Tiesa atsāks skatīt strīdu par "Rakstnieku poliklīnikas" nomas līgumu
Rīga, 15.sept., LETA. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien plkst.9.30 atsāk skatīt strīdu starp "Rakstnieku poliklīniku" un valsts institūcijām par telpu īres līguma nepagarināšanu, liecina tiesu kalendārā pieejamā informācija.
LETA jau ziņoja, ka "Rakstnieku poliklīnikai" ir bažas par telpu īres līguma nepagarināšanu. Poliklīnikas vadītāja apgalvoja, ka grūtības ar īres līguma pagarināšanu poliklīnikai ir jau kopš 2001.gada - ik pēc pieciem gadiem.
Lai VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) būtu tiesīga lemt par "Rakstnieku poliklīnikas" nomas līguma ēkai Raiņa bulvārī 27 termiņa pagarināšanu, jābūt pārliecinošiem pierādījumiem, ka nomnieks līguma darbības laikā īpašumā ir veicis ieguldījumus, aģentūrai LETA iepriekš sacīja VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.
"VNĪ rīcībā nav dokumentu, kas apliecinātu, ka "Rakstnieku poliklīnika" ir veikusi nepieciešamus un derīgus ieguldījumus, kuri saskaņoti ar iznomātāju un kas varētu kalpot par pamatu nomas līguma pagarināšanai," sacīja Blodons.
Viņš arī piebilda, ka visā garajā līdzšinējā nomas līguma darbības laikā "Rakstnieku poliklīnika" nav nodrošinājusi medicīnas iestādei tik pašsaprotamu lietu, kā vides pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
"Rakstnieku poliklīnika" ir komercuzņēmums, kura pamatmērķis ir peļņas gūšana, nodrošinot noteikta veida pakalpojumus. Savukārt VNĪ uzdevums, pat pienākums - nodrošināt visiem tirgus dalībniekiem vienādas tiesības, tāpēc tirgus nomas maksas noteikšanai VNĪ ir piesaistījuši neatkarīgu, sertificētu vērtētāju. Īpašumam jābūt precīzi novērtētam un atbilstoši iznomātam valstij visizdevīgākajā veidā - izsoles ceļā, kā to paredz likums," paskaidroja Blodons.
Ievērojot ēkas Raiņa bulvārī 27 lietošanas mērķi, kā arī ēkas valdītāja Veselības ministrijas nostāju, VNĪ arī turpmāk plāno saglabāt ēkas izmantošanu tikai un vienīgi veselības aprūpes funkcijai, nosakot, ka nākamajam nomniekam, atbilstoši valstī noteiktajiem normatīviem, ir jānodrošina ārstniecības iestādes vides pieejamība, piebilda Blodons.
"Rakstnieku poliklīnika" uzskata, ka VNĪ atteikums pagarināt telpu nomas līgumu ir juridiski nepamatots. Kā aģentūrai LETA iepriekš norādīja "Rakstnieku poliklīnikas" pārstāve Alīna Kozlovska, VNĪ nekorekti interpretē Ministru Kabineta noteikumus par publiskas personas mantas iznomāšanas kārtību, kā rezultātā juridiski nepamatots ir atteikums pagarināt telpu nomas līgumu ar "Rakstnieku poliklīnika".
"Lai arī noteikumi paredz, ka nomas līgumu var slēgt vai pagarināt gadījumā, ja nomnieks ir veicis ieguldījumu, ko nevar amortizēt jeb atpelnīt 12 gadu termiņā, un tieši šādā situācijā patlaban atrodas poliklīnika, VNĪ tomēr plāno rīkot telpu izsoli," informēja "Rakstnieku poliklīnikas" vadītāja Baiba Rozanova.
Viņa atgādināja, ka strīdus situācija publiskajā telpā izskanēja pērn pavasarī, kad poliklīnika no VNĪ puses saņēma atteikumu pagarināt telpu nomas līgumu, atsaucoties uz likuma normu par 12 gadiem kā maksimālo telpu iznomāšanas termiņu, ja vien ēkā nav veikti būtiski ieguldījumi. Šis termiņš noslēdzās pērn februārī.
Rozanova skaidroja, ka "Rakstnieku poliklīnika" no savas puses ir veikusi kapitālremontdarbus ēkā, taču sarežģījumus radījis fakts, ka tas darīts biedrības "Latvijas Rakstnieku savienība" personā, kas ir tieši saistīta ar "Rakstnieku poliklīniku", esot arī vienai no tās dibinātājām un dalībniecēm. "Tomēr VNĪ atteikums pagarināt nomas līgumu, pamatojot ar to, ka nav iespējams nešaubīgi konstatēt, ka "Rakstnieku poliklīnika" nomas līguma darbības laikā ir veikusi nepieciešamos un derīgos ieguldījumus, ir nekorekts, jo neatkarīgu vērtētāju atzinumos, kas ir poliklīnikas pārstāvju rīcībā, ir lasāms tieši pretējais - ieguldījumi veikti un nav noamortizēti."
"Rakstnieku poliklīnikas" īpašnieki ir Rozanova (33,12%), Daumants Lūsis (28,74%), Līga Reisone (11,86%), Latvijas Rakstnieku savienība (10,18%), SIA "Veselības centrs 4" (9,66%) un SIA "Latvijas Universitātes Optometrijas centrs" (6,44%).
"Rakstnieku poliklīnika" 2016.gada strādāja ar 343 882 eiro apgrozījumu un cieta 3292 eiro zaudējumus, liecina "Firmas.lv" informācija.
