abc.lv skaitļos

Lietotāji online0
Aktīvie uzņēmumi25217
Nozares raksti1284
Ekspertu atbildes3041
Tiks noteikti maksājumi par autoceļu lietošanu : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Tiks noteikti maksājumi par autoceļu lietošanu

08.02.2008 00:00
Tiks noteikti maksājumi par autoceļu lietošanu
{IMAGE}Izsludināti grozījumi likumā "Par autoceļiem", ar kuriem paredzēts ieviest nacionālajos tiesību aktos Eiropas Savienības direktīvu, kas nosaka ceļu lietotāju maksājumus par autoceļu lietošanu. Par to aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību nodaļā. Grozījumi paredz ieviest maksu par ceļu izmantošanu kravu pārvadātājiem jeb eirovinjeti, ko piemēros visām kravas automašīnām, kuru pilna masa pārsniedz 12 tonnas. Grozījumi paredz arī deleģējumu Ministru kabinetam noteikt ceļu lietošanas maksas apmēru un kārtību, kādā veicama šī samaksa. Plānots, ka šie maksājumi tiks uzskaitīti kā SM ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un iekļauti Valsts autoceļu fondā, līdz ar to ieņēmumi no ceļu infrastruktūras lietošanas maksas tiks izmantoti valsts autoceļu infrastruktūras uzturēšanai. Likuma grozījumi vēl ir jāizskata valdībā un jāpieņem Saeimā. Plānots, ka maksa par ceļu izmantošanu par vienu dienu būs 11 eiro jeb 7,7 lati, taču kravu pārvadātāji varēs iegādāties arī eirovinjetes uz vienu nedēļu, mēnesi vai gadu. SM prognozē, ka kopējie ieņēmumi gadā no ceļu lietošanas maksas varētu būt aptuveni desmit miljoni latu, un šos līdzekļus paredzēts izmantot ceļu infrastruktūras sakārtošanai, kā arī pierobežas stāvlaukumu izveidošanai, uzturēšanai un satiksmes organizācijas nodrošināšanai. Kā norāda SM, gada laikā Latvijas teritoriju šķērso aptuveni 200 000 kravas automašīnu ar pilnu masu virs 12 tonnām, līdz ar to ieņēmumi no ārvalstu pārvadājumiem būtu 1,5 miljoni latu, kas tiktu novirzīti stāvlaukumu uzturēšanai. Savukārt no Latvijā esošajiem 12 000 kravas automašīnu, kas veic starptautiskos pārvadājumus, pieņemot, ka tās reizi nedēļā vismaz uz vienu dienu iebrauc valsts teritorijā, kopējie ieņēmumi varētu sasniegt 4,8 miljonus latu. Savukārt valstī reģistrētajiem 40 000 kravas automašīnu, no kuriem aptuveni puse lieto valsts galvenos ceļus, lietošanas maksa tiks noteikta kā vienreizējs gada maksājums, kura apjoms atkarīgs no asu skaita un transportlīdzekļa ekoloģiskās ietekmes uz vidi. SM norāda, ka šī maksa varētu būt vidēji 400 eiro jeb aptuveni 281 lats un ieņēmumi par šo sadaļu varētu sasniegt 5,6 miljonus latu.
Banner 280x280 Banner 280x280

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Izstāsti Latvijai

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Ko darīt, ja īpašumam nav piekļuves pie ceļa? Vai var izmantot kaimiņa zemes gabalā jau esošu ceļu vai izbūvēt jaunu? Šādos gadījumos var noformēt ceļa servitūtu. Kā to izdarīt juridiski pareizi, video skaidro Rīgas Stradiņa universitātes RSU Sociālo zinātņu fakultāte docētāja, šķīrējtiesnese, juriste Ph. D. Jolanta Dinsberga, kura par šo tēmu veica promocijas darbu.