CSP: 2023. gadā HES, vēja un saules elektrostacijās saražots par 44,3 % vairāk elektroenerģijas

Kopējais energoresursu patēriņš [1] 2023. gadā bija 185 petadžouli (PJ), kas ir par 1 % mazāk nekā 2022. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Energoresursu patēriņš Latvijā, 1990.–2023. gadā (petadžoulos)

Saules elektrostacijās saražotā elektroenerģija turpina pieaugt

2023. gadā kopā hidroelektrostacijās, vēja un saules elektrostacijās saražoja 4 304 GWh elektroenerģijas, kas ir par 44,3 % (1 323 GWh) vairāk nekā 2022. gadā. Saules elektrostacijās saražotā elektroenerģija palielinājās 4,8 reizes (198 GWh), vēja elektrostacijās – par 42,5 % (81 GWh), hidroelektrostacijās – par 38 % (1 044 GWh) palu ilguma un ūdens pieteces pieauguma dēļ.

AER īpatsvars kopējā patēriņā pērn bija 43,5 %

Galvenie atjaunojamo energoresursu (AER) veidi Latvijā ir kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) un hidroresursi. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, samazinoties dabasgāzes patēriņa īpatsvaram, AER īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā turpina palielināties.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, Latvija tuvojas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.– 2030. gadam mērķim – līdz 2025. gadam sasniegt no AER saražotās enerģijas īpatsvaru 44,3 % apmērā bruto enerģijas galapatēriņā. Latvijā AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā (ES): 2022. gadā tas bija 43,3 % (ES – vidēji 23 %). 

Desmit gadu laikā no 2014. līdz 2023. gadam dabasgāzes kopējais patēriņš sarucis par 38,5 % (17,5 PJ), un tās īpatsvars kopējā patēriņā samazinājies par 9,3 procentpunktiem. Dabasgāzes kopējais patēriņš pērn samazinājās par 3,9 %, un tā īpatsvars bija 10,5 %, par 5 % mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt AER īpatsvars pieauga par 0,2 % un 2023. gadā sasniedza 43,5 %. 

Naftas produktu īpatsvars kopējā patēriņā pērn bija 37,7 % un pārējo energoresursu īpatsvars – 8,3 %. Kurināmās koksnes patēriņš pagājušajā gadā veidoja 33,8 %. 2023. gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš par 3,8 % ir palielinājies koksnes produktu eksports. Visiem koksnes produktiem, izņemot šķeldu, vērojams eksporta pieaugums.

Pērn ievērojami pieaudzis sašķidrinātās naftas gāzes patēriņš siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai pārveidošanas sektorā

Pārveidošanas sektorā [2] 2023. gadā patērēja 40,3 PJ energoresursu un saražoja 33,5 PJ enerģijas (no tās 25,8 PJ siltumenerģijas un 7,5 PJ elektroenerģijas), kas ir par 5 % mazāk salīdzinājumā ar 2022. gadu. Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai Latvijā pārsvarā izmantoja dabasgāzi, kuras īpatsvars katru gadu līdz šim pārveidošanas sektorā pakāpeniski samazinās: no 64,3 % 2014. gadā līdz 36,6 % 2022. gadā. 2023. gadā tas ir paaugstinājies – 39 %. Šķeldas patēriņš sektorā turpina būt lielāks par dabasgāzes patēriņu – 53,3 %.

Piecu gadu laikā pārveidošanas sektorā patērēto AER īpatsvars pieaudzis par 16,5 procentpunktiem un 2023. gadā sasniedza 58,4 %. Tas ir svarīgs rādītājs, ņemot vērā, ka AER, kurus izmanto pārveidošanas sektorā, ir vietējie energoresursi: kurināmā koksne, biogāze un cita biomasa. Energoresursu patēriņš pārveidošanas sektorā salīdzinājumā ar 2022. gadu ievērojami palielinājās sašķidrinātajai naftas gāzei (par 523 TJ), savukārt samazinājās dīzeļdegvielai par 487 TJ. Naftas resursu patēriņa īpatsvars pārveidošanas sektorā ir mazāks nekā gadu iepriekš, par 1,12 %.

Energoresursu patēriņa izmaiņas 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu (%)

Lielākie energoresursu patērētāji – transports

Energoresursu galapatēriņš 2023. gadā bija 170 PJ, par 0,9 % mazāk nekā 2022. gadā. Desmit gadu laikā nav novērotas būtiskas izmaiņas energoresursu galapatēriņā. Lielākie energoresursu patērētāji pērn bija transports, kas patērēja 52 PJ (30,6 % no galapatēriņa), mājsaimniecības 45 PJ jeb 26,4 % un rūpniecība 42 PJ jeb 24,7 %. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir pieaugums transporta un rūpniecības nozares patēriņā, bet samazinājums mājsaimniecību patēriņā. Citās nozarēs kopumā ir novērojams energoresursu galapatēriņa samazinājums, ieskaitot lauksaimniecības par 2,4 % un zivsaimniecības nozarē par 15,8 %.

Energoresursu patēriņš transportā pirmo reizi trīs gadu laikā pārsniedz 50 PJ

2023. gadā degvielas patēriņš transportā salīdzinājumā ar 2022. gadu, palielinājies par 4,3 %, bet piecu gadu laikā samazinājies par 4,1 % jeb par 2,2 PJ. Energoresursu patēriņš transportā 2023. gadā bija 52 PJ, bet 2022. gadā 49.9 PJ. Dīzeļdegviela ir galvenais transportā izmantotais energoresurss un 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu tās patēriņš transportā ir nemainīgs. Piecu gadu laikā dīzeļdegvielas patēriņš transportā ir samazinājies par 0,7 % (par 232 TJ). Savukārt auto benzīna patēriņš piecu gadu laikā ir samazinājies par 19,6 % un 2023. gadā bija 6,2 PJ, kas ir par 4 % vairāk nekā 2022. gadā. Petrolejas veida reaktīvās degvielas patēriņš turpina pieaugt, tomēr tas vairs nav tik straujš. Salīdzinot ar 2022. gadu tas ir palielinājies par 32 % jeb 2 PJ, gadu iepriekš šis palielinājums bija 83,8 %.

Elektroenerģijas patēriņš transportā 2023. gadā bija 387 TJ, kas ir par 6,0 % vairāk nekā 2022. gadā (365 TJ) un 10 % vairāk nekā 2020. gadā (351 TJ). Salīdzinot ar 2022. gadu, elektroenerģijas patēriņš turpināja samazināties cauruļvadu transportā un bija par 3 TJ jeb 37,5 % mazāks. Savukārt elektroenerģijas patēriņa pieaugums 2023. gadā autotransportā bija 156 TJ, par 17,3 % vairāk nekā 2022. gadā. Dzelzceļa transportā elektroenerģijas patēriņš salīdzinājumā ar 2022. gadu palielinājies par 2 TJ jeb 0,9 %. 

Lielākais energoresursu patēriņš nemainīgi koksnes, koka, korķu izstrādājumu ražošanas nozarē

2023. gadā energoresursu patēriņš rūpniecībā bija 42 PJ, un, salīdzinot ar 2022. gadu, novērojams pieaugums par 2,4 %. Lielākais energoresursu patēriņš 2023. gadā bija koksnes, koka, korķu izstrādājumu ražošanas nozarē – 24,1 PJ jeb 57,4 % no energoresursu patēriņa rūpniecībā. Pēdējo piecu gadu laikā naftas produktu patēriņš rūpniecībā palielinājies par 39,3 %. Ievērojams pieaugums ir metālu ražošanas nozarē – 70,5 %, salīdzinot ar 2022. gadu. Energoresursu gala patēriņš būvniecības nozarē 2023. gadā bija 4,2 PJ, kas ir par 10,5 % vairāk nekā 2022. gadā (3,8 PJ).

Energoresursu galapatēriņš rūpniecībā Latvijā, 2005.–2023. gadā (petadžoulos)

Metodoloģiskie skaidrojumi

[1] Kopējais energoresursu patēriņš ietver energoresursu patēriņu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā (pārveidošanas sektors), un galapatēriņu, kas ietver visas tautsaimniecības nozares, kā arī mājsaimniecības.

[2] Pārveidošanas sektors ietver patērēto energoresursu apjomu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai un pārdošanai.