Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" padomes sēdē varētu lemt par Rubesas atstādināšanu
Rīga, 22.marts, LETA. Šodien notiks dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" ieviesēja "RB Rail" padomes sēde, kuras laikā varētu notikt lemšana par "RB Rail" vadītājas Baibas Rubesas atstādināšanu.
Lai Rubesai izteiktu neuzticību, par to ir jānobalso vismaz četriem no sešiem padomes locekļiem, taču vismaz vienam loceklim no katras valsts. Ja balsojumā par neuzticības izteikšanu abi Latvijas pārstāvji būs pret vai atturēsies, neuzticība netiks izteikta.
1.februārī notikušajā "RB Rail" akcionāru sapulcē Igaunijas un Lietuvas akcionāri nobalsoja par Rubesas atstādināšanu, bet "RB Rail" Latvijas akcionāra "Eiropas Dzelceļa līnijas" (EDzL) vadītājs Andris Linužs balsojumā atturējās. Pēc akcionāru sapulces Rubesa paziņoja, ka uzņēmuma vadībā saskārusies ar atsevišķu kompānijas padomes locekļu un patieso labuma guvēju pretdarbību "Rail Baltica" projekta pamatnostādnēm.
Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš apliecinājis Latvijas atbalstu Rubesai un vienlaikus norādījis, ka jārunā ar Igauniju un Lietuvu, jāmeklē kopīgi risinājumi. Trešdien intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" Kučinskis sacīja, ka Rubesas izredzes saglabāt amatu ir drošas, jo Latvija patlaban pārmaiņas nepieļaušot. Vienlaikus viņš norādīja, ka ilgstoši strādāt konflikta situācijā neviena iestāde nevar.
Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis trešdien paziņoja - ja vairākums akcionāru neuzticas Rubesai, viņai būtu jāatkāpjas no amata. "Neprognozēju, kāds būs lēmums. Es ne īpaši gribu iejaukties uzraudzības padomes darbā, jo [padomē] ir profesionāļi. Sniegšu tikai vispārīgu komentāru - korporatīvās pārvaldības princips paredz, ka vadītājam ir jāuzticas. Šajā gadījumā no trim akcionāriem divi ir izteikuši neuzticību, bet vadītājs turpina strādāt. Es to uzskatu par neatbilstību korporatīvās pārvaldības principiem," ziņu aģentūrai BNS teica Masjulis.
Linužs aģentūrai LETA norādīja, ka Lietuvas satiksmes ministra paustā kritika par Rubesas palikšanu "RB Rail" amatā par spīti tam, ka divi no trīs uzņēmuma akcionāriem viņai izteikuši neuzticību, ir vairāk filozofiskas dabas jautājums, kuru uzņēmuma padome var izvēlēties ņemt vai neņemt vērā, jo tikai tās pieņemtajiem lēmumiem ir juridisks pamats. "[Tas ir] padomes kompetences jautājums. Tas, ko saka ministrs, ir politisks viedoklis," sacīja Linužs.
Komentējot Masjula teikto, ka Rubesas palikšana amatā neatbilst korporatīvās pārvaldības principiem, EDzL vadītājs atzīmēja, ka tie katrā valstī savstarpēji atšķiras. Piemēram, Lietuvai un Igaunijai "RB Rail" valdes locekļi ir arī uzņēmuma padomē, turpretī Latvijā EDzL ir "RB Rail" kapitāldaļu turētājs, kas uzņēmuma padomē ievēlējis juridiski kompetentas neatkarīgas personas, kas lemj par "RB Rail" vadības un citiem jautājumiem, norādīja Linužs.
Savukārt runājot par ceturtdien gaidāmo "RB Rail" padomes sēdi, kurā plānots lemt par Rubess atbilstību amatam, Linužs skaidroja, ka patlaban nav iespējams prognozēt, kāds varētu būt padomes lēmums minētajā jautājumā, jo parasti lēmumi uzņēmuma valdes un padomes locekļu starpā izkristalizējas garu diskusiju rezultātā. "Neko prognozēt nevar un tam nav nekādas nozīmes. Tie, kas pieņem lēmumu, tie atbild par to likuma priekša un tiem jāvairās no ietekmes no trešajām pusēm," norādīja EDzL vadītājs.
Rubesa par "RB Rail" valdes priekšsēdētāju tika iecelta 2015.gada oktobrī. Viņas pilnvaru termiņš beidzas 2018.gada oktobrī.
"RB Rail" ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kas izveidots, lai īstenotu "Rail Baltica" projektu - pirmo šādā mēroga infrastruktūras projektu Baltijā. Kopuzņēmuma akcionāri ir uzņēmumi "Lietuvos geležinkeliai", EDzL un "Rail Baltic Estonia".
"RB Rail" ir centrālais "Rail Baltica" projekta koordinators. Tā galvenie uzdevumi ir dzelzceļa projekta izstrāde, būvniecība un mārketinga aktivitāšu realizācija. Projekts paredz izbūvēt ātrvilciena dzelzceļa līnijas infrastruktūru no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai.
"Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, kuru nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.
