Bauskas novada mērs pašvaldību aizņēmumu problēmās vaino nepareizu plānošanu valsts līmenī

Rīga, 11.jūn., LETA. Bauskas novada mērs Arnolds Jātnieks (ZZS) pašvaldību aizņēmumu problēmās vaino nepareizu plānošanu valsts līmenī.

Jātnieks intervijā Latvijas Radio sacīja, ka arī viņa vadītā pašvaldība patlaban gaida rindā uz valsts aizņēmumu. Turklāt Bauskas novada pašvaldība, pēc viņa paustā, ne tuvu nav sasniegusi Finanšu ministrijas (FM) noteiktos aizņēmuma griestus.

Viņaprāt, pie esošajām aizņemšanās problēmām ir vainojamas plānošanas problēmas. Eiropas Savienības (ES) fondu apgūšanas pēdējā periodā esot vienlaicīgi sākti vairāki apjomīgi celtniecības projekti, kas attiecīgi sadārdzinājuši būvniecības izmaksas.

"No valstiskā viedokļa Eiropas projektus varam realizēt plānveidīgi, nedarot to visu vienā gadā vai divos," uzsvēra politiķis.

Bauskas novada mērs atzina, ja nebūtu iespēja saņemt valsts aizdevumu, pašvaldība par saviem līdzekļiem daudzus projektus nespētu īstenot.

Novadā arī netiekot apsvērta iespēja atvēlēt projektiem naudu, pēc tam gaidot lēmumu, vai tiks piešķirts aizdevums. Līdz ar to tiekot darīti tikai tie darbi, kuriem jau ir finansiālais segums.

Vaicāts, vai saistībā ar šīm problēmām nav risks zaudēt daļu ES fondu naudas, Jātnieks norādīja, ka pagaidām tādu risku neredz, jo ir noteikts, ka šie projekti būs prioritāri.

Kā vēstīts, 2019.gada aprīļa beigās valsts budžetā pašvaldībām paredzētais šā gada aizņēmuma limits jau ticis izsmelts.

Kā vēstulē premjeram Krišjānim Kariņam (JV) norādījusi Latvijas Pašvaldību savienība, 7.maijā Finanšu ministrijas (FM) izveidotajā aizņēmumu pieprasījumu rindā Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektiem atradās 79 projekti ar 2019.gadam pieprasīto aizņēmumu summu 44,28 miljoni eiro. Pārējo pašvaldību investīciju projektu rindā atradās 88 aizņēmumu pieprasījumi par kopējo summu 2019.gadā 32,24 miljoni eiro.

Situāciju, kad pašvaldībām nav iespējams saņemt aizņēmumu pat Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, LPS nodēvējusi par ārkārtas.

LPS ieskatā, arī FM valdībai sagatavotais informatīvais ziņojums "Par 2019.gada kopējo pašvaldību aizņēmumu limitu un pašvaldību aizņēmumu pieprasījumiem" risina tikai divus jautājumus, jo nodrošinās pašvaldībām iespēju saņemt aizņēmumu ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī aizņēmumu 2018.gadā sākto investīcijas projektu finansēšanai 2019.gadā, lai projektus varētu pabeigt.

Tomēr joprojām aktuāls būs jautājums par iespēju operatīvi saņemt aizņēmumu ES struktūrfondu projektu realizācijai, negaidot rindā, aizņemties ne tikai projektu attiecināmajām, bet arī neattiecināmajām izmaksām. Tāpat aktuāls būs jautājums par pārējo investīciju projektu, kas saņēmuši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu, īstenošanu, bet kuriem patlaban nav iespējams saņemt aizņēmumu, uzsvēra LPS.