Bērnudārzi. Sociālā atbildība

Arhitektiem ir bijuši pasūtījumi no privātpersonām, bet tie ne vienmēr ir realizējami izplūdušo programmu dēļ. Viena lieta ir realizēt profesionāla pedagoga izstrādātu programmu, kuram ir skaidrība par telpu funkcionālo nozīmi, to plānojumu, secību, cita - izveidot projektu bērnudārzam, kuru pasūta persona, kas bērnudārzu uztver kā rentablu biznesu - vecāki atvedīs atvases, samaksās uzturnaudu, un gan jau bērni padzīvosies kaut kā un kaut kur. Šie kaut kā un kaut kur nereti arhitektiem liek atteikties no pasūtījuma. Bērnudārzu projektu koncepcija ir mainījusies pašos pamatos, lai gan kā stereotips joprojām sabiedrībā prevalē padomju laiku izveidotais standarts - divi bloki ar divām ieejām, kuru lauzt jau ir arhitektu un pedagogu uzdevums. Sanitāri sterilais, nedaudz slimnīcu atgādinošais stils plus neiztrūkstošie tautiskuma elementi, kas bija raksturīgi režīmiem - padomju laika totalitārajam un Ulmaņa autoritārajam - vairs nav tuvs ne bērniem, ne vecākiem, ne pedagogiem. Mūsdienās par labu uzskatāms bērnudārzs, kas kļūst par otrām mājām jēdziena visplašākajā nozīmē, izpaužoties cilvēciskos sajūtu mērogos un iekārtojumā. Pirmais bērnudārzs otrajā brīvvalstī Bērnudārzs Jaundubultos, Poruka prospektā, kopējā platība 1300 kv.m, pasūtītājs - Jūrmalas Dome, arhitektūras projekts - Mikus Lejnieks ´Lejnieku projektēšanas birojs�, ģenerāluzņēmējs - "Kalnozols" Arhitekti no pašvaldības saņēma pietiekami labi izstrādātu programmu (kas faktiski ir retums), kur bija definētas kādu funkciju un cik telpas ir nepieciešamas. Lai arī sākotnēji programma ietvēra noteikumu maksimāli vienkārši un lēti, laika gaitā tas transformējās par nosacījumu vienkārši un labi, atrodot vietu moderniem risinājumiem un ne pašiem lētākajiem materiāliem. Ēkas plānojumu diktēja neliela izmēra taisnstūrveida zemes gabals, plānojums ir samērā vienkāršs - ēkai ir viena centrālā ieeja, divi stāvi, katrā no tiem vieta atvēlēta divām grupiņām. "Silītei" ir atsevišķa ieeja, kā arī tai līdzās izveidota telpa ratiņu novietnei. Mūsdienīgs komforts ietver moderni aprīkotu virtuves bloku, veļas mazgātavu, palīgtelpas, kabinetus audzinātājām, auklītēm, ārstam un metodiķim. Ļoti labi izdevies izbūvēt bēniņu stāvu, piemērojot to saimniecības telpām. Apvienotas funkcijas telpa (100 kv.m) - zāle sporta nodarbībām un svinīgiem pasākumiem - izbūvēta otrajā stāvā. Detaļa - kāpņu margas ir divos līmeņos, atbilstoši pieaugušo un bērnu augumam. Plānojuma ass ir ēkas vidusdaļā izvietotie gaiteņi, ap kuriem grupējas visas telpas. Lai radītu telpisko plašumu gaiteņa viendabīgajai līnijai un papildus dienas gaismas plūsmu, otrā stāva līmenī stiklojums gaiteņa galos veidots visas sienas augstumā. Jebkura plānojuma telpā noskaņa ir atkarīga no izvēlētās krāsu gammas. Šajā gadījumā interjerā dominē siltie toņi, radot mājīgu sajūtu. Fasāde, savukārt, izmantojot dažādus toņus, sadalīta plaknēs, kas ēkas tēlu padara aicinošu un dzīvespriecīgu. Latvijas būvnormatīvi regulē, cik kvadrātmetru nepieciešams spēļu un guļamtelpām, taču normatīvi ir viena lieta, realitātē funkcionālisms iesaka ko citu - piemēram, spēļu telpas varēja būt lielākas, guļamtelpas mazākas, kā arī mazāka izmēra kabinetus (to platība 17 kv.m) varēja paredzēt audzinātājām. Ir dažas labas idejas, kas netika realizētas. Viena no tradicionālām problēmām bērnudārzos ir pirkstu ievēršana durvīs, pret to nodrošina speciālas uzlikas no elastīga auduma. Šādas uzlikas projektā bija paredzētas, bet, diemžēl, Latvijā tās nebija iespējams izgatavot. Tā kā bērnudārzs faktiski tika būvēts mežā, sākotnēji pastāvēja iecere saglabāt teritorijā dabisko meža sedzi ar viršiem un mellenājiem. Būvniecības reālijas - smagā tehnika - šo ieceri likvidēja, tāpēc visai teritorijai pēc celtniecības darbu beigšanas uzbēra melnzemi un iesēja zālīti. Vēsturisks bērnudārzs Bērnudārzs Altonavas ielā 1, Torņkalnā, Rīgā, paredzēts 140 bērniem, 2 stāvi, tiek izbūvēts pagraba un bēniņu stāvs, ēkas platība 2086 kv.m, teritorija 2889 kv.m, pasūtītājs Rīgas dome, rekonstrukcijas projekta autors Edgars Dzenis, arhitektu birojs "Eja", ģenerāluzņēmējs "Mūsu māja" Bērnudārzs Altonovas ielā celts 1939. gadā vienlaikus ar bērnu dārzu Iļģuciemā. Apraksts par Torņakalna un Iļģuciema bērnudārziem lasāms vienā no žurnāla "Latvijas Architektūra" 1939. gada numuriem: "Šie dārzi domāti galvenokārt mazturīgo ļaužu bērniem līdz skolas vecumam, kā dienas patversmes, ar pilnīgu uzturu visu dienu, no plkst. 7 - 17.30. Abas bērnu dārza ēkas celtas divos stāvos un tajās, bez parastajām trim grupu darba telpām, izbūvētas aktu zāle, plašas guļamtelpas bērnu atpūtai dienā, mazgātava ar dušas telpu, dežūras telpa, ēdamtelpa ar virtuvi, kanceleja, ārsta istaba, izolācijas istaba ar atsevišķu izeju un vestibils." Bērnudārza rekonstrukcijas uzdevums ietver telpu pielāgošanu mūsdienu prasībām un profesionālu pedagogu izstrādātai programmai. Interjerā tiek saglabātas vēsturiskas detaļas: vitrīnas gaiteņos bērnu darbiem, žalūzijas radiatotiem, atjaunotas kāpnes ar izteiksmīgu margu risinājumu. Agrāk nepadzīvotās telpas pagrabā un bēniņos rekonstrukcija paredz pilnvērtīgi izmantot. Telpu plānojums ietver kādu novatorisku īpatnību - grupiņu nodalījums stāva ietvaros nepastāv kā tāds, tāpēc, ka pedagogu darbības programma paredz bērniem iespēju brīvi pārvietoties, līdz ar to audzinot patstāvību. Šāds koncepts darbojās jau pirms rekonstrukcijas. Grupu telpas nosacīti sadalītas zonās un ar funkcionāla aprīkojumu palīdzību piemērots kādai konkrētai darbībai vai zināšanu apguvei. Dienas laikā bērniem ir iespēja brīvi apmeklēt botānikas, lasīšanas, fizisko aktivitāšu, u.c. zonas. Bīdāmās starpsienas, ja nepieciešams, ļauj pilnībā noslēgt kādu no zonām. Ēdamzālē vienlaicīgi kopā var paēst 50 bērni, pie tam paredzēta pašapakalpošanās - jau pieminētās patstāvības audzināšanas nolīkos. No apdares materiāliem tiek izmantotas korķa grīdas grupu telpās, linolejs bēniņu stāvā, gaiteņos flīzes. Siltināta ēka tiek no iekšpuses, jo nedrīkst mainīt fasādes apjomu, jumta klājums ? tērauda lokšņu materiāls. Teritorijā bez spēļu zonām izvietota saimniecības ēka un autostāvvieta darbiniekiem. Trūkums - teritorija dēļ kokiem nav pietiekami izsauļota, vienīgi pavisam mazo bērnu spēļu zona uzkalniņā saņem pietiekami daudz saules. Jauns bērnudārzs Dreiliņos Bērnudārzs Dzilnas ielā 20, Dreiliņos, Rīgā, paredzēts 136 bērniem, 2 stāvi, ēkas platība - 2000 kv.m, pasūtītājs - Rīgas dome, arhitektūras projekts - Juris Poga, Uģis Galenieks, arhitektu birojs "Arhitekta J.Pogas birojs", ģenerāluzņēmējs "Skonto būve", projekti labiekārtojuma elementiem - "Vides projektu studija". "Par bērnudārziem Latvijā neviens neko nezina," tā skan arhitekta J.Pogas apgalvojums, turpinot ar pamatojumu - "kad rajons gandrīz bija uzbūvēts, neviens nevarēja noformulēt šodienas bērnudārza prasības. Tā tomēr ir sarežģīta būve ar dažādām funkcijām. Diemžēl gadus 15 ar to neviens nav nodarbojies. Tas varētu būt arī valsts līmeņa uzdevums, izstrādāt tipveida projektu saskaņā ar noteiktu programmu, kuru mazās pašvaldības ar ierobežotu budžetu varētu izmantot." Bērnudārzā izmitinātas 7 latviešu un krievu bērnu grupas. Raksturojošais jēdziens ēkai ? kompakta. Pirmā stāva katrā spārnā ir grupas telpa, guļamtelpa, sporta zāle ar mūsdienu prasībām atbilstošu elastīgu grīdas segumu, uz kura krītot nevar gūt traumas, ēdināšanas telpa, moderni aprīkota virtuve. Tehniskās telpas izvietotas pagraba stāvā. Administrācija, zāle svinīgiem pasākumiem un dažas grupas ir izvietotas otrajā stāvā. Atsevišķas zāles nepieciešamība arhitektu izpratnē ir lieka greznība, jo kā liecina pieredze, ja zāles nav, bez tās iztiek. Zāle tomēr ir pasīva telpa bez blīvas noslodzes. Pretrunīgi tiek vērtēti arī plašie gaiteņi, taču tajos notiek nemitīga kustība un diez vai šaurāki būtu bijis racionāls risinājums, jo tie pilda divus uzdevumus - tā ir vieta, kur uzturēties vecākiem un kur izstādīt bērnu radošos darbus. Bērnudārzam ir vairākas ieejas ar dažādiem funkcionāliem uzdevumiem, kas rada iespēju karantīnas laikā izolēt telpas. Abi ēkas stāvi savienoti ar divām kāpņu telpām. No rītiem tiek izmantota tikai centrālā ieeja, bet katrai grupai pirmajā stāvā ir atsevišķa izeja uz pagalmu, kuru lieto dienas laikā. Pavisam mazo bērnu grupā ir atsevišķa ieeja. Lai gan būvniecībā izmantoti tradicionālie materiāli: sendvičpaneļi, apmetums ar siltumizolāciju, nesošās sienas būvētas no monolītā betona, fasāde ir gana atraktīva un drosmīgi koša un pat inspirēja apkārtējo namu iedzīvotājus iesniegt rakstiskas sūdzības par kardinālām izmaiņām vienmuļi pelēkās vides estētikā. Fasādē izmantotas krāsotas metāla plātnes, veidojot ārējo apdari sendvičpaneļiem, metāla funkcionālie elementi (ugunsdzēsēju kāpnes), stikla akcenti izmantoti virs ieejas mezgliem un sienu plaknēs iezīmējot kāpņu telpu atrašanos. Ēka tēls kopumā raisa sirsnīgas asociācijas ar krāsainu, no spēļu klucīšiem veidotu māju. Interjerā, kā jau bērnudārzam pienākas, izmantoti pasteļtoņi, ar divām vai trim krāsu pārejām risinot sienu dalījumu, bet telpu iekārtojumā valda standarta risinājumi. Nestandarta risinājums ir speciāli projektēti un iebūvēti drēbju žāvēšanas skapji, aprīkoti ar elektrisko sildelementu un gaisa nosūci. Teritorijā katrs kvadrātmetrs izmantots pēc iespējas pilnvērtīgāk. Skrejceliņi, "klasītes", smilšu kaste, u.c. Atraktīvi un ar izdomu risinātas vieglās nojumes ("Vides projektu studija"). Maksimāli daudz funkciju ietvertas ar tentu pārsegtā nelielā apjomā - kāpnes, horizontāls stienis, virve vingrošanai, tāfele zīmēšanai un citi spēļu elementi. Nojumes ir transformējamas un pamatā ir bāzes modelis, kura konstrukcija pieļauj katru nojumi veidot atšķirīgu, pie tam lietošanas laikā aprīkojuma komplektāciju var viegli mainīt. Grīda nojumēs klāta ar speciālu gumijas segumu. Universāla koncepcija Bērnudārzs Babītē, Priežu ielā, ēkas platība - 1600 kv.m, teritorijas - 7000 kv.m, pasūtītājs - "Manass", arhitektūras projekts - Liene Griezīte, Juris Rotčenkovs. Iecere pieder projekta attīstītājam uzņēmumam "Manass". Pagaidām Latvijā komercstruktūras vēl neizrāda interesi par bērnudārzu projektiem. Šī niša ir tukša un jācer, ka labās prakses piemērs iedvesmos arī citus uzņēmējus. Pirms projekta izstrādes laiks tika veltīts diskusijām ar pedagogiem, apskatot vairākus vietējos un ārzemju piemērus, un rezultātā par labu atzīstot grupiņu modeli. Babītes projekts ietver vairākus nelielus, kopā sajūgtus apjomus, paredzot sešas bērnu grupas izvietot trīs blokos, katrai grupiņai "piešķirot" savu stilizētu māju. Teritorijā var nokļūt no katras grupiņas vai izmantojot centrālo ieeju bērnudārzā - atkarībā no situācijas. Plānojums visām grupām telpu ir gandrīz analogs un savstarpēji tās integrējas stikloto iekšsienu dēļ. Katrai grupai (18 - 20 bērni) ir sava neliela noliktava, virtuve, ģērbtuve, grupas telpa, sanmezgls, guļamtelpas platforma otrajā stāvā, uz kuru ved lēzenas kāpnes. Visas funkcijas integrējas vienas telpas divos stāvos. Telpas izgaismot paredzēts no divām pusēm - daļēji no guļamtelpas, bet galvenais dienas gaismas avots būtu stiklotā plakne, kas aizņem gandrīz visu sienu. Palodze ir zema, lai bērni pārskatītu ārā notiekošo. Loga konstrukcijai iespējams pievienos speciāli izbūvētu koka "kārbu", kur viens vai divi bērni varēs nošķirties no pārējās grupas. Virtuve grupās ir iecerēta pavisam neliela un funkcionāli piemērota viegla launaga pagatavošanai, jo ēdināšanai ir atvēlēta atsevišķa, visām grupām kopēja telpa. Padomju laikā reglaments noteica izmantot vienādas gultas visiem viena vecuma bērniem - šī shēma ir dzīva arī mūslaiku bērnudārzos. Šajā bērnudārzā paredzētas kardinālas atkāpes, atsakoties no gultām, to vietā piedāvājot vieglus matracīšus, kurus bērni pirms katras gulētiešanas var modelēt sev vēlamajā kārtībā. Bērnudārzā speciāli tiks radītas telpas otrajā stāvā dažādām kreatīvajām nodarbībām - mūzikai, mākslai, u.c. Darba dienu vakaros, sestdienās un svētdienās šeit notiktu dažādas nodarbības pieaicinātu speciālistu vadībā, kurās varētu iesaistīties ne tikai bērnudārza bērni, bet jebkurš apkārtnē dzīvojošais bērns. Kreatīvā zonai iecerēts pievienot terasi un gan tajā, gan telpās izmantot daudz zaļumus, lai vide veidotos pēc iespējas humānāka. Šo bloku būs iespējams nodalīt no pārējās bērnu dārza daļas, ja to prasīs lietošanas loģika. Ideja par papildus telpām radās kopīgās diskusijās starp pasūtītāju un arhitektu, meklējot iespēju nevis vienkārši izpildīt programmu, bet izspēlēt vēl kādu ideju. Nevar noliegt arī finansiālo aspektu - telpām nepieciešama noslodze jebkuras nedēļas dienas aktīvajās stundās. Babītes bērnudārza arhitektūras projekts tiek veidots kā universāls modelis, kuru varētu izmantot jebkurā apdzīvotā vietā. Bērnudārza ēku plānots izvietot apbūves gabala dziļumā un tā atvērsies uz iekšpagalmu. Spēļu zonā paredzēts maksimāli izvietot visu nepieciešamo fiziskajām aktivitātēm - karuseli, futbola laukumu, smilšu kasti, pat ugunskura vietu. Teritorijas kulises iecerēts veidot no augļu kokiem un ogulājiem, bet ēkas aizmugurē iespējam veidot dārzeņu dobes un trušu būdas, lai bērni varētu apgūt papildus iemaņas un pēc iespējas vairāk izzināt pasauli. Arita Lase, mākslas vēsturniece. Pārpublicēts saīsināti no "Latvijas Architektūra" burtnīcas Nr. 65

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni?

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

abc.lv skaitļos

Bērnudārzi. Sociālā atbildība

Komentāri

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

Aktualitātes

Vēsturiska dzīvojamā ēka Karostā pārbūvēta par ārstniecības iestādi

Izstāsti Latvijai

BIOVIDE: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Bērnudārzi. Sociālā atbildība

Dalies ar šo rakstu

Komentāri