Būvnieki prasa Ekonomikas ministriju situāciju būvniecības nozarē atzīt par force majeure
Būvnieki prasa situāciju un apstākļus, kas būvniecībā izveidosies pēc 15. decembra saskaņā ar valdības rīkojumu, atzīt par force majeure. Spēkā esošie līgumi, kurus patlaban izpilda būvnieki, ir iepriekš noslēgti, nezinot un nevarot paredzēt prasību pēc 15. decembra saskaņā ar valdības rīkojumu nepielaist pie darba būvniecībā darbiniekus bez sadarbspējīga sertifikāta.
Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” valdība noteikusi, ka no 2021. gada 15. decembra darbiniekiem, kuri pilda darba pienākumus klātienē, nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Līdz ar to arī būvniecības nozares darbiniekus, kuriem nav sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, nevarēs nodarbināt būvobjektā.
Vakcinācijas līmenis būvniecības uzņēmumos ir ļoti atšķirīgs – ir uzņēmumi, kuros ir vakcinēti visi darbinieki, un ir arī uzņēmumi, kuros vakcinēto darbinieku skaits ir zem 20%. Vidējais vakcinācijas līmenis būvkompānijās ir 70-75%.
Darbiniekus, kuriem līdz 15.decembrim nebūs sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, vairākums būvuzņēmēju nesteigsies atbrīvot no darba. Taču daļa nevakcinēto speciālistu plāno papildināt bezdarbnieku rindas, daļa - doties uz ārzemēm, kur var strādāt ar negatīvu testu, taču lielākā daļa pāries ēnu ekonomikā, prognozē uzņēmēji. Līdz ar to var prognozēt ēnu ekonomikas īpatsvara paaugstināšanos būvniecībā, kaut arī tik ilgu laiku ir prasījusi cīņa par ēnu ekonomikas rādītāju samazināšanu. Atkal valdības rīcība liek daļai kvalificētu speciālistu aizbraukt no Latvijas, bet uzņēmējiem jāprasa liberalizēt noteikumus darbaspēka ievešanai, lai kompensētu darba roku trūkumu.
Būvniecībā darbaspēka trūkums ir sāpīga problēma jau kādu laiku. Jāņem vērā arī ikgadējā sezonālā darbinieku saslimstība, kas veido ap 10% darbaspēka trūkumu uzņēmumos un ap 10% vispārējais darba roku trūkums būvniecībā. Valdības rīkojums šo problēmu saasinās tik ļoti, ka līgumu izpilde būs apdraudēta un nereti nebūs iespējama. Būvuzņēmēji prognozē, ka būs objekti, kuros darbs apstāsies.
Uzņēmēji piekrīt, ka nav aizliegts noteikt kopējas prasības valstī, lai pildītu darba pienākumus, taču uzņēmējam jābūt arī zināmai rīcības brīvībai un noteiktās prasības nedrīkst būt nesamērīgas. Piemēram, darbiniekam, kurš strādā uz jumta un var ievērot gan distancēšanās, gan citas piesardzības prasības, nav darba izpildei obligāti nepieciešams sadarbspējīgs sertifikāts. Pēc uzņēmēju domām, veidosies absurda situācija, kurā veseli, fiziski aktīvi un pieredzējuši darbinieki nedrīkstēs strādāt nevis kvalifikācijas vai veselības problēmu dēļ, bet nesamērīga valsts regulējuma dēļ.
Līgumu termiņu kavējumi, līdz ar to – līgumsodi, augošs darbaspēka trūkums un nespēja nodrošināt saistību izpildi, saasinoties konkurencei par darbiniekiem, kas tiesīgi strādāt, darbu apstādināšana un apjoma īstermiņa samazinājums, neuzņemoties jaunus pasūtījumus, uzņēmumu apgrozījuma samazinājums, ēnu ekonomikas īpatsvara palielināšanās – tās ir būvkomersantu visbiežāk prognozētās sekas valdības rīkojumam. Iespējams arī nozares kopējais apjoma sarukums ļoti strauja darba roku samazinājuma dēļ. Uzņēmēji vēlas zināt, kā un vai tiks segti zaudējumi, kas būs saistīti ar piespiedu dīkstāvi un apgrozījuma kritumu.
Būvuzņēmēji arī līdz šim ir bijuši ieinteresēti, lai viņu darbinieki būtu veseli, darbaspējīgi un strādātu apstākļos, kas nerada saslimšanas risku, nesarežģījot līgumsaistību izpildi.
Latvijas Būvnieku asociācija aicina Ekonomikas ministriju situāciju būvniecības nozarē atzīt par force majeure, ņemot vērā apstākļus, kas rodas saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, nosakot, ka daļa darbinieku nav tiesīgi turpināt darbu. Noslēdzot līgumus, būvnieki nevarēja paredzēt pēkšņi pieņemtos rīkojumus, kuri tik būtiski ietekmēs būvnieku iespējas izpildīt līgumsaistības. Force majeure jāattiecina no 2021. gada 15. decembra uz laiku, kamēr pastāv prasība, ka būvniecībai ir jādarbojas “zaļajā režīmā", uz spēkā esošo līgumu, kas noslēgti līdz 2021.gada 9. oktobrim, izpildes termiņiem. Tādā veidā būvnieki vēlas sevi pasargāt no nepelnītām līgumsodu sankcijām.
