Būvēt zaļi un efektīvi
A – sienas konstrukcijas platums, ko nosaka izgatavotie kokmateriāla režģi; 1 – fibrolīta loksne, standarta izmērs 260 x 60 x 5 cm; 2 – horizontālo dēļu izstrādājums(HD), stiprināts pie pamatiem; 3 – vertikālo dēļu režģis (VDR), stiprināts pie HD; 4 – pārseguma horizontālo dēļu režģi (HDR), kas savstarpēji savieno VDR; 6 – skaidbetons; 7 – starpstāvu koka sijas; 8 – savienojošās montāžas plates; 9 – jumta spāres; 10 – palīgmateriāls konstrukciju savstarpējai stiprināšanai; 11 – cinkotas enkurnaglas; 12 – dībeļnaglas HD stiprināšanai; 13 – kokskrūves HD un VDR sastiprināšanai; 14 – fibrolīta starplikas HDR izstrādājumā; 15 – hidroizolācija; 16 – pamati KO SNIEDZ JAUNĀ TEHNOLOĢIJA? Mikroklimats Neapšaubāmi, viens no lielākajiem jaunās sistēmas ieguvumiem ir labs iekštelpu mikroklimats. Gan būvniecības praktiķi, gan teorētiķi runā par vienu no galvenajām ārsienu konstrukcijas īpašībām – lēnu un kontrolētu gāzu un ūdens tvaiku difūziju ārsienā. Proti, ārsienai ir jāpiemīt tādām īpašībām, lai tā lēni, bet nepārtraukti uzsūktu iekštelpā radušos gāzu un ūdens tvaiku emulsiju un izvadītu to ārtelpā. Tikai šādā lēni elpojošā ēkā lietotājs neizjūt diskomfortu, ko citkārt pat nepamana vai nespēj nodefinēt. Grūti elpojošām ārsienu konstrukcijām ir viena kopīga iezīme – bez piespiedu ventilācijas vai vēdināšanas, atverot logus, gaiss telpās ir smacīgs un sastāvējies. Lietotājam rodas dabiska vēlme telpas bieži vēdināt, tādējādi zaudējot ļoti daudz siltumenerģijas. Turklāt šāda sienas konstrukcija ir pakļauta bioloģiskās infekcijas riskam, līdz ar to pastiprināta vēdināšana ir objektīva nepieciešamība. Grūti elpojošās ārsienu konstrukcijās, kā likums, veidojas kondensāts jeb tā sauktais rasas punkts. Kā tas notiek? Silts gaiss ūdens tvaiku veidā var uzņemt vairāk mitruma nekā auksts gaiss. Gaisa tvaikiem ejot cauri sienas konstrukcijai virzienā siltums–aukstums un atdziestot, relatīvais mitrums pieaug tik ilgi, kamēr sasniedz piesātinājuma līmeni un ūdens tvaiki sāk kondensēties. Tā veidojas rasas punkts. Izplatījies kļūdains uzskats, ka vienslāņa sienā – vietā, kur temperatūra ir 00C, veidojas kondensāts. Patiesībā kondensāts sienā veidojas tur, kur krustojas piesātināta un nepiesātināta ūdens tvaika līknes. Pietiekami ventilētā sienas konstrukcijā, piemēram, SEBS, šīs ūdens tvaika līknes nekrustojas, līdz ar to rasas punkts nerodas. Lietošanas komforts Vēsturiski tiek uzskatīts, ka veselīgu vidi ar dabisku mitruma režīmu vislabāk nodrošina koka guļbūve. Diemžēl gan kvalitatīvu izejmateriālu augsto izmaksu, gan normatīviem neatbilstošo siltuma zudumu dēļ šodien tā jāuzskata par ekskluzīvu risinājumu. Būvniecības sistēma SEBS ir saprātīgi pielāgota šim etalonam kā galveno sastāvdaļu, tā lietošanas komforta ziņā. Neapstrīdami, ka laba telpas komforta nodrošināšanā ir svarīgi, lai sienas iekšējās virsmas temperatūras svārstības būtu minimālas, ja ārējās temperatūras svārstības ir lielas. SEBS sienas konstrukcijai piemīt neliela siltumvadītspēja pie ļoti labas siltuma akumulācijas spējas jeb siltuma inerces. Tieši šīs īpašības nodrošina teicamu temperatūras stabilitāti telpās gan ļoti aukstā, gan karstā laikā. Tāpēc šādās ēkās vasaras karstajās dienās ir patīkams vēsums, bet aukstajās ziemas naktīs – omulīgs siltums. Milzīgā siltuma inerce, kas piemīt ārsienām, nodrošina sava veida akumulatora funkcijas. Piemēram, ziemā, atslēdzot apkuri, telpas vēl ilgu laiku ir siltas, jo masīvās un siltās ārsienas telpai atdod siltumu. Ekoloģisks, ekonomisks un reģeneratīvs sienas materiāls Ēkas norobežojošā ārsiena tiek uzbūvēta no koksnes un tās pārstrādes produktiem kalibrēta koksne – ap 5%, koksnes pārstrādes produkti – ap 75% no apjoma). Rezultātā norobežojošā ārsiena ar minerālvielu apmetumu satur aptuveni 80% koksnes. Kā zināms, koksne ir videi un cilvēkam draudzīgs materiāls, kas, nonākot vidē, nerada uz to pastiprinātu spiedienu, bet samērā ātri noārdās. Turklāt zāģskaidas un ēveļskaidas, no kurām pamatā sastāv skaidbetons, ir koksnes atkritumi – produkts, kas rodas koksnes pārstrādes rezultātā. Kokmateriālu pārstrāde Latvijā ir plaši attīstīta, līdz ar to transporta un materiāla izmaksas ir un būs vienas no lētākām celtniecības nozarē. Mūsu sadarbības pieredze ar kokzāģētavām liecina, ka daudzas nelielās zāģētavas Latvijā nav nodrošinātas ar zāģskaidu pārstrādes tehnoloģijām, tāpēc dažkārt zāģskaidas ir bez maksas un jāsedz tikai to transportēšanas izdevumi. Pēc mūsu aprēķiniem SEBS ārsienas viena kvadrātmetra izbūves izmaksas ir par 35–40% zemākas nekā tradicionālajām sīkbloku būvniecības sistēmām. Kaut arī norobežojošās ārsienas veido nelielu daļu no visām būves izmaksām, līdzekļu ekonomija tik un tā ir jūtama. Koksne ir reģeneratīvs materiāls, kas Latvijas apstākļos pietiekamā apjomā atjaunojas, nodrošinot stabilu ekosistēmu. Gudri saimniekojot, tādai sistēmai ir savas rezerves un apjomu izaugsmes potenciāls, kas ir garants būvniecības sistēmas ilgtspējībai. Autors: Didzis Grantskalns Latvijas Būvniecība 1. burtnīca
