Būvniecības likumprojekts ceļā uz parlamentu. Kāds?

Jaunajam likumprojektam, kam jāaizstāj pašreiz spēkā esošais Būvniecības likums, veidošanas laikā bijis ļoti kaislīgs emocionālais fons – tas tika veidots, labots, pārlabots, bloķēts... Daudzi neizpratnē vaicāja – vai tiešām pašreizējais likums ir tik slikts, ka uz tā bāzes nevar veikt grozījumus un strādāt tālāk? Par likuma izstrādi atbildīgā Ekonomikas ministrija un būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas tomēr palika pie jauna likuma koncepcijas. Patlaban tā projekts ir atbalstīts Ministru kabinetā un nodots izskatīšanai Saeimā. To, kas tika un netika ņemts vērā, kāda versija ir virzīta uz parlamentu un kāda ir EM nostāja nozares pamatnostādnēs, skaidro ekonomikas ministra padomnieks Klāvs Olšteins. Kāpēc bija jāraksta jauns Būvniecības likums? Līdzšinējā pieredze rāda, ka Latvijā būvniecības gaita no sākumstadijas līdz objekta nodošanai ekspluatācijā bijusi smagnēja un ilga. Ir skaidrs, ka iepriekšējais likums bija novecojis un ka tā prasības neatbilst, vietām ir pat pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas un Administratīvā procesa likumu. Ja raugāmies uz citu valstu pieredzi, piemēram, Dāniju, tad tur birokrātiskais process no dokumentu iesniegšanas līdz būvatļaujas saņemšanai ir aptuveni 70 dienas. Latvijā tas ir nesalīdzināmi ilgāks – gandrīz trīs reizes. Būvniecības buma laikā ir parādījusies virkne problēmu un jautājumu, uz ko esošais likums atbildēt nespēj. Savā pētījumā Pasaules banka norāda, ka Latvijas problēma ir nesaprotamais un garais periods līdz būvatļaujas saņemšanai un ka virkne nepieciešamo izziņu rada pamatu koruptīvai videi. Kādas ir principiāli būtiskākās likumprojekta pamatnostādnes? Tajā ir ietverti 4 svarīgi principi, kas būs jāievēro visiem būvniecības procesa dalībniekiem, tostarp ēku pasūtītājiem un īpašniekiem. Pirmais ir arhitektoniskās kvalitātes princips, un tas nosaka, ka mēs patiešām gribam kvalitatīvu arhitektūru. Otrais ir atklātības princips. Tas, ja atceramies lielos publiskos ar būvniecību saistītos skandālus Rīgas un citās pašvaldībās un korupcijas gadījumus, mūsu valstī bijis liels rūpju bērns. Ar jauno likumu atklātības principu mēs cenšamies ieviest daudz lielākā mērā. Trešais ir ilgtspējīgās būvniecības princips – tas nozīmē, ka, ceļot ēkas, mēs domājam par nākotni un ierobežotajiem resursiem, maksimāli izmantojam esošās būves un atjaunojamos resursus gan būvniecībā, gan ekspluatācijā, kā arī raugāmies, lai resursu patēriņš būtu iespējami mazāks. Ceturtais ir vides pieejamības princips, kas ir būtisks saistībā ar teritoriālo plānošanu un personas iespējām pārvietoties un izmantot būves pēc to nozīmes. Likums pēc būtības nosaka būvprocesa ģenerālās līnijas, savukārt Vispārīgajos būvnoteikumos, kuri tiek izstrādāti vienlaicīgi ar likumu, būs ietverta visa nepieciešamā detalizācija. Vai būvju klasifikācija ir saglabāta? Likumprojektā būves ir sadalītas četrās grupās. Pēc būtības tā ir klasifikācija, kas izriet no drošības standartiem, un atbilstoši tai būvēm vai nu tiks izvirzītas papildu prasības, vai arī tās tiks samazinātas. Pirmajā grupā ietilpst teritorijas labiekārtojums, piemēram, žogs, papildinošās būves jeb palīgēkas. Tās ir maznozīmīgas būves, kas neprasa visaugstākos drošības standartus, kādi tiek izvirzīti, piemēram, daudzstāvu ēkām. Šo objektu būvniecība notiks bez projekta, būvvaldē saskaņojot novietni, kas rezultātā atbrīvos no virknes formālu dokumentu un līdz ar to no birokrātiskiem šķēršļiem. Otrajā grupā tiek iekļautas privātmājas, kā arī nelielas noliktavas, ražotnes un citas nelielas būves 2–3 stāvu augstumā, kuru būvniecība notiks pēc vienkāršotas kārtības. Trešajā grupā ietilpst ēkas no 4 līdz 5 stāvu augstumam, inženiertīkli, transporta un citas būves, kas nav minētas ne pirmajā, ne otrajā, ne ceturtajā grupā. To būvniecība notiks vispārējā kārtībā bez īpašiem atvieglojumiem un papildu prasībām. Ceturtajā grupā ietilpst celtnes, kuras šodien apzīmē ar terminu sabiedriski nozīmīgas būves un kuru projektēšanai un būvdarbiem Vispārīgajos būvnoteikumos tiks izvirzītas stingrākas prasības. Sertifikācija – būs vai nebūs? Likumprojektā sertifikācija kā tāda nav paredzēta. Pret šādu redakciju iebilst Straumes kungs un Birkava kungs – viņi uzskata, ka sertifikāciju nepieciešams saglabāt visās būvju kategorijās. Savukārt mūsu uzskats ir tāds, ka būvspeciālista kompetenci apliecina izglītība un pieredze. Arī rietumvalstu pieredze liecina: lai varētu runāt par būvnieku profesionālo atbilstību, pietiek ar izglītības dokumentu. Protams, var būt runa par papildu prasībām vai citādu kompetences apliecinājumu, vai kvalitātes prasībām, kas būtu vajadzīgi darbā pie sarežģītākām ēkām – piemēram, pie trešās vai ceturtās grupas ar augstāku drošības pakāpi. Tieši Vispārīgajos būvnoteikumos mēs paredzam, ka papildu prasības nepieciešamas konkrētas sarežģītības ēku celtniecībai. Ir jāsaprot – lai uzceltu žogu vai privātmāju, nav nepieciešams inženiera sertifikāts. Neadekvāts likās arī pieprasīto sertifikātu skaits vairāku desmitu apmērā. Ir skaidrs, ka iekšējā tirgus protekcionisms mums ir vajadzīgs un ka pastāv starptautisko kompāniju ienākšanas risks, taču viņi tik un tā var nopirkt šeit nepieciešamos sertifikātus un strādāt. Pie tam ir redzams, ka tas ir instruments, ar ko kāda asociācija nodrošina sev iztikšanu, izkarot lozungu: tādā veidā mēs aizsargājam Latvijas būvniecības tirgu. Nozares eksperti uzskata, ka sava tirgus aizsardzībai ir arī citi paņēmieni. Šai ziņā mēs varam tikai apbrīnot Skandināviju, un, domājot par labākām veiksmīgas iekšējā tirgus aizsardzības metodēm, mums jāmācās no viņu pieredzes. Kāds būs speciālistu regulējums? Atšķirībā no spēkā esošā likuma likumprojektā tas ir paredzēts citādāks. Turpmāk būvprojektēšanai un būvdarbu vadīšanai pietiks ar arhitektu vai būvinženieru reģistrāciju būvspeciālistu reģistrā. Savukārt būves vai būvprojekta ekspertīzi varēs veikt būvniecībā strādājoši speciālisti ar desmit gadu pieredzi un nevainojamu profesionālo darbību, bet būvuzraudzību – personas, kam ir piecu gadu pieredze kā būvspeciālistam. Tāpat visiem šiem speciālistiem tiek paredzēta obligāta profesionālās atbildības apdrošināšana. Tas eventuāli pasargās pasūtītāju no speciālistu kļūdām un darbosies kā regulēšanas mehānisms – jo vairāk kļūdu un apdrošināšanas izmaksu, jo dārgāka apdrošināšanas polise. Būvkomersantu reģistrācija – būs vai nebūs? Likumprojekts atšķirībā no spēkā esošās redakcijas neparedz būvkomersantu reģistrāciju. Šobrīd visi nepieciešamie dati, tai skaitā par nodarbinātību un būvspeciālistiem, ir pieejami Valsts ieņēmumu dienestā un Komercreģistrā. Reģistrācija būvkomersantu reģistrā ir uzskatāma par formālu prasību arī publiskajā iepirkumā, jo pamatā tiek izvirzītas konkrētas prasības. Visticamāk, reģistrs izpaudīsies kā informatīva datu bāze, un tas nebūs birokrātisks šķērslis uzņēmējiem. Patlaban veiksmīgi norit darbs pie būvniecības informācijas sistēmas, kas tiek attīstīta par ES struktūrfondu līdzekļiem. Šai ziņā mūsu uzstādījums ir tāds, ka Latvijā beidzot ir nepieciešams radīt vienotu gan būvniekiem, gan iedzīvotājiem noderīgu sistēmu. Kas paātrinās būvprocesu? Pirmkārt, gadījumā, kad pirms būvniecības būs jāizstrādā detālplānojums, likums paredz iespēju to izstādāt vienlaikus ar būvprojektu, un tas ļauj saspiest laika grafiku. Otrkārt, visi ar būvniecību saistītie lēmumi būvvaldei būs jāpieņem 10 darbadienu laikā. Tai skaitā jāsniedz konceptuāls atbalsts – būvatļauja, kas tiks izsniegta krietni agrākā būvniecības stadijā. Jāpiebilst gan, ka būvvaldes šo ieceri neatbalsta, taču nav arī iesniegušas pamatotus argumentus, kāpēc 10 darbadienu termiņu nevarētu ievērot. Treškārt, pēc būvatļaujas saņemšanas no pašvaldības vairs nebūs jāsaņem neviena atļauja, būs tikai jāizpilda nosacījumi atbilstoši būvatļaujā norādītajam – jāiesniedz pilnībā izstrādāts būvprojekts, jānorāda speciālisti, jāveic apdrošināšana u.c. Atsevišķs lēmums par tiem netiks pieņemts, izņemot noraidošo, kad nosacījums ir izpildīts neprecīzi. Būvatļaujas izsniegšana iespējami agrākā būvniecības stadijā nozīmē arī agrāku sabiedrības iesaisti, tādējādi arī būvatļaujas apstrīdēšana notiek tad, kad vēl nav veikti lieli kapitālieguldījumi un saslēgti līgumi. Pašreizējā redakcijā likums tiek traktēts neviennozīmīgi – tam ir gan piekritēji, gan pretinieki. Vai nebija iespējams rast kompromisu? Mēģinājums saskaņot visu pušu viedokļus – tas bija gandrīz gadu garš process. To veica Ekonomikas ministrija, un mēs esam uzklausījuši visu asociāciju viedokļus. Pirms dažiem mēnešiem, kad likumprojekts jau bija izstrādāts, uzvirmoja nopietna diskusija, vai virzīt jauno vai izdarīt grozījumus esošajā. Galu galā visas puses vienojās, ka tomēr nepieciešams jauns. EM darīja visu iespējamo, lai likums virzītos. Tā izstrādē ir ieguldīts milzīgs skaits asociāciju, ekspertu un EM darbinieku darba stundu un cilvēkresursu, ir notikušas neskaitāmas sēdes, darba grupu sanāksmes, diskusijas, konferences. Es domāju, ka pārtraukt likuma virzību nebūtu labākais risinājums. Es uzskatu, ka likums būtu jāpieņem tagad – šīs Saeimas sastāvam, lai nevilcinātos un nekavētu procesu. Šis ir labākais nozares sakārtošanas laiks, kad mums nav tik daudz projektu un tik daudz interešu. Šodien cilvēki uz lietām skatās daudz izsvērtāk, pārdomātāk, pragmatiskāk. Mums visiem ir laiks padomāt, kā darba procesu padarīt pēc iespējas labāku. Latvijā būvniecībā ir vairāk nekā 20 sabiedriskās organizācijas, un katra likumā vēlas iestrādāt savas intereses, katra izsaka savus argumentus, un tie jāņem vērā likuma radīšanas laikā. Taču likumu lasīs visa sabiedrība un mēģinās to interpretēt atbilstoši savām vajadzībām. Likumam ir jāstrādā sabiedrības, nevis kāda indivīda, asociācijas vai būvnieka interesēs. Citādi būs problēmas, nesaskaņas, tiesāšanās, sūdzēšanās. Un, ja nebūs aizstāvētas sabiedrības intereses, mēs nevarēsim runāt par veiksmīgu būvprojekta realizāciju. Klāvs Olšteins Ekonomikas ministra padomnieks Lana Jūra Foto: no K. Olšteina personīgā arhīva Latvijas Būvniecība #3(20)/2010

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni?

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

Klimata un enerģētikas ministrija jau uzsākusi īstenot Valsts kontroles ziņojumā sniegtos ieteikumus

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) lielu daļu no Valsts kontroles (VK) ieteikumiem ir sākusi īstenot jau pirms ziņojuma sagatavošanas.

Izstāsti Latvijai

"Revonia" pazemes mājas, pirtis, pagrabi: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Vai esi kādreiz prātojis, kā dzīvoja pasaku un filmu varoņi hobiti? Tagad tas ir īstenojies! REVONIA ir realizējusi šādu pasaku/sapņu māju. "Revonia" ražo dzelzsbetona pazemes būves - mājas, pirtis, pagrabus. "Revonia" būves izceļas ar ļoti labu energoefektivitāti, jo tās tiek apbērtas ar viena metra zemes slāni, kas nodrošina visa veida aizsardzību.

Būvniecības likumprojekts ceļā uz parlamentu. Kāds?

Dalies ar šo rakstu

Komentāri