CSP: Samazinās CO2 emisijas

Enerģētikas sektora radītās CO2 emisijas 2020. gadā samazinājās par 15 %, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētajā datu krājumā “Latvijas vide skaitļos 2021.gadā: klimata pārmaiņas, dabas resursi un vides kvalitāte”.

Vislielāko siltumnīcefekta gāzu piesārņojumu Latvijā rada enerģētikas sektors, kas vidēji gadā emitē sešus miljonus tonnu CO2 ekvivalenta jeb 60 %–70 % no visa radītā piesārņojuma. Lielāko daļu siltumnīcefekta gāzu veido oglekļa dioksīds (CO2), kas galvenokārt rodas fosilā kurināmā (naftas produkti, ogles, dabasgāze u.c.) sadedzināšanas procesā. 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu CO2 emisijas samazinājās par 1,44 milj. tonnu jeb 15 %.

CO2 intensitāte Latvijā turpina pakāpeniski samazināties, un 2020. gadā bija par 8,7 % mazāka nekā 2019. gadā. Pēdējos 10 gados CO2 intensitāte samazinājusies par 40 %. Transporta sektorā radītās emisijas 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu samazinājās par 6,1 %.

CO2, CH4 un N2O emisiju intensitāte Latvijā; 2010–2020 (grami CO2 ekvivalenta uz eiro, faktiskajās cenās)

Vidējā ES CO2 emisiju kvotas cena 2021. gadā bija 2,2 reizes lielāka nekā gadu iepriekš

2021. gadā vidējā Eiropas Savienības CO2 emisiju kvotas cena Eiropas enerģijas biržā bija 54,13 eiro par tonnu CO2 ekvivalenta, bet 2020. gadā tā bija 2,2 reizes mazāka – 24,37 eiro. Kopš 2017. gada cena pieauga 9,3 reizes no 5,80 līdz 54,13 eiro par tonnu CO2 ekvivalenta.

Latvijas enerģētikas atkarība 2020. gadā bija 45,5 %

Enerģētikas atkarība Latvijā 2020. gadā bija 45,5 %, un gada laikā tā palielinājās par 1,6 procentpunktiem. Starp Baltijas valstīm visaugstākā enerģētikas atkarība ir Lietuvai – 2020. gadā 74,9 %, bet Igaunijā – 10,5 %. Enerģētikas atkarības rādītājs procentos parāda, cik liels energoresursu īpatsvars ir jāimportē, lai nodrošinātu pieprasījumu pēc energoresursiem valstī.

2022. gada pirmajā pusē krasi pieauga dabasgāzes cena mājsaimniecībām

2022. gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu dabasgāzes vidējā cena ar nodokļiem pieauga par 23,8 eiro jeb divas reizes no 23,4 līdz 47,2 eiro par GJ mājsaimniecībām, kas patērē ne vairāk kā 20 GJ gadā. Mājsaimniecībām, kas patērē vairāk par 20 GJ gadā, cena par GJ palielinājās par 8,5 eiro, sasniedzot 20,5 eiro ar nodokļiem.

Dabasgāzes vidējās cenas mājsaimniecībām: OSP datubāze ENC020

Latvijā ir Baltijas valstīs visaugstākā elektroenerģijas cena vidēja izmēra mājsaimniecībām

2021. gadā Latvijā elektroenerģijas vidējā cena vidēja izmēra mājsaimniecībām bija 0,1645 eiro par kilovatstundu, kam sekoja Igaunija ar 0,1632 un Lietuva ar 0,1413 eiro par kilovatstundu. Savukārt vidēja izmēra galalietotājiem, kas nav mājsaimniecības, cena bija viszemākā starp Baltijas valstīm jeb 0,143 eiro par kilovatstundu.

Elektroenerģijas vidējās cenas mājsaimniecībām: OSP datubāze ENC040

Pēdējos 10 gados no atjaunīgiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā Latvijā ir visaugstākais Baltijas valstīs, un 2020. gadā Latvijā tas bija 42,1 %, pārsniedzot nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķa vērtību 40 %[1].

Latvijā gandrīz pusi no kopējās valstī saražotās siltumenerģijas iegūst Rīgā, bet reģionos saražo līdzīgus siltumenerģijas daudzumus. Taču pēc patērētā kurināmā veida Rīgā lielāko daļu jeb 62,7 % veido fosilie kurināmie. Savukārt Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē vidēji 88 % no izmantotā kurināmā ir atjaunīgie energoresursi. Latgalē siltumenerģijas ražošanā izmanto gandrīz vienādu proporciju no fosiliem un atjaunīgiem energoresursiem, attiecīgi 44,9 % un 55,1 %.

Saražotās siltumenerģijas īpatsvars pēc patērētā kurināmā reģionos, novados un valstspilsētās: OSP datubāze ENB200

Publikācijā “Latvijas vide skaitļos 2021.gadā: klimata pārmaiņas, dabas resursi un vides kvalitāte” apkopota statistika par piesārņojošo vielu emisijām no stacionārajiem piesārņojuma avotiem, vides kvalitāti, sadzīves un bīstamajiem atkritumiem, gaisa emisiju un materiālu plūsmas kontiem[2] , kā arī vides investīciju izlietojumu un kārtējām izmaksām dabas resursu un apkārtējās vides aizsardzībai. Krājumā apkopota informācija par būtiskākajiem datiem enerģētikā salīdzinājumā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.