Lietuvas ministrs: Novilcinot Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar Rietumeiropu, iespējama Krievijas šantāža
Viļņa, 22.aug., LETA--BNS. Baltijas valstīm savu elektrotīklu sinhronizācija ar Rietumeiropu jāpaveic pēc iespējas drīzāk, jo sinhronizācijas novilcināšanas gadījumā ir iespējama Krievijas šantāža, otrdien uzsvēris Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns.
Pēc viņa teiktā, nevar izslēgt iespēju, ka Krievija, kas pašlaik ir savienota ar Baltijas valstu elektrotīkliem, varētu vērst pret Lietuvu, Latviju un Igauniju dažādus enerģētiskās šantāžas paņēmienus.
"Mēs saprotam, ka nedrīkstam gaidīt un 2025.gads ir visvēlākais termiņš, kad mums jābūt gataviem īstenot šo projektu, jo tiešām nebūtu labi, ja mēs vilcinātos, bet Krievijas puse sagatavotu savu energosistēmu mūsu atslēgšanās iespējai un mēs tad nevarētu izslēgt dažādus enerģētiskās šantāžas paņēmienus," ministrs sacījis intervijā radiostacijai "Žiniu radijas".
"Mēs saskatām šādu realitāti, redzam tehniskas darbības Krievijā, tādēļ mums jābūt gataviem darboties [šādos apstākļos]," viņš piebildis.
Pēc Vaičūna teiktā, Igaunija gribētu, lai sinhronizācijas projekts tiek īstenots pa starpsavienojumiem ar Ziemeļvalstīm, taču tāds variants izmaksātu dārgāk nekā sinhronizācija caur Poliju un aizņemtu arī vairāk laika.
"Mēs zinām Igaunijas viedokli - tā uzskata, ka sinhronizācija ar Ziemeļvalstīm Igaunijai būtu vēlamāka, taču tas nozīmē, ka agrāk par 2030.gadu mēs sinhronizāciju nepanāksim. Un tas savukārt nozīmē, ka mēs riskējam ar savu enerģētisko drošību," spriedis ministrs. "Runa ir ne tikai par cenu, bet par iespējamu visas sistēmas "apdzišanu". Ar tādām lietām tik tiešām nedrīkst riskēt."
Vaičūns norādījis, ka jāizvērtē arī esošais ģeopolitiskais konteksts, jo Krievijā enerģētika nekad nav bijusi atrauta no citiem ģeopolitiskajiem lēmumiem.
Baltijas valstis ir pieņēmušas politisku lēmumu līdz 2025.gadam atslēgties no tā dēvētā BRELL enerģētiskā loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju.
Lietuva un Polija uzskata, ka sinhronizācijai pietiek ar pašreizējo abu valstu energosistēmu starpsavienojumu "LitPol Link". Pret to kategoriski iebilst Igaunija, kas sākumā turējās pie viedokļa, ka Baltijas valstu energotīkli jāsinhronizē ar Skandināviju pa jūras starpsavienojumiem pāri Somu līcim. Eiropas Komisija par optimālāko atzinusi variantu caur Poliju, bet Latvija un Igaunija uzskata, ka ar vienu starpsavienojumu nepietiek un pastāv atslēgšanās risks, kas nozīmētu, ka būtu vajadzīga dārga vietējā ražošana un būtu apgrūtināts visas sistēmas darbs.
Taču pastāv bažas, ka, strīdoties par otra starpsavienojuma nepieciešamību, visa sinhronizācijas projekta īstenošana var ievilkties nevis līdz 2025.gadam, bet līdz 2030.gadam vai vēl ilgāk.
Lietuvas elektropārvades tīklu operators "Litgrid" tikmēr ierosinājis otro starpsavienojumu izbūvēt jau pēc 2025.gada, kad sinhronizācijas projekts un atslēgšanās no BRELL būs pabeigti.
