Būvdarbu vadītājs: LNMM ēkas projekts ir īpaši sarežģīts
Koks norādīja, ka muzeja jaunā piebūve tiek veidota divus stāvus zem zemes blakus vecai, vēsturiskai mājai, un tas darbus būvlaukumā padara sevišķi komplicētus. Tāpat sarežģīta būs jumta un pārseguma demontēšana un dubultā sastatņu jumta likšana.
Kā pastāstīja Koks, ēkā būvdarbi norisinās kopš 29.aprīļa, bet būvlaukumā celtnieki strādā kopš marta.
Būvdarbu projekta vadītājs žurnālistiem pauda, ka patlaban būvnieki ir norobežojuši muzeja aizmugurē esošo koku aleju, lai to saglabātu. Tāpat pakāpeniski tiek veikti pamatu stiprināšanas darbi, veidota un padziļināta būvbedre, kas vienā muzeja sānā sniegsies divus stāvus zem zemes, bet otrā tā būs dziļāka. Viņš arī pastāstīja, ka, veidojot būvbedri, tiek izmantots Latvijā līdz šim nepraktizēts paņēmiens - rievsienas iegremdēšana ar spiešanas metodi. Tas tiek darīts, lai nebūtu vibrācijas citām ēkām.
Savukārt, runājot par iekšdarbiem, Koks pastāstīja, ka visintensīvākais demontāžas apjoms tiek veikts muzeja pirmajā stāvā, kā arī jumta pārseguma un trešā stāva pārseguma vienā flangā.
LNMM ēkas Baltajā zālē tiek demontētas telpas un kopā ar arhitektiem fiksēts to stāvoklis, drīzumā tiks veikta restaurācija arī visām muzejā esošajām durvīm.
Koks norādīja, ka nākamnedēļ tiks sākta virsgaismas demontāža, kam sekos pārseguma demontāža un stikla grīdas izbūve. Arī šeit tiks izmantota tehnika, ko Latvijā īpaši nepraktizē - ēkai tiks būvēts dubultais jumts. Tas savukārt nozīmē, ka nokrišņi netraucēs veikt remontdarbus.
Tāpat muzejā iecerēti apjomīgi restaurācijas darbi. Patlaban restauratoru starpā norit diskusijas par iespējām atjaunot muzeja vēsturisko interjeru. Piemēram, ir telpas, kuru sākotnējo apdari atjaunot vairs nebūs iespējams, un, domājot par to restaurāciju, paralēli tiek spriests arī par to, kādus mākslas darbus šajās telpās eksponēt.
Taču trešā stāva galvenā vestibila gleznojumu - trīs Vilhelma Purvīša un trīs Gerharda fon Rozena gleznojumu - restaurācijas darbi atlikti līdz brīdim, kad tiks pabeigti apjomīgākie restaurācijas darbi, piemēram, atjaunotas saplaisājušās dzegu apdares.
Kā ziņots, muzeja rekonstrukcijā, restaurācijā un paplašināšanā tiks ieguldīti 24 miljoni latu, no kuriem 15 miljonus latu piešķir Rīgas dome, 8 miljoni tiks piesaistīti no Eiropas Savienības līdzekļiem, bet 1,2 miljoni ir valsts finansējums. Būvdarbu nodrošināšanai Rīgas dome plāno aizņemties 24 miljonus latu no Valsts kases vai kredītiestādes.
Šis būs pirmais ēkas lielais remonts kopš 1905.gada, kad muzejs sāka savu darbu.
Iepirkuma konkursā par LNMM rekonstrukciju uzvarējusi SIA "Re&Re", savukārt pašvaldība 15.janvārī apstiprināja grozījumus pērn 20.novembrī pieņemtajā lēmumā par LNMM restaurācijas un infrastruktūras uzlabošanas projekta īstenošanu, palielinot tā kopējās izmaksas par 2,2 miljoniem latu. Akceptētā summa - 24 miljoni latu - būšot projekta izmaksu griesti.
LNMM galvenā ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 10a celta laikā no 1903.gada līdz 1905.gadam Rīgas pilsētas mākslas muzeja un Rīgas Mākslas veicināšanas biedrības vajadzībām. Tās projekta autors un pirmais muzeja direktors bija vācbaltiešu arhitekts un mākslas vēsturnieks Vilhelms Neimanis (1849-1919). Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis - LNMM galvenā ēka - bez kapitālā remonta bija kalpojis jau 105 gadus, tāpēc 2010.gadā Rīgas dome pieņēma lēmumu par ēkas rekonstrukciju un paplašināšanu, lai radītu mūsdienīgu muzeja infrastruktūru mākslas darbu eksponēšanai, saglabāšanai, kā arī izveidotu optimālu vidi sabiedrības izglītošanai un saturīgai brīvā laika pavadīšanai muzeja telpās.
2010.gada 25.maijā Rīgas domes Īpašuma departaments izsludināja starptautisko metu konkursu par LNMM galvenās ēkas rekonstrukcijas un piebūves projekta izstrādi. Žūrijas komisija 2010.gada 30.septembrī par labāko vienbalsīgi atzina Lietuvas arhitektu biroja "Processoffice" radīto metu. Pagājušā gada 24.janvārī tika parakstīts līgums par LNMM rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunbūves būvprojekta izstrādi. Projekta gaitā ne vien jāmodernizē tuvu avārijas stāvoklim esošā ēka, bet arī jāatrisina telpu trūkuma jautājums.
Rīga, 22.maijs, LETA.
Valdis Koks/ Foto: Ieva Čīka/ LETA
