Ceļu būvnieks: strukturāla un finansiāla nesakārtotība "aprij" mūsu nacionālo bagātību
Bērziņš stāsta, ka ceļu būvnieki jau ir pazaudējuši 2014. un 2015.gada būvniecības sezonas, jo Finanšu, Satiksmes, Zemkopības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas šai laikā nav spējušas uzrakstīt un iesniegt valdībai MK noteikumus par 2014. - 2020.gadā pieejamās Eiropas Savienības naudas apguves nosacījumiem. "Valdība producē tiesisko nihilismu, ignorējot Saeimas apstiprināto Nacionālās attīstības plānu, pašas skatīto "Autoceļu sakārtošanas programmu" un apstiprinātās "Transporta attīstības pamatnostādnes," norāda Bērziņš.
Ceļu būvētāji kā strukturālu problēmu redz arī nespēju izbeigt pārkrauto mašīnu pārvietošanos pa Latvijas ceļiem. "Satiksmes ministrija ar vienu roku uzstāda svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto atļauju skaitu (2012.g. - 12 000, 2014.g. - 15 000) pārkrautām automašīnām, kuras pārvadā dalāmas kravas, izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011.gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā?" jautā Bērziņš.
"Strukturālus pārkārtojumus ceļinieki gribētu redzēt arī tajās manipulācijās ar sabiedrisko apziņu, kuras valdība dēvē par "jaunām politikām". Saprotams, kāpēc Satiksmes ministrijas ierēdņiem nolaižas rokas - cik tad "jauno politiku" var rakstīt, ja valdība apsola tās skatīt kopā ar budžetu, bet pēc tam par tām aizmirst, kā tas notika, 2015.gada valsts budžetu sastādot. Ceļu nozare ar bažām gaida, kas notiks ar 2016.gadam iesniegtajām sešām "jaunajām politikām" par 52,2 milj. eiro, kuras ir tās pašas 2015.gada budžeta veidošanas laikā aizmirstās. Lietojot jēdzienu "jaunās politikas", ceļu būves inženieriem līdz šim nav kļuvis skaidrs, kāpēc tā ir jāsauc pussabrukušu tiltu remonti. Jau uzbūvējot tiltu vai ceļu, ir skaidrs, ka tie būs periodiski jāremontē."
LCB ir satraukta arī par to, ka institūcija, kura pie MK tika radīta, lai izzinātu strukturālu pārkārtojumu nepieciešamību - Pārresoru koordinācijas centrs -, arī pēc atklātas sarunas ar LCB delegāciju 2015.gada sākumā nav spējusi sakārtot nozarei svarīgos starpresoru jautājumus. To, ka brūkošie reģionālie un vietējie ceļi apdraud gan uzņēmējdarbību laukos, gan lauku cilvēku iespējas dzīvot ārpus lielajām pilsētām, uzsvēra biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, piebilstot, ka "ceļu tīklu, lauku infrastruktūru var salīdzināt ar cilvēka asinsriti - visai sistēmai ir jābūt kārtībā, bez šķēršļiem, pretējā gadījumā nav iespējama pilnvērtīga darbība."
Lazdiņš arī minēja virkni piemēru un uzsvēra, ka katru dienu lauksaimniekiem rodas zaudējumi nekvalitatīvu ceļu dēļ. Viņš aicināja atjaunot Autoceļu fondu, ceļu būvē plašāk izmantot publisko privāto partnerību un veikt citus pasākumus.
Iepazīstinot ar objektu, pie kura notika saruna ar mediju pārstāvjiem - vienu no īpaši kritiskā stāvoklī esošajiem tiltiem pār Piķurgas upīti Ulbrokā -, A.Bērziņš tā stāvokli tēlaini raksturoja ar vācu sakāmvārdu "Oben - ui!, unten - fui!" ("Augšā - ui!, apakšā - fui!").
LCB izpilddirektors Zigmārs Brunavs norādīja, ka uz tilta uzklāts jauns asfalts, jaunas margas, taču kapitālajam remontam projektā nauda nav piešķirta, un tilts jau apdraud satiksmes dalībnieku drošību. Arī aiz remontiem, kas par Eiropas Savienības līdzekļiem tiek veikti uz valsts galvenajiem autoceļiem, nepamanīts paliek tukšais valsts budžets reģionālajiem ceļiem.
