Vai vieta ir piemērota dārza ierīkošanai?
Mikroklimata ietekme Katrā Latvijas novadā ir savas mikroklimata īpatnības. Liela nozīme ir reljefam – paugurainās vietās (150 – 200 m virs jūras līmeņa) temperatūra var būt dažus grādus zemāka nekā tuvumā esošās zemākās vietās. Otrs mikroklimata apstāklis ir vēlo pavasara un agro rudens salnu iespējamība. Daudzviet Latvijā pirmās rudens salnas dažreiz ir klāt jau augustā. Ja dārzs atrodas klajā vietā, salnu iespējamība ir lielāka nekā tad, ja dārzs atrodas meža ielokā. Purvu un ezeru malas pavasara salnas apdraud visvairāk, tāpēc, piemēram, Plakanciemā, kurš atrodas Rīgas tuvumā, it kā salīdzinoši siltā zonā, salnas iespējamas pat vēl Jāņos, jo šis ciems atrodas bijušā purva zemienē. Mikroklimata ziņā izdevīgāk stādīt augļu dārzus pakalna dienvidu nogāzes vidējā trešdaļā, jo tur dzīvošanu mazāk traucē aukstie ziemeļu vēji un mazāk skar salnas. Lai novērtētu situāciju, jāizpēta ikgadējie dati par klimatu – nokrišņu daudzums, temperatūra, saulaino un apmākušos dienu skaits, dažādi specifiski, vietējam apvidum raksturīgi apstākļi, piemēram, salnu vietas. Jānovērtē, kuras vietas vairāk apspīd saule, kuras ir ēnainākas, kā šīs atšķirības izpaužas dažādos gadalaikos. Piemēram, lapkoku mestā ēna ir būtiska vēlā pavasarī, kad saplaukušas lapas, un vasarā, pārējā laikā tā nav tik izteikta. Dažas vietas dārzā ir apslēptākas, ēku vai uzkalnu piesegtas, savukārt citām vietām var būt nepieciešama aizsardzība no vēja. Dārzā var būt mitras un sausas, vēsas un siltas, pat karstas zonas, un katrai no tām vajadzētu izvēlēties piemērotus augus. Dabas dotās mikroklimata atšķirības nav jāuztver vienīgi kā apgrūtinājums, tā ir arī iespēja audzēt dārzā dažādus augus un veidot patiešām unikālu dārzu. Valdošo vēju virzieni Izpētot valdošo vēju virzienus teritorijā dažādos gadalaikos, var noteikt, vai nepieciešams izveidot vēja aizsargstādījumus vai citus vēju aizturošus elementus. Jau, veidojot pirmās skices ar telpu izvietojumu ēkā, ēkas izvietojumu teritorijā un atpūtas vietu izvietojumu dārzā, ir skaidri jāzina, no kuras puses mēdz pūst auksti, stindzinoši vēji ziemā, kas apdraud sala jutīgākos augus, no kuras puses iespējamas vēja brāzmas un lietus šaltis vasaras negaisā un no kuras puses ļoti karstā bezvējā jūlijā var sagaidīt atsvaidzinošu vēsmu. Mūsdienīgie celtniecības paņēmieni nodrošina pilnīgu mājas iekštelpu aizsardzību pret vēju, tāpēc var likties, ka, ēku plānojot, par vējiem nav vērts uztraukties. Tomēr dažreiz, tikai nedaudz pamainot ēkas apjomu izvietojumu, ir iespējams iegūt siltu, mājīgu terasi, kas jau ļoti agri pavasarī atbrīvojas no sniega un kur aukstie vēji netraucē atpūtai. Dažādos gadalaikos katrā reģionā ir nedaudz atšķirīgi valdošo vēju virzieni. Vidzemes jūrmalas iedzīvotājiem ļoti traucē aukstais ziemaļaustrumu vējš līdz pat Jāņiem. Var neuztraukties par vēju atpūtas vietā decembrī vai janvārī, jo šajā gadalaikā parasti sauļoties neiet, tomēr ir vērts padomāt par vēja aizsardzību priekšdārzā, kur jāiet ārā no mājas katru dienu arī ziemā. Reģionā valdošo vēju virzienu var noskaidrot tuvējā meteostacijā, tomēr katrai vietai var būt savas īpatnības – pakalns, krasta krauja, mežs aiztur vēju, bet upes ielejā vējš var ieskrieties un ne tikai traucēt dzīvošanu, bet pat radīt postījumu dārzā un sētā. Kā, iegādājoties gruntsgabalu, uzzināt visus šos specifiskos apstākļus, kas var ietekmēt dārza izveidošanas un dzīvošanas iespējas? Vienkāršākā un bieži efektīvākā metode - izvaicāt kaimiņus. Teksta autore: Alise Jonas