CSP: 2023. gadā saules un vēja elektrostacijās saražots par 92 % vairāk elektroenerģijas nekā 2022. gadā

2023. gadā Latvijā saražoja 6 388 GWh elektroenerģijas (par 27,0 % vairāk nekā 2022. gadā), no tā 4 963 GWh no atjaunīgajiem energoresursiem (AER), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinājumā ar 2022. gadu saražotais apjoms no AER palielinājās par 30,0 % (par 1146 GWh). VES (vēja elektrostacijās) un SES (saules elektrostacijās) 2023. gadā saražots par 92,5 % vairāk elektroenerģijas nekā 2022. gadā.

Ievērojams saražotās elektroenerģijas palielinājums 2023. gadā bija SES – 239 GWh, kas ir vairāk nekā trīs reizes jeb par 164 GWh vairāk nekā 2022. gadā, ko ietekmēja aktīva saules paneļu uzstādīšana un saules parku izveide. VES saražoja 271 GWh elektroenerģijas, kas ir par 42,6 % jeb 81 GWh vairāk nekā 2022. gadā. Savukārt hidroelektrostacijās 2023. gadā saražoja 3 794 GWh – par 38,0 % jeb 1044 GWh elektroenerģijas vairāk nekā gadu iepriekš, ko ietekmēja ūdens pieteces pieaugums un ilgais palu laiks.

Koģenerācijas stacijās pērn saražoja 2 083 GWh elektroenerģijas, no tā 31,6 % no AER (biogāzes un biomasas koģenerācijas stacijās), kas bija par 8,2 procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2023. gadā saražotā elektroenerģija biogāzes koģenerācijas stacijās samazinājās no 250 GWh līdz 182 GWh (par 27,2 %), biomasas elektrostacijās un koģenerācijas stacijās samazinājās no 552 GWh līdz 477 GWh (par 13,6 %). 

Saražotā elektroenerģija no atjaunīgajiem energoresursiem (gigavatstundās)

Skatīt OSP datubāzē: ENA040

2023. gadā kopējais AER patēriņš Latvijā bija 82,6 petadžouli (PJ). Salīdzinājumā ar 2022. gadu AER patēriņš 2023. gadā bija par 3,3 % jeb par 2,6 PJ lielāks.

AER kopējais patēriņš piecu gadu laikā (no 2019. līdz 2023. gadam) palielinājās par 9,8 % (7,4 PJ). Kurināmās koksnes kopējais patēriņš piecu gadu laikā palielinājies par 1,8 % (par 1,1 PJ) un 2023. gadā sasniedza 63,0 PJ. Salīdzinājumā ar 2022. gadu kurināmās koksnes patēriņš samazinājās par 1,6 % (par 1,0 PJ).  

Kurināmās koksnes īpatsvars kopējā AER patēriņā 2023. gadā bija 76,2 % (2022. gadā – 80,0 %). Savukārt elektroenerģijas patēriņa īpatsvars bija 18,8 %. Biodegvielas īpatsvars kopējā patēriņā 2023. gadā bija 0,7 % jeb par 0,3 procentpunktiem mazāks nekā 2022. gadā. Biogāzes un citu energoresursu patēriņa īpatsvars bija attiecīgi 2,2 % un 2,1 %.

Atjaunīgo energoresursu patēriņa struktūra (%)

Skatīt OSP datubāzē: ENB060

Kurināmās koksnes eksports gada laikā samazinājās par 8,2 %

Pērn eksportēja 23,1 PJ koksnes granulu, kas ir par 21,0 % jeb 6,1 PJ mazāk nekā 2022. gadā. Arī koksnes atlikumu un brikešu eksportā ir novērojams samazinājums. Pērn eksportēja 1,1 PJ kurināmo koksnes atlikumu, kas ir par 0,3 PJ mazāk nekā 2022. gadā. Savukārt koksnes brikešu eksportā, kas bija 0,4 PJ, samazinājums ir neliels, tikai 5,0 %. Malkas eksports 2023. gadā bija 6,0 PJ, kas ir par 1,1 PJ jeb 22,8 % vairāk nekā 2022. gadā. Arī kurināmo šķeldu eksports ir pieaudzis – par 1,6 PJ jeb 16,3 % vairāk kā 2022. gadā (2023. gadā 11,4 PJ).

