"Swedbank" rīko diskusiju par mājokļu pieejamību
Rīga, 9.marts, LETA. "Swedbank" šodien iepazīstinās ar jaunāko mājokļu pieejamības indeksu un rīkos diskusiju par mājokļu pieejamību.
Pasākums notiks plkst.11 "Swedbank" Centrālās ēkas 2.stāva Konferenču zālē Rīgā, Balasta dambī 15. Diskusijas ekspertu paneļa dalībnieki: "Swedbank" Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs Ainars Balcers, "Swedbank" Galvenais ekonomists Latvijā un Baltijas valstu makroekonomikas pētījumu komandas vadītājs Mārtiņš Kazāks, Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, SIA "Bonava" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš. Diskusiju vadīs žurnālists, politologs un pasniedzējs Edijs Bošs.
Eksperti spriedīs, kāds mājokļu finansēšanas jomā bija 2016.gads un ko gaidīt no 2017.gada, kāds ir nekustamā īpašuma attīstītāju redzējums par iespēju uzlabot mājokļu piedāvājumu un pieprasījumu ne tikai galvaspilsētā, bet arī reģionos. Tiks runāts, kādi ir pašvaldību mājasdarbi, lai veicinātu gados jauno iedzīvotāju atgriešanos un palikšanu dzimtajā vietā, kā arī - cik kritisks elements ir dzīvojamā fonda kvalitāte, domājot par dzīvi kādā no Latvijas reģioniem. Tiks diskutēts, kāda ir valsts ietekme uz mājokļu pieejamības veicināšanu Rīgā un reģionos, kā arī kreditēšanas attīstību.
Jaunākais "Swedbank" mājokļu pieejamības indekss liecina, ka Rīgā mājokļu pieejamība pērn bija augstākā Baltijas galvaspilsētu vidū. Labākas pieejamības pamatā bija vidējās neto algas kāpums un joprojām ļoti zemās procentu likmes. Neskatoties uz to, aktivitāte mājokļu tirgū saglabājās mērena. To skaidro gan mājsaimniecību piesardzība uzņemties parādsaistības, gan iedzīvotāju vēlmēm atbilstošu dzīvokļu trūkums, kā arī nepietiekami uzkrājumi un ienākumi, tostarp ēnu ekonomika - oficiālu ienākumu trūkums, kas liedz kvalificēties kredīta saņemšanai.
"Swedbank" Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati tiek publicēti ik ceturksni. Indekss atspoguļo hipotētiskas mājsaimniecības spēju iegādāties, bet ne pārdot standarta mājokli Baltijas valstu galvaspilsētās. Indekss ietver kredītu apkalpošanas izmaksas, bet neiekļauj mājokļa uzturēšanas izdevumus, piemēram, komunālos un nodokļu maksājumus.
Indeksa vērtība 100 nozīmē, ka mājsaimniecība novirza kredīta apkalpošanai tieši 30% no tās pēcnodokļu ienākumiem, lai iegādātos 55 kvadrātmetru dzīvokli. Indeksa aprēķināšanā tiek pieņemts, ka mājokļa pirkšanai tiek ņemts hipotekārais kredīts ar 30 gadu termiņu; tiek maksāta vidējā tirgū pieejamā hipotekārā kredīta procentu likme, kā arī tas, ka mājsaimniecības ikmēneša ienākumi ir līdzvērtīgi pusotrai vidējai neto mēnešalgai, ko saņem attiecīgajā galvaspilsētā.
