Deputāti lems par grozījumiem, kas par uzcelto nedzīvojamo ēku nodokli liks maksāt apbūves tiesīgajam
Saeima šodien galīgajā lasījumā lems par nekustamā īpašuma nodokļa likuma grozījumiem, kas paredz, ka par nedzīvojamo ēku, kas uzcelta uz apbūves tiesības pamata, nodokli maksās apbūves tiesīgais.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija iepriekš mainīja lēmumu šajā jautājumā, jo sākotnēji Juridiskā biroja priekšlikums likt nodokli maksāt apbūves tiesīgajam, neguva atbildīgās komisijas atbalstu. Tomēr 20.decembra sēdē, klātesot arī Juridiskās komisijas deputātiem un pēc Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK) skaidrojuma uzklausīšanas, komisija mainīja iepriekš pieņemto lēmumu.
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji atkārtoti ir norādījuši, ka šāds regulējums radīs vilinājumu, ka apbūves tiesību beigu posmā apbūves tiesīgais varētu izlemt nemaksāt nodokli. Pēc apbūves tiesību beigām uzbūvētā ēka nonāks zemes īpašnieka īpašumā, tāpēc apbūves tiesību beigu posmā apbūves tiesīgais var nebūt ieinteresēts maksāt nodokli, uzskata pašvaldību savienība.
Ievērojot šīs bažas, Budžeta komisija aicinājusi Ministru kabinetu līdz 31.martam uzdot atbildīgajām ministrijām sagatavot nepieciešamos risinājumus.
Šīs un citas izmaiņas likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" tiks veiktas saistībā ar apbūves tiesību institūta ieviešanu no 2017.gada 1.janvāra. Izmaiņas veikšana saistīta ar ieceri noteikt, ka pēc līguma noslēgšanas uz svešas zemes varēs celt un lietot vienīgi nedzīvojamas ēkas un būves.
Kā iepriekš skaidroja Tieslietu ministrijā, apbūves tiesība ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība, kas nodrošina iespēju apbūves tiesību ieguvējam - apbūves tiesīgajam - būvēt nedzīvojamas ēkas vai inženierbūves uz citai personai - zemes gabala īpašniekam - piederošas zemes un lietot tās kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Apbūves tiesības termiņš nedrīkst būt mazāks par desmit gadiem, un no tās izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā tikai pēc apbūves tiesības ierakstīšanas zemesgrāmatā.
Apbūves tiesība būs izmantojama vienīgi nedzīvojamo ēku vai inženierbūvju būvniecībai. Līdz ar to zemesgrāmatā nebūs nostiprināma apbūves tiesība un apbūves tiesības izmaiņas attiecībā uz dzīvojamo māju. Proti, minētie grozījumi Civillikumā nepieļauj dzīvojamo ēku būvniecību brīvprātīgā dalītā īpašuma veidā un ir vērsti uz to, lai noteiktu tiesisko regulējumu tiem gadījumiem, kad ekonomiski izdevīgāk ir iegūt zemes apbūves tiesību, nevis iegūt zemi īpašumā ar mērķi to apbūvēt, piemēram, komercdarbības veikšanas nolūkos.
LETA
2016.gada 22.decembrī
Komentāri
Nedēļas tēma
Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop
Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni?
Aktuālie piedāvājumi
ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus
2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!
Aktualitātes
Sasniegts atlīdzību rekords – apdrošinātāji vētras atlīdzībās izmaksājuši jau 17 miljonus eiro
Atlīdzībās par zaudējumiem, ko Latvijā nodarīja jūlija beigu vētra, apdrošinātāji jau ir izmaksājuši 17 miljonus eiro*, kas ir lielākais apdrošināšanas atlīdzību apjoms Latvijā par vienas dabas katastrofas nodarītajiem postījumiem, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati par situāciju 2. oktobrī.
Izstāsti Latvijai
MONIER dakstiņi, BMI Latvija – ciemos pie Šveicaru ģimenes: Pielaiko telpu, māju, dārzu
Raidījums "Izstāsti Latvijai" viesojās pie Šveicaru ģimenes Jelgavas novadā Cenas pagastā, lai uzzinātu par savu pieredzi jumta izvēlē.