CSP: Koģenerācijas stacijās saražotais elektroenerģijas daudzums pērn samazinājies par 33 %

2022. gadā koģenerācijas [1] stacijās [2] saražotais elektroenerģijas daudzums bija 2 015,8 gigavatstundas (GWh), kas ir par 974,4 GWh jeb 33 % mazāk nekā 2021. gadā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Elektroenerģijas izstrāde koģenerācijas stacijās pēdējos desmit gadus (izņemot 2012. un 2017. gadu) veidoja vairāk nekā pusi no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma valstī, bet 2022. gadā tā atkal bija mazāk nekā puse – tikai 40 %.

Salīdzinot ar 2021. gadu, pērn arī koģenerācijas stacijās saražotais siltumenerģijas apjoms samazinājās par 16 %, sasniedzot 4 806,4 GWh jeb 62 % no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma Latvijā (7 772,8 GWh). Siltumenerģijas izstrādes samazinājums skaidrojams ar augstāku vidējo gaisa temperatūru apkures periodā, kā arī taupības pasākumiem saistībā ar augstajām energoresursu cenām.

Koģenerācijas staciju darbību raksturojošie rādītāji 2022. gadā

Koģenerācijas staciju skaits un kopējā elektriskā jauda samazinās

2017. gadā darbību veica vislielākais koģenerācijas staciju skaits pēdējo desmit gadu laikā – 204 koģenerācijas stacijas, bet no 2018. gada skaits pakāpeniski sarūk. 2022. gadā darbojās par 34 stacijām mazāk nekā 2021. gadā jeb 119 koģenerācijas stacijas. Vairākas koģenerācijas stacijas 2022. gadā apturēja vai samazināja darbības apjomu augsto dabasgāzes cenu dēļ, citas darbību pārtrauca, jo tām beidzās valsts noteiktais atbalsts pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Koģenerācijas staciju kopējā elektriskā jauda 2022. gadā sasniedza 1 234,1 MW, kas ir par 34,0 MW mazāk nekā 2021. gadā un par 65,0 MW mazāk nekā 2017. gadā.

2022. gadā vispārējās lietošanas koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars veidoja 98 %, uzņēmumu – 2 %

Pēdējo desmit gadu laikā vispārējās lietošanas [3] koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars vidēji veidoja 97 % (2022. gadā 1 206,5 MW), savukārt uzņēmumu [4] koģenerācijas staciju elektriskā jauda veidoja 3 % (2022. gadā 27,6 MW) no kopējās elektriskās jaudas koģenerācijas stacijās. 2022. gadā četras vispārējās lietošanas koģenerācijas stacijas ar jaudu lielāku par 20 MW veidoja 86 % no kopējās elektriskās jaudas koģenerācijas stacijās un 35 % no valstī kopējās elektriskās jaudas – trīs no tām darbojās Rīgas, viena – Zemgales reģionā.

Pērn AER koģenerācijas staciju elektriskā jauda bija par 19,3 MW mazāka nekā 2021. gadā

Fosilo energoresursu koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars desmit gados ir samazinājies un pieaug atjaunīgo energoresursu (AER) koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars, taču pēdējo trīs gadu laikā fosilo energoresursu īpatsvars ir atkal pieaudzis par 1,6 procentpunktiem. Vislielākais AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas kāpums bija vērojams 2012. un 2013. gadā (par 80,2 MW) un no 2013. līdz 2022. gadam AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars bija 9–12 % robežās no kopējās elektriskās jaudas koģenerācijas stacijās. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, AER koģenerācijas staciju elektriskā jauda 2022. gadā bija par 19,3 MW mazāka un veidoja 132,5 MW. Vislielākais elektriskās jaudas samazinājums bija vērojams biogāzes koģenerācijas stacijām – par 26 %, salīdzinot ar 2021. gadu. 

Uzstādītā elektriskā jauda koģenerācijas stacijās (megavatos)

Vidzemē un Zemgalē vislielākais AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars

2022. gadā vislielākais AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars bija Vidzemē (94 %) un Zemgalē (88 %), kur kopējā elektriskā jauda reģionā bija attiecīgi 25,4 MW un 53,3 MW. AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars Kurzemē un Latgalē bija atbilstoši 72 % un 57 % no kopējās koģenerācijas staciju elektriskās jaudas reģionā – 21,6 MW Kurzemē un 18,8 MW Latgalē. Vislielākais fosilo energoresursu koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars ir Rīgā un Pierīgā – attiecīgi 99 % un 44 % no kopējās koģenerācijas staciju elektriskās jaudas reģionā (Rīgā – 1 068,6 MW, Pierīgā – 45,7 MW).

No AER koģenerācijas stacijās saražotais elektroenerģijas apjoms 2022. gadā par 7 %  mazāks nekā 2021. gadā

Saražotais elektroenerģijas apjoms no AER koģenerācijas stacijās pērn bija 801,3 GWh, kas ir par 60,5 GWh mazāk nekā 2021. gadā. Desmit gadu laikā elektroenerģijas izstrāde AER koģenerācijas stacijās palielinājusies par 60 %, visaugstākais elektroenerģijas saražotais daudzums no AER bija 2018. gadā (943.7 GWh), pēc kura novērojams pakāpenisks kritums.

Saražotais elektroenerģijas daudzums AER koģenerācijas stacijās 2022. gadā veidoja 22 % no kopējās valstī vietējās elektroenerģijas ģenerācijas no AER (15 % biomasas koģenerācijas stacijas, 7 % – biogāzes koģenerācijas stacijas).

Saražotā elektroenerģija koģenerācijas stacijās (gigavatstundās)

Visaugstākā elektroenerģijas izstrāde Rīgā, viszemākā – Kurzemē un Latgalē

Latvijā visaugstākā elektroenerģijas izstrāde novērota Rīgā, kur pēdējo piecu gadu laikā saražotās elektroenerģijas īpatsvars svārstījās 60–71 % diapazonā no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģijas daudzuma. Turpretī Kurzemē un Latgalē bija viszemākie elektroenerģijas izstrādes īpatsvara rādītāji no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma koģenerācijas stacijās, kas vidēji pēdējo piecu gadu laikā attiecīgi veidoja 4 % un 6 %. Pierīgā un Zemgalē elektroenerģijas izstrādes līmenis piecu gadu periodā bija 8–15 % robežās, bet Vidzemē elektroenerģijas īpatsvars no 2018. līdz 2022. gadam bija 4–7 % robežās no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģijas apjoma.

Kurināmās koksnes patēriņš pirmoreiz pārsniedzis dabasgāzes patēriņu koģenerācijas stacijās

Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijās galvenokārt patērē kurināmo koksni (kurināmās šķeldas, koksnes atlikumus un koksnes granulas), dabasgāzi, un biogāzi. Salīdzinot ar 2021. gadu, 2022. gadā dabasgāzes patēriņš samazinājās par 38 %, biogāzes patēriņš par – 11 %, savukārt kurināmās koksnes patēriņš – tikai par 2 %. 10 gadu laikā dabasgāzes patēriņa īpatsvars koģenerācijas stacijās samazinājies no 79 % līdz 45 %, savukārt AER patēriņa īpatsvars būtiski pieaudzis, 2022. gadā sasniedzot 53 %. Līdz šim dabasgāze bijusi visvairāk patērētais energoresurss koģenerācijas stacijās, taču 2022. gadā pirmoreiz kurināmās koksnes patēriņš pārsniedzis dabasgāzes patēriņu koģenerācijas stacijās.  

Koģenerācijas stacijās patērētais kurināmais (petadžoulos)

Latvijas mērķis [5] līdz 2030. gadam ir sasniegt 50 % AER īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā un samazināt Latvijas enerģētisko atkarību no energoresursu importa. Latvijas AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā 2021. gadā bija 42,11 %.

 Informācija par koģenerācijas staciju darbību tiks publicēta 21. jūnijā oficiālās statistikas portāla sadaļā „Nozares/Enerģētika”.

Metodoloģiskie skaidrojumi

[1] Koģenerācija – vienlaicīga elektroenerģijas un siltumenerģijas izstrāde vienā un tajā pašā tehnoloģiskajā iekārtā un ciklā, kā kurināmo izmantojot dabasgāzi, cietos kurināmos, šķidros kurināmos, biogāzi un kurināmo koksni.

[2] Koģenerācijas stacija sastāv no koģenerācijas iekārtām un siltuma maksimumslodžu katlu iekārtām.

[3] Vispārējās lietošanas koģenerācijas stacijas, kuru pamatdarbība ir elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana (NACE 2. red. 35. nodaļa "Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana").

[4] Uzņēmumu koģenerācijas stacijas, kas ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju savām ražošanas un tehnoloģiskajām vajadzībām un daļu no saražotās siltumenerģijas pārdod (visas NACE 2. red. nodaļas, izņemot 35. nodaļu).

[5] MK Nr. 46 “Par Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam”