Dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojekts Saeimas komisijā izraisa asas diskusijas par juridiskiem formulējumiem
Rīga, 3.okt., LETA. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien otrajā lasījumā skatītais dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojekts izraisīja asas diskusijas par juridiskiem formulējumiem, tādēļ deputāti šo likumprojektu turpinās skatīt nākamajā komisijas sēdē pēc nedēļas.
Visasākās diskusijas izraisīja Tieslietu ministrijas priekšlikums par to, ka paziņojumā par izpērkamo zemi un izpirkuma cenu katrs dzīvokļa īpašnieks saņem vienādu informāciju par katra dzīvojamās ēkas dzīvokļa maksājamo summu.
Pret to kategoriski iebilda Saeimas Juridiskais birojs, norādot, ka šāds regulējums pārkāps Datu aizsardzības regulu un katra konkrētā dzīvokļa īpašniekam jāsaņem paziņojums tikai par šī dzīvokļa maksājamo izpirkuma cenu par zemi. Juridiskā biroja ieskatā, norādot paziņojumos visu dzīvokļu maksājamo izpirkuma cenu, tiks nepamatoti izpausti fizisko personu dati.
Tieslietu ministrija uzsvēra, ka dzīvojamā ēka ir ne tikai katrs atsevišķs dzīvokļa īpašums, bet arī kopīpašums, tādēļ lēmuma pieņemšanai katram īpašniekam jāsaņem arī informācija par kopējo ainu visā īpašumā.
Deputāti vienojās šo jautājumu atlikt un līdz nākamajai komisijas sēdei izstrādāt redakciju, pret kuru nebūtu iebildumu ne Tieslietu ministrijai, ne Juridiskajam birojam.
Tāpat juridiskas diskusijas raisīja arī likumprojekta pants par lēmuma pieņemšanu par izpirkuma tiesību izmantošanu. Lielākās domstarpības starp Tieslietu ministriju un Juridisko biroju raisīja neprecīzais formulējums par to, kas tieši sasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulci un paziņo par to katram īpašniekam. Arī šis jautājums tiks precizēts uz nākamo komisijas sēdi.
Deputāts Ainārs Mežulis (ZZS) komisijas sēdē uzsvēra, ka par likumprojekta pantu skaidriem un pieņemamiem juridiskajiem formulējumiem juristiem būtu jāvienojas pirms Saeimas komisijas sēdēm, lai tās nepārvērstu par juridisko diskusiju platformu.
Iepriekš priekšlikumus likumprojektam vērtēja darba grupa. Tā rosina mainīt likumprojekta nosaukumu uz privatizētas daudzdzīvokļu dzīvojamām mājas un zemes apvienošanas procedūras likumu, kā arī precizēt terminus un citus jautājumus.
Likumprojekts nosaka kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.
Latvijā piespiedu dalītajā īpašumā ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, ko veido 110 970 dzīvokļi, liecina komisijai sniegtā informācija. Šīs mājas ir uz 7354 citām personām piederošās zemes.
Lai nekavētu zemes atpirkšanu dalītā īpašuma gadījumos, paredzēts nepiemērot normu par iespēju mainīt īpašnieku tikai pēc nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) parāda nomaksas. Finanšu ministrija (FM) iebilda pret normas par NĪN iekļaušanu dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektā, bet rosināja to noteikt likumā par NĪN. Valsts pārvaldes komisija iepriekš vienojās konceptuāli atbalstīt FM ierosinājumu.
Jau vēstīts, ka normas, kas no 2018.gada 1.janvāra samazina piespiedu nomas maksas apmēru, neatbilst Satversmei, lēmusi Satversmes tiesa.
Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš noteikts 2019.gada 1.maijs. Tādējādi likumdevējam dots laiks atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.
