Dienasgaisma publiskās telpās – mazāk stresa, augstāki sasniegumi
Patīkama un komfortabla vide ir nepieciešama ne tikai mūsu mājās un darbavietās, bet arī citās publiskās iestādēs, kuras ikdienā apmeklējam – veikalos, skolās, bibliotēkās, ārstniecības iestādēs un citviet. Būtiski faktori, kas ietekmē mūsu pašsajūtu, atrodoties telpās, ir dienasgaisma un svaigs gaiss; tam ir arī medicīnisks izskaidrojums. Turklāt uzlabojas ne tikai pašsajūta, bet arī sasniegtie rezultāti. Kāpēc tā?
Saules izraisīts laimes hormons
Saules gaisma veicina serotonīna jeb “laimes hormona” izdalīšanos, kas nepieciešams normālai nervu un smadzeņu darbībai. Piekļuve dienasgaismai palīdz uzturēt arī pietiekamu melatonīna līmeni organismā, kas regulē mūsu iekšējo pulksteni, un līdzsvaro kortizola jeb “stresa hormona” izdalīšanos. Dzīvojot platuma grādos, kur saulainu dienu nav tik daudz kā dienvidu valstīs, piekļuve dabiskajai dienasgaismai ir īpaši būtiska. Ļoti labi zinām, kā pirmā saulainā diena pēc garās ziemas uzlabo mūsu pašsajūtu un dzīvesprieku. Tas attiecas arī uz iekštelpām – labāk jutīsimies ēkās, kas ir gaišas, ar plašiem logiem, nekā telpās, kur dienasgaisma neieplūst. Savukārt svaigs gaiss ir vitāli svarīgs mūsu veselībai un optimālai smadzeņu darbībai. Būtībā ķermenim dienasgaisma ir teju tikpat svarīga kā ēdiens un ūdens.
Palīdz koncentrēties, rada mājīguma sajūtu
Foto: Ogres bibliotēkas sēžampalodze
Sabiedriskās ēkās tās funkcija noteiks nepieciešamās gaismas daudzumu. Pētījumi liecina, ka telpā, kas pildīta ar dienasgaismu, cilvēkiem ir vieglāk orientēties un samazinās stress, kas būtiski dažādās valsts vai pašvaldību institūcijās, piemēram, tiesās. Koplietošanas telpas ar ātrijiem kinoteātros un muzejos rada patīkamu vidi, kur uzturēties un pārspriest redzēto. Dienasgaisma ir īpaši svarīga arī skolās un bibliotēkās, jo saikne ar ārtelpu palīdz koncentrēties, uztvert lasīto.
Jaunā Ogres Centrālās bibliotēkas ēka ir viena no modernākajām Baltijā un izceļas ar ilgtspējību un energoefektivitāti. Viens no energoefektivitātes risinājumiem – gaišas telpas, kurās nodrošināti 80% dabiskās dienasgaismas. Tas būtiski samazina resursu patēriņu, kā arī ēkā kopumā rada patīkamu un gaismas pilnu atmosfēru.
“Nereti pirmais mūsu bibliotēkas apmeklētāju komentārs ir par to, cik ēkā ir gaiši un mājīgi. Bibliotēkas sēžampalodzes ir papildu vietas lasīšanai, un dienas laikā vienīgais apgaismojums tajās ir dabiskā gaisma. Tās ir ļoti iecienītas: gan grāmatu lasīšanai, gan darbam ar datoru, gan sarunām. Varētu teikt, ka šīs palodzes ir viena no mūsu bibliotēkas “odziņām”. Gaisma ēkā kalpo estētiskiem nolūkiem, taču ne tikai – saules un dienas gaismas klātesamība uzmundrina ikvienu bibliotēkas apmeklētāju un šeit strādājošo,” stāsta Ogres Centrālās bibliotēkas direktore Jautrīte Mežjāne.
Līdz ar Ogres bibliotēkas jaunās ēkas atklāšanu 2021. gadā bibliotēkas lasītāju skaits ir ievērojami pieaudzis. Jauni lasītāji reģistrējas gandrīz katru dienu, un modernās, gaišās telpas piesaista ikviena vecuma apmeklētājus.
Ietekmē skolēnu sniegumu
Foto: Berģu Mākslas un mūzikas pamatskola
Izglītības iestāžu ēku fiziskais dizains ir būtisks ne tikai no funkcionālā viedokļa, bet ietekmē arī skolēnu sniegumu, un viens no nozīmīgākajiem individuālajiem faktoriem ir tieši apgaismojums. Sorbonnas universitātes pētījumā, kas aptvēra 13 Eiropas valstis, secināts, ka, skolēniem, mācoties klasēs ar lielākiem logiem, mācību sasniegumi var palielināties līdz pat 15%. Turklāt dienasgaismas piekļuves nodrošināšana ļauj plašāk izmantot telpu platību.
Pieaugot skolēnu skaitam, Berģu Mākslas un mūzikas pamatskolā 2000. gadā kļuva aktuāls jautājums par mācību telpu paplašināšanu. Lai to risinātu, skola pieņēma lēmumu mācību procesam izbūvēt ēkas mansarda stāvu ar jumta logiem, nodrošinot dienasgaismas piekļuvi. Šogad skolā tika īstenots energoefektivitātes uzlabošanas projekts, kura ietvaros ir veikta arī jumta logu nomaiņa pret vēl kvalitatīvākiem. “Gandrīz 40 jumta logu izbūve skolas mansarda stāvā nodrošināja to, ka telpas varam izmantot mācību stundām. Telpas ir gaišas un ir radīta papildu dabiskās ventilēšanas iespēja,” stāsta skolas direktora vietnieks saimniecības jautājumos Edmunds Krampāns. Līdz ar mansarda stāva izbūvi skola ieguva sešas mācību telpas, kurās šobrīd notiek matemātika, vēsture, mūzika un citi mācību priekšmeti.
Maina patērētāju uzvedību
Izrādās, dienasgaisma ne tikai uzlabo mūsu omu un sekmes, bet maina arī mūsu iepirkšanās paradumus, tāpēc ir izmantojama arī komerciālos nolūkos. Dabiskās gaismas pieliets iepirkšanās centrs palielina laiku, ko klienti tajā pavada, uzlabo pārdošanas rezultātus, kā arī veidu, kā cilvēki uztver produktus, proti, preces, kuras iespējams apskatīt dienasgaismā, klienti uztver pozitīvāk nekā mākslīgā apgaismojumā.
Kā norāda "VELUX Baltics" ģenerāldirektors Dmitrijs Astašonoks, arvien vairāk iepirkšanās centru pasaulē, tajā skaitā arī Latvijā, ēku rekonstrukcijas rezultātā cenšas palielināt piekļuvi dienasgaismai: “Tam ir divi iemesli, gan energoresursu taupīšana, kas ļauj samazināt patērētās elektroenerģijas apjomu un līdz ar to sasniegt arī ilgtspējas mērķus, gan lai veicinātu klientu apmierinātību un vēlmi atgriezties tirdzniecības centrā atkārtoti. Pētījumu šajā jomā kļūst arvien vairāk, un dati ir tiešām pārsteidzoši, piekļuve dienasgaismai var palielināt pārdošanas apjomus līdz pat 40%,” stāsta dienasgaