Deputāti lems par grozījumiem, kas par uzcelto nedzīvojamo ēku nodokli liks maksāt apbūves tiesīgajam
Saeima šodien galīgajā lasījumā lems par nekustamā īpašuma nodokļa likuma grozījumiem, kas paredz, ka par nedzīvojamo ēku, kas uzcelta uz apbūves tiesības pamata, nodokli maksās apbūves tiesīgais.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija iepriekš mainīja lēmumu šajā jautājumā, jo sākotnēji Juridiskā biroja priekšlikums likt nodokli maksāt apbūves tiesīgajam, neguva atbildīgās komisijas atbalstu. Tomēr 20.decembra sēdē, klātesot arī Juridiskās komisijas deputātiem un pēc Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK) skaidrojuma uzklausīšanas, komisija mainīja iepriekš pieņemto lēmumu.
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji atkārtoti ir norādījuši, ka šāds regulējums radīs vilinājumu, ka apbūves tiesību beigu posmā apbūves tiesīgais varētu izlemt nemaksāt nodokli. Pēc apbūves tiesību beigām uzbūvētā ēka nonāks zemes īpašnieka īpašumā, tāpēc apbūves tiesību beigu posmā apbūves tiesīgais var nebūt ieinteresēts maksāt nodokli, uzskata pašvaldību savienība.
Ievērojot šīs bažas, Budžeta komisija aicinājusi Ministru kabinetu līdz 31.martam uzdot atbildīgajām ministrijām sagatavot nepieciešamos risinājumus.
Šīs un citas izmaiņas likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" tiks veiktas saistībā ar apbūves tiesību institūta ieviešanu no 2017.gada 1.janvāra. Izmaiņas veikšana saistīta ar ieceri noteikt, ka pēc līguma noslēgšanas uz svešas zemes varēs celt un lietot vienīgi nedzīvojamas ēkas un būves.
Kā iepriekš skaidroja Tieslietu ministrijā, apbūves tiesība ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība, kas nodrošina iespēju apbūves tiesību ieguvējam - apbūves tiesīgajam - būvēt nedzīvojamas ēkas vai inženierbūves uz citai personai - zemes gabala īpašniekam - piederošas zemes un lietot tās kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Apbūves tiesības termiņš nedrīkst būt mazāks par desmit gadiem, un no tās izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā tikai pēc apbūves tiesības ierakstīšanas zemesgrāmatā.
Apbūves tiesība būs izmantojama vienīgi nedzīvojamo ēku vai inženierbūvju būvniecībai. Līdz ar to zemesgrāmatā nebūs nostiprināma apbūves tiesība un apbūves tiesības izmaiņas attiecībā uz dzīvojamo māju. Proti, minētie grozījumi Civillikumā nepieļauj dzīvojamo ēku būvniecību brīvprātīgā dalītā īpašuma veidā un ir vērsti uz to, lai noteiktu tiesisko regulējumu tiem gadījumiem, kad ekonomiski izdevīgāk ir iegūt zemes apbūves tiesību, nevis iegūt zemi īpašumā ar mērķi to apbūvēt, piemēram, komercdarbības veikšanas nolūkos.
LETA
2016.gada 22.decembrī
Nedēļas tēma
Elektroinstalācijas drošība un profesionālie risinājumi
Par elektroinstalāciju ikdienā reti aizdomājamies. Šis jautājums kļūst aktuāls vien tādos brīžos, kad pamanām problēmas, piemēram, elektroapgādes traucējumus, bojātus vadus, vai radušās citas neērtības, kas var radīt nopietnus apdraudējuma riskus. Kāpēc elektroinstalācijas drošība ir svarīga ikvienam?
Aktuālie piedāvājumi
Būvniecības informācijas sistēmā pieejams Dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrs
Saskaņā ar grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā ir izveidots Dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrs, kura pārzinis ir Būvniecības valsts kontroles birojs. Dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrs ir pieejams Būvniecības informācijas sistēmas sadaļā “Reģistri” apakšsadaļā “Dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrs”.
Aktualitātes
Koka būvniecība kļūst par pievilcīgu karjeras startu jauniešiem Baltijā
Atzīmējot pilotprojekta “Wood For Youth” noslēgumu, Vidzemes Augstskolas (ViA) Jaunās Būvniecības skola piesaka jaunu posmu industrijas un jauniešu sadarbībā.
Izstāsti Latvijai
Ossov – matrači veselīgam miegam: Pielaiko telpu, māju, dārzu
OSSOV – viens no atpazīstamākajiem un uzticamākajiem matraču ražotājiem Latvijā ar 20 gadu pieredzi. OSSOV specializējas matraču un virsmatraču izgatavošanā, lai nodrošinātu veselīgu, drošu un pilnvērtīgu nakts mieru ikvienam.