Bordāns apstiprina, ka vienošanās par nākamā gada budžetu ir panākta un tajā nauda Liepājas cietuma būvniecībai netiks atvēlēta

Bordāns apstiprina, ka vienošanās par nākamā gada budžetu ir panākta un tajā nauda Liepājas cietuma būvniecībai netiks atvēlēta

Rīga, 13.sept., LETA. Vienošanās par nākamā gada valsts budžetu ir panākta un tajā nauda Liepājas cietuma būvniecībai netiks atvēlēta, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Viņš atzina, ka līdz ar to cīņa ar noziedzības apkarošanu iebuksēs un valstij nāksies ilgāk šķērdēt līdzekļus, ieguldot tos vecajā cietumu infrastruktūrā. Tomēr jau nākamgad esot plānots izsludināt jaunu konkursu par cietuma būvniecību.

Uz jautājumu, vai vienošanās par nākamā gada budžeta prioritātēm ir panākta, Bordāns atbildēja apstiprinoši. Viņš gan uzsvēra, ka budžeta projektu pārsvarā izstrādā finanšu ministrs un viņa partija, un "tā šobrīd ir konkrēta, un ir konkrēts ministrs", bet pārējie partneri piedalās tikai ar saviem lūgumiem. "Jā, mēs esam panākuši rezultātu," valdības partneru sarunas par budžeta prioritātēm komentēja politiķis.

Bordāns atzina, ka sarunas par budžetu bija "smaga cīņa", bet to viņš ne mirkli nenožēlojot, jo "citādāk politikā nevar būt".

Jautāts, vai pēc vienošanās par budžeta prioritātēm paliek pāri gandarījuma sajūta vai tomēr spīts un rūgtums, Bordāns atbildēja: "Mēs ejam tālāk, mēs strādājam. Ar budžetu nebeigsies darbs."

Tieslietu ministrs atkārtoja iepriekš izskanējušo, ka saskaņā ar panākto vienošanos minimālā alga nākamgad netiks celta, taču tas tiks darīts 2021.gadā. Papildus tam Bordāns arī zināja teikt, ka 2021.gadā neesot paredzēts celt nodokļus.

Kā ziņots, valdība šodien sanāks uz ārkārtas sēdi par nākamā gada budžetu, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Valdība uzklausīs Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.-2022.gadam. 

Minēto ziņojumu bija plānots izskatīt pagājušajā nedēļā, 6.septembrī, notikušajā valdības ārkārtas sēdē, tomēr pēc tieslietu ministra Bordāna lūguma ziņojums netika skatīts.

Kopumā nākamā gada ministriju prioritārajiem pasākumiem plānots piešķirt 178,1 miljonu eiro. No tiem 152,6 miljonus eiro plānots piešķirt ministriju prioritātēm, bet 25,5 miljonus eiro - neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem. 

2020.gada budžetā papildu līdzekļus 50 miljonu eiro apmērā plānots novirzīti mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai un Veselības ministrijas prioritātēm, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm plānots novirzīt astoņus miljonus eiro, bet, lai nodrošinātu lēmuma no 2019.gada 1.septembra palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes līdz 750 eiro pilnam gadam izpildi papildu plānots novirzīt 23 miljonus eiro.

Diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 300 eiro no 2020.gada 1.janvāra plānots novirzīt 32 miljonus eiro, Iekšlietu ministrijas prioritātēm papildus plānots novirzīt 18,9 miljonus eiro, Kultūras ministrijas prioritātēm - 13 miljonus eiro, savukārt minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai - desmit miljonus eiro.

Sabiedriskajiem medijiem 2020.gada budžetā papildu paredzēts novirzīt 6,3 miljonus eiro, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam - 600 000 eiro, bet Centrālajai vēlēšanu komisijai - 600 000 eiro.

Jaunajam politisko partiju finansēšanas modelim plānots novirzīt piecus miljonus eiro, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu nodrošināšanai - desmit miljonus eiro.

Valsts prezidenta kancelejai plānots novirzīt papildu 700 000 eiro, Tiesībsarga birojam - 100 000 eiro, Satversmes aizsardzības birojam - 400 000 eiro, Valsts kontrolei - 500 000 eiro, Augstākajai tiesai - 100 000 eiro, Satversmes tiesai - 900 000 eiro, bet prokuratūrai - 400 000 eiro.

Septiņus miljonus eiro plānots novirzīt aizdevumiem pašvaldībām pirmsskolas izglītības iestāžu celtniecībai. Satiksmes ministrijas prioritātēm papildu plānoti 9,4 miljoni eiro, savukārt administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai - 1,1 miljonu eiro. Ārlietu ministrijas prioritātēm 2020.gada budžetā papildus plānots novirzīt trīs miljonus eiro.

LETA jau vēstīja, ka ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildu prasīja 953,5 miljonus eiro.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Kāpēc vērts izvēlēties metāla durvis savam mājoklim?

Kāpēc vērts izvēlēties metāla durvis savam mājoklim?

Šodienas aktīvajā dzīves ritmā metāla durvis ir kļuvušas par neatņemamu ģimenes mājas, dzīvokļa, lauku vai dārza mājas sastāvdaļu. Galvenais iemesls, kāpēc metāla konstrukcijas, tai skaitā metāla durvis, izpelnījušās tik lielu popularitāti, ir to augstā izturība, pateicoties kurai, dzīves telpas kļūst drošākas pret uzlaušanu un garnadžu mēģinājumiem piesavināties vērtīgas mantas. 

Aktuālie piedāvājumi

Individuālo kanalizācijas sistēmu īpašnieku uzmanībai

Individuālo kanalizācijas sistēmu īpašnieku uzmanībai

Vairākums kanalizācijas sistēmas privātā sektorā neatbilst Eiropas normām un pakļauti rekonstrukcijai. Jau pavisam drīz sistēmas lietotājiem, kuri nav reģistrēti, tiks piemērotas ievērojamas soda naudas. Lai izvairītos no soda naudas, savlaicīgi jāveic esošās sistēmas modernizācija!

Aktualitātes

Pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā 2019 (FOTO)

Pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā 2019 (FOTO)

Pirmdien, 7. oktobrī, Pasaules arhitektūras dienā jau četrpadsmito reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā. Šogad tā "Par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā mājokļu projektā" piešķirta daudzdzīvokļu ēkai Kuģu ielā 28 un tās autoriem.

Uzņēmējs runā