abc.lv skaitļos

Lietotāji online0
Aktīvie uzņēmumi25219
Nozares raksti1285
Ekspertu atbildes3041
Automobiļa riepas jānodod atbilstoši; tās nedrīkst atstāt pie atkritumu konteinera, izmest dabā vai dedzināt piemājas dārzā : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Automobiļa riepas jānodod atbilstoši; tās nedrīkst atstāt pie atkritumu konteinera, izmest dabā vai dedzināt piemājas dārzā

Automobiļa riepas jānodod atbilstoši; tās nedrīkst atstāt pie atkritumu konteinera, izmest dabā vai dedzināt piemājas dārzā

Pērn Latvijā dzēsts 61 ugunsgrēks, kurā dega automobiļu riepas un atkritumi, savukārt šā gada deviņos mēnešos saņemti jau 55 izsaukumi, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta dati. Riepas pašas par sevi ir liels vides piesārņotājs, bet vielas, kas izdalās to degšanas rezultātā, rada nopietnu apdraudējumu arī cilvēka veselībai, norāda ražotāju atbildības sistēmas uzņēmuma “Zaļā josta” valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.

Tā vietā, lai piesārņotu vidi, izmetot automobiļa riepas, piemēram, mežā vai pļavā, vai ilgstoši tās krātu savā pagalmā, iedzīvotājiem ir iespēja no tām atbrīvoties legāli un bez maksas – līdz 31. oktobrim Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji var nodot riepas īpašā “Zaļās jostas” un “CleanR” rīkotā akcijā.

Akcijas laikā vieglo automobiļu riepas bez diskiem un citiem aksesuāriem bez maksas var nodot kādā no “CleanR” šķirošanas laukumiem Rīgā, Vietalvas ielā 5 vai Spilves ielā 8e, Stopiņos šķirošanas laukumā “Nomales”, Brīvnieku ielā 11, un Garkalnes novadā, Vidzemes šosejā 1d, Zaķumuižā, šķirošanas laukumā “Tauri”, un Vangažos – Gaujas ielā 6. Tikmēr Ķekavā, pateicoties pašvaldības atbalstam, četras nolietotās vieglā automobiļa riepas “Gurnicās” varēs nodot no 30. oktobra līdz pat 25. novembrim.

Nododot riepas licencētiem apsaimniekotājiem, tās tiks utilizētas atbilstošā un videi draudzīgā veidā. Turklāt tās var gan pārstrādāt tālākai lietošanai, gan izmantot enerģijas ieguvei.

Banner 280x280 Banner 280x280

“Auto riepas var tālāk pārstrādāt, samaļot dažādu izmēru frakcijās līdz pat pulverim, ko pēc tam izmanto sporta vai bērnu laukumu seguma veidošanā, skaņu un vibrāciju absorbēšanā, jaunu riepu un asfalta plastifikatora ražošanā, ko piejauc asfalta segumam, lai padarītu to mazāk drūpošu, u.c. Savukārt, ja riepas gadiem atrodas zem klajas debess, materiāls laika gaitā noveco, kļūst trauslāks, sastāvā esošie naftas produkti izgaro un riepas kļūt nederīgas pārstrādei, tāpēc tās, visticamāk, būs izmantojamas tikai enerģijas iegūšanai,” stāsta Lapsa.

Viņš piebilst, ka daļa automobiļu riepu, ko nevar izmantot pārstrādē, tiek reģenerēta. Tas nozīmē, ka tās tiek dedzinātas speciālās, videi draudzīgās iekārtās, rezultātā ražojot enerģiju.

Saskaņā ar Valsts vides dienesta datiem katru gadu tirgū laisto riepu apjoms palielinās – 2022. gadā tās bija 20 00 tonnas jaunu riepu, no kurām nedaudz vairāk nekā 16 000 tonnas tika savāktas un nodotas pārstrādei.

“Sākot ar 2021. gada otro pusgadu, atkritumu apsaimniekotājiem ir palielināta nolietotu riepu savākšanas norma no 65% uz 85% 2023. gadā. Pērn nolietotās riepas pārstrādātas 86% apmērā no realizētā riepu apjoma. Ņemot vērā, ka riepu apjomi pieaug un nolietotu riepu savākšanas normas tiek paaugstinātas, pastāv risks noteikto normu nesasniegšanai, ja nolietotās riepas netiks atbilstoši apsaimniekotas. Tāpēc Valsts vides dienests uzsver nepieciešamību riepas apsaimniekot atbildīgi un aicina tās nodot kādā no 69 šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumiem visā Latvijā. Sev tuvāko nolieto riepu pieņemšanas vietu ērti noskaidrot vietnē skiroviegli.lv,” norāda Valsts vides dienesta atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs.

Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem divās trešdaļās reģistrēto ugunsgrēku atkritumi un riepas dega atklātā teritorijā, kā arī vairāk nekā 10 gadījumos riepas dega neapdzīvotās ēkās un būvēs. Vairāki ugunsgrēki reģistrēti arī garāžu kooperatīva teritorijā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks Kristaps Kolbergs atgādina, ka riepu dedzināšana ir aizliegta un bīstama, jo tā rada ļoti indīgus dūmus, kas var nodarīt kaitējumu apkārt esošo cilvēku veselībai, savukārt dūmgāzes periodiski spēcīgi uzliesmo un kopā ar spēcīgu karstumu var aizdedzināt netālu esošus priekšmetus un ēkas. Tādējādi pat viena degoša riepa var novest pie ilgstošas ārstēšanās un lieliem finansiāliem izdevumiem, kas jāiegulda ēku atjaunošanā.

Viņš uzsver, ka pat parastu malkas ugunskuru kurināšana ir pieļaujama tikai tad, ja to paredz pašvaldības saistošie noteikumi.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Izstāsti Latvijai

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Ko darīt, ja īpašumam nav piekļuves pie ceļa? Vai var izmantot kaimiņa zemes gabalā jau esošu ceļu vai izbūvēt jaunu? Šādos gadījumos var noformēt ceļa servitūtu. Kā to izdarīt juridiski pareizi, video skaidro Rīgas Stradiņa universitātes RSU Sociālo zinātņu fakultāte docētāja, šķīrējtiesnese, juriste Ph. D. Jolanta Dinsberga, kura par šo tēmu veica promocijas darbu.