Aptuveni 4500 km asfaltēto reģionālo autoceļu vairāk nekā 51% (2300 km) ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. No valsts pārziņā esošajiem 972 tiltiem 248 ir sliktā, bet 145 - ļoti sliktā stāvoklī. Lielu to daļu ir nepieciešams nekavējoties slēgt, pirms nav piedzīvotas kārtējās traģēdijas. "Protams, šos ceļus un tiltus iespējams arī saremontēt, taču tad katru gadu būtu jārekonstruē ne mazāk kā 20 tiltu, kas nenotiek. Pēdējos gados tikai pasliktinās asfalta un grants segu stāvoklis, jo tika samazināts finansējums programmām "Asfaltēto segu uzturēšana" un "Grants ceļu uzturēšana", bet 2012.gadā tām vispār nebija finansējuma," norāda Bērziņš.
Tāpat Andris Bērziņš stāsta, ka "to, ka ceļi Latvijā sabrūk ātrāk, nekā tiek remontēti, ir atzinis arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Aprēķini atklāj skaudru nākotnes ainu - ja reģionālajiem un vietējiem ceļiem kā līdz šim nebūs valsts budžeta finansējuma, ar Eiropas rekonstrukciju un attīstības fonda līdzekļiem līdz 2020.gadam izdosies sakārtot tikai aptuveni 400 km, kamēr atlikušie 1900 km reģionālo autoceļu tiks atstāti likteņa varā un sliktā stāvoklī nonāks arī puse no tiem, kas pašlaik ir apmierinoši - aptuveni 450 km".
Andris Bērziņš tikšanās laikā uzsvēra, ka valdība attaisnojas ar hronisku naudas trūkumu un no ceļu lietotājiem iekasētos līdzekļus novirza dažādiem citiem izdevumiem, taču nedomā uz priekšu un nerēķina, kur ieguldīt naudu valstij būtu izdevīgāk, domājot ilgtermiņā.
"Katru gadu nekvalitatīvie ceļi to lietotājiem rada 884 miljonus eiro (jeb 440 eiro uz vienu iedzīvotāju) lielus zaudējumus, kas ir lielāka summa nekā izglītībai vai veselības nozarei plānotais valsts budžets, bet visai transporta nozarei piešķirtais gada budžets ir gandrīz divas reizes mazāks nekā ik gadu uz ceļiem pazaudētie 884 miljoni eiro. Kāpēc par to klusē Ekonomikas ministrija? Kāpēc nerēķina, ka šis apjoms veido aptuveni 3,7% no Latvijas iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās? Šie ieņēmumi taču ļautu katru Latvijas iedzīvotāju iepriecināt ar 440 eiro gadā, kas ir laba televizora, veļas mašīnas vai ledusskapja cena! Bet pārkrauto mašīnu problēmas atrisināšana, pēc RTU svaigākajiem pētījumiem, pagarinātu uzbūvēto un rekonstruēto ceļu "mūžu" par vismaz 20 procentiem," norāda Bērziņš.
A.Bērziņš aicināja valdību apzināties, ka Latvija nevar turpināt dzīvot tik izšķērdīgi, tāpēc vairs nedrīkst gadu no gada ceļu sakārtošanu atlikt uz "kaut kad, kad iestāsies vēl lielāks veiksmes stāsts," jo tāds var arī neatnākt nekad. "Auto tiek lauzti jau tagad, tilti apdraud cilvēku dzīvības jau tagad, tāpēc Ministru kabinetam ir pienācis laiks domāt stratēģiski un nepārlikt problēmas un izdevumus uz nākamo paaudžu, mūsu bērnu un mazbērnu pleciem un neieiet vēsturē kā valdībai, kuras laikā tika slēgti ceļi un tilti," aicina Bērziņš.
Biedrība LCB kopā ar "Zemnieku saeimu" ar saviem priekšlikumiem solīja vērsties Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas izveidotajā budžeta komisijā.
Foto: Ieva Lūka/LETA