Lielākais kurināmās koksnes patēriņš pārveidošanas sektorā

Lielākais kurināmās koksnes patērētājs ir pārveidošanas sektors1 – 2023. gadā tā patēriņš (22,9 PJ) veidoja 36,3 % no kopējā kurināmās koksnes patēriņa. Pārveidošanas sektorā piecu gadu laikā (2019. – 2023. gads) koksnes patēriņš palielinājies par 4,6 % (par 1 PJ). Savukārt pārveidošanas sektorā no saules kolektoriem saražotā siltumenerģija 2023. gadā bija 9 GWh jeb 31 TJ, kas bija par 2 GWh (par 8 TJ) mazāk nekā 2022. gadā.

Mājsaimniecībās kurināmās koksnes patēriņš 2023. gadā bija 29,0 % no kopējās koksnes patēriņa, un salīdzinājumā ar 2022. gadu samazinājās par 1,5 % jeb 0,3 PJ. Lielākais kurināmās koksnes patēriņš rūpniecībā un būvniecībā bija koksnes un koka izstrādājumu ražošanas nozarē, 2023. gadā patērējot 18,3 PJ jeb 95,5 % no kopējā kurināmās koksnes patēriņa rūpniecībā un būvniecībā.

Kurināmās koksnes patēriņa struktūra (%)

Skatīt OSP datubāzē: ENB060

Elektroenerģijas patēriņš autotransportā turpina stabili augt kopš 2022. gada

Elektroenerģijas patēriņš transportā 2023. gadā bija 386 TJ, kas ir par 5,8 % (par 21 TJ) vairāk nekā 2022. gadā, ko veicināja elektroautomobiļu skaita pieaugums. Arī pērn pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija līdzīgs – 20 TJ. Salīdzinājumā ar 2022. gadu, elektroenerģijas patēriņš autotransportā palielinājās par 25,0 % (par 31 TJ), bet dzelzceļa transportā samazinājās par 3,0 % (par 7 TJ). Elektroenerģijas patēriņš cauruļvadu transportā turpina samazināties un 2023. gadā bija 5 TJ – par 37,5 % jeb 3 TJ mazāk nekā iepriekšējā gadā un 4,6 reizes (par 18 TJ) mazāk nekā 2019. gadā. Biodegvielas patēriņš transporta sektorā 2023. gadā bija par 0,2 PJ (25,0 %) mazāks nekā 2022. gadā. To ietekmēja valdības lēmums atcelt obligāto biodegvielas piejaukumu no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim.

Atjaunojamo energoresursu un elektroenerģijas patēriņš transporta sektorā (TJ)

Skatīt OSP datubāzē: ENB060

Latvijā ir trešais augstākais AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā Eiropas Savienībā

Palielinoties AER kopējam patēriņam, Latvija tuvojas AER izmantošanas veicināšanas vispārējam mērķim2 – līdz 2030. gadam sasniegt no AER saražotās enerģijas īpatsvaru 50,0 % apmērā bruto enerģijas galapatēriņā. Latvijā ir trešais augstākais AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā Eiropas Savienībā (ES), 2022. gadā tas bija 43,3 % (ES – vidēji 23,0 %). Latvijai jānodrošina, ka līdz 2030. gadam 7,0 % no transportā patērētās enerģijas ir atjaunīgā. 2022. gadā Latvijā AER īpatsvars transportā bija 3,13 %, ES – vidēji 9,6 %. Savukārt AER īpatsvars apkurei 2022. gadā bija 61,0 %, kas ir trešais augstākais rādītājs pēc Zviedrijas (69,4 %) un Igaunijas (65,4 %) starp visām ES dalībvalstīm. ES4 atjaunojamā enerģija veidoja 24,9 % no kopējās apkurei un dzesēšanai patērētās enerģijas.

Plašāka informācija par enerģētikas sektoru, tai skaitā arī par AER, pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā „Nozares – Enerģētika”.

Metodoloģiskie skaidrojumi

[1] Pārveidošanas sektors ietver patērēto energoresursu apjomu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai un pārdošanai, kā arī kūdras brikešu un kokogļu ražošanai.
[2] MK Nr. 573 “Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam”
[3] Aprēķiniem izmanto Eurostat izstrādāto programmu „SHARES”
[4] Eiropas Savienības dalībvalstu vidējie rādītāji par 27 ES dalībvalstīm.