Ko dara būvvalde?
Būvvaldei ar likumu ir noteiktas vairākas funkcijas: pārzināt, koordinēt teritorijas robežās būvniecību un zemes ierīcību; izskatīt ar būvniecību saistītos dokumentus; izvērtēt esošos teritoriālplānojumus, zemes ierīcības un detālplānojumus, ierosināt domei, ja nepieciešams, jaunu teritoriālplānojumu un noteikumu vai to grozījumu izstrādāšanu; sekot vides vizuālās noformēšanas noteikumu ievērošanai; organizēt līdzsvarotas vides veidošanas un būvniecības ieceru publisku apspriešanu; piedalīties konkursu un cenu aptauju organizēšanā, konkursu komisiju darbā, ja būvobjektu paredzēts finansēt no valsts vai pašvaldības budžeta. Būvvaldes pienākumi: pārraudzīt teritorijā būvniecības procesu; sadarbībā ar Valsts būvinspekciju kontrolēt teritorijā veicamo būvdarbu atbilstību likumu un citu normatīvo aktu un saistošo apbūves noteikumu prasībām; pieprasīt būvuzraudzību un autoruzraudzību saskaņā ar Vispārīgos būvnoteikumos noteiktām prasībām; organizēt būvobjektu pieņemšanu ekspluatācijā atbilstoši normatīvo aktu prasībām; izskatīt fizisko un juridisko personu iesniegumus par būvniecības jautājumiem; reģistrēt būvniecības pieteikumus, sniegt rakstiskus atzinumus vai motivētus atteikumus par būvniecības iecerēm; apkopot, sagatavot un izsniegt pasūtītājam būvprojektēšanai pieprasītos dokumentus, plānošanas un arhitektūras uzdevumus; izskatīt un akceptēt iesniegtos būvprojektus; iesniegt akceptētos būvprojektus saskaņošanai domē, ja teritorijai nav spēkā esoša detālplānojuma; izsniegt būvatļaujas un vides vizuālās noformēšanas atļaujas; kārtot ar būvvaldes darbību saistīto materiālu un dokumentu arhīvu, būvvaldes arhitekta būvprojektu eksemplāru uzskaiti; izdot izziņas zemesgrāmatām par jaunbūvju vai nepabeigtās būvniecības faktisko stāvokli teritorijā. Nesaskaņu gadījumā Latvijā darbojas trīspakāpju būvniecības kontroles sistēma. Būvuzraugi kontrolē katru atsevišķu būvi. Pašvaldībā strādājošie inspektori – visu būvniecību konkrētā teritorijā. Bet valsts būvinspekcija pārrauga visu sistēmu: pārbauda, kā amatpersonas un valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas ievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības būvniecības jomā, kā arī kontrolē likumu un citu normatīvo aktu prasību izpildi attiecībā uz būvizstrādājumu kvalitāti. Noraidījuma, strīda vai problēmu gadījumā jārīkojas atbilstoši administratīvā procesa likuma noteikumiem, kas paredz vēršanos augstākstāvošā pārvaldē. Piemēram, ja konflikts ir radies pašvaldībā, tad jāvēršas ar pretenziju pie pašvaldības vadības (piemēram, Rīgas domē). Neapmierinoša rezultāta gadījumā var vērsties pie pašvaldības vadības. Pēdējais, visaugstākais līmenis ir tiesa. Būvvaldes speciālisti Būvvaldē darbojas vairāki speciālisti: arhitekts, būvinspektors, zemes ierīcības speciālists, teritoriālplānotājs un inženiertīklu speciālists. Kopumā Latvijā darbojas 150 būvvaldes un 100 būvinspektori, kas nozīmē, ka katrā būvvaldē nav pat viens inspektors. Tāpēc būvvaldes noslēdz līgumu ar kaimiņu pašvaldības būvinspektoru, lai nodrošinātu pilnīgu funkciju izpildi. Būvētgribētājiem vislielākā saskare ir ar būvinspektoru un galveno arhitektu. Būvvaldes inspektors ir amatpersona, kuras pienākums ir konsultēt zemesgabala īpašnieku vai viņa pilnvaroto personu par situāciju ar konkrēto zemesgabalu un iespējamo būvniecību uz tā. Savukārt, galvenā arhitekta uzdevums ir: pieņemt pieteikumus būvniecībai, izsniegt arhitektūras plānošanas uzdevumus, izvērtēt projekta atbilstību visām normām, akceptēt projektu, izsniegt būvatļauju. Process pa soļiem Pats pirmais un galvenais noteikums, uz kura pamata rodas vajadzība vērsties būvvaldē, ir zemesgabals, kuram ir izveidots īpašuma apliecinošs dokuments. Zemes īres (nomas) līgumam ir jābūt ne mazākam par 10 gadiem, lai varētu būt runa par iespējamo būvniecību uz tā. Jāapskata teritoriālais plānojums, kāda apbūve ir paredzēta konkrētajā zemesgabalā. Apbūve atšķiras zemesgabaliem, kas atrodas jūras vai upes krastā. Katra pašvaldība ir izstrādājusi arī savus apbūves noteikumus. Tātad, teritoriālais plānojums principiāli nosaka, kāda būvniecība ir pieļaujama, bet apbūves noteikumi nosaka detalizētākas prasības: cik augstu ēku atļauts būvēt, kāda ir apbūves intensitāte, kādai jābūt mājas izmēra attiecībai pret kopējo zemes gabalu, cik jābūt lielam zemes gabalam, uz kura var būvēt. Vispārīgajos būvnoteikumos ir norādīts, kādi dokumenti ir jāiesniedz būvvaldē, kādi jānoformē, uz kuru pamata var sākt risināt projektēšanas jautājumu, jo būvniecība ir iespējama tikai tad, kad ir akceptēts projekts (tikai tad var saņemt arī būvatļauju). Būvvaldes funkcija būvniecības procesā ir sniegt visu neieciešamo informāciju un konsultācijas konkrētā situācijā, atbildēt uz visiem interesējošiem jautājumiem, palīdzēt atrisināt problēmas, kas saistībā ar to ir radušās. Raksta autore: Vera Zajeca {ABC_POLL ID=noklut_abc}
