Būvju tehniskās apsekošanas veicējam būs pienākums informēt būvvaldi vai BVKB par konstatēto nepietiekamu ēkas mehānisko stiprību un stabilitāti

Rīga, 13.febr., LETA. Ja būvju tehniskās apsekošanas atzinumā tiek norādīts uz nepietiekamu ēkas mehānisko stiprību un stabilitāti, būvspeciālistam vai būvkomersantam, kurš nodrošina būves tehniskās apsekošanas veikšanu, būs pienākums par to informēt būvvaldi, institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, vai Būvniecības valsts kontroles biroju (BVKB), paredz otrdien valdības apstiprinātie grozījumi būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvā.

Ministru kabineta 2014.gada 1.oktobra noteikumos "Ēku būvnoteikumi" noteikts, ka, lai ekspluatācijas laikā nodrošinātu publiskas ēkas atbilstību Būvniecības likumā noteiktajām būtiskajām prasībām, ekspluatācijā nodotas otrās vai trešās grupas publiskas ēkas īpašniekam ir pienākums veikt ēkas tehnisko apsekošanu ne retāk kā reizi 10 gados, savukārt, ja tehniskās apsekošanas laikā konstatē redzamus ēkas bojājumus, kas var mazināt ēkas stiprību vai noturību, īpašnieks veic nepieciešamos pasākumus to novēršanai.

Līdz ar to ēkas īpašniekam ir uzlikts par pienākumu nodrošināt regulāru ēkas tehnisko apsekošanu un gadījumos, ja bojājumi var mazināt ēkas mehānisko stiprību un stabilitāti,  ir jāveic pasākumi to novēršanai. Tātad pienākums veikt nepieciešamās darbības ir tieši noteikts tikai gadījumos, ja nav ievērota viena no būves būtiskām prasībām, kas jāievēro visas būves ekspluatācijas laikā - mehāniskā stiprība un stabilitāte.

Savukārt par citām būves būtiskām prasībām būvspeciālists tehniskās apsekošanas atzinumā norāda kā priekšlikumus par iespējamiem uzlabojumiem ēkai, ja tās ekspluatācijas laikā ir mainījušies būtisko prasību tehniskie parametri vai risinājumi, piemēram, minimālās prasības ugunsdrošībai, energoefektivitātei, akustikai.

Savukārt dzīvojamām mājām apsekošanas kārtība un regularitāte ir noteikta Ministru kabineta 2010.gada 29.septembra noteikumos "Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām".

Atbilstoši Civillikumam, katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem. Papildu tam, Būvniecības likumā ir noteikts, ka būves īpašnieks nodrošina būves un tās elementu uzturēšanu ekspluatācijas laikā, lai tā atbilstu būvei noteiktajām būtiskām prasībām.

Gadījumā, ja konstatēta ēkas bīstamība, būvvalde vai BVKB var aizliegt tās ekspluatāciju un uzdod novērst bīstamību.

Būvniecības likums paredz, ka būvju ekspluatācijas uzraudzības ietvaros būvvaldei un BVKB ir tiesības apsekot būves, kā arī  pieņemt šādus lēmumus: uzdot veikt būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu tehnisko izpēti; uzdot novērst konstatēto bīstamību, informējot par to pašvaldību; ja konstatēta būves bīstamība, - aizliegt tās ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai; ja būve vai atsevišķa telpa tiek izmantota neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam, - aizliegt būves vai atsevišķas telpas ekspluatāciju un uzdot atjaunot iepriekšējo stāvokli.

Pašvaldība var pieņemt arī lēmumu par bīstamas ēkas nojaukšanu. Tāpat normatīvie akti paredz procedūru pieņemto lēmumu piespiedu izpildei, gadījumos, kad adresāts to neveic labprātīgi.

Tātad Būvniecības likums jau nosaka būves īpašnieka un būvvaldes vai BVKB kompetenci būves ekspluatācijas laikā. Ņemot vērā, ka pēc tehniskās apsekošanas atzinuma veikšanas ne visi ēku īpašnieki veic darbības, lai sakārtotu ēku un tā neradītu bīstamību ēkas lietotājiem, ir nepieciešams mehānisms, kā būvvaldes un BVKB var saņemt informāciju par būvēm, kuras tās tehniskās stiprības un stabilitātes mazināšanās dēļ var radīt tiešu apdraudējumu tās lietotāju un trešo personu dzīvībai, veselībai un mantai, lai savas kompetences ietvaros varētu pieņemt Būvniecības likumā noteiktos lēmumus un nepieciešamības gadījumā veikt to piespiedu izpildi.

Ievērojot minēto, būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs tiek papildināts ar jaunu punktu, ar kuru tehniskās apsekošanas veicējam tiek noteikts papildu pienākums, proti, ja tehniskās apsekošanas atzinumā tiek norādīts uz nepietiekamu ēkas mehānisko stiprību un stabilitāti, būvspeciālistam vai būvkomersantam, kurš nodrošina būves tehniskās apsekošanas veikšanu (apsekotājs), būtu pienākums par to informēt būvvaldi, institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, vai BVKB, nosūtot elektronisko pastu ar informāciju par būves adresi un konstatētajiem bojājumiem.

Līdz brīdim, kad Būvniecības informācijas sistēmā tiks nodrošināta funkcionalitāte, apsekotājs viena mēneša laikā no atzinuma sagatavošanas dienas būves tehniskās apsekošanas atzinumu elektroniski iesniegs būvvaldei vai institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas. Savukārt no 2019.gada 1.septembra tehniskās apsekošanas atzinumus apsekotājs sagatavos Būvniecības informācijas sistēmā.

Izstrādājot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti, tiks risināts jautājums par informācijas pieejamību, īpaši informācijai, kas satur valsts noslēpumu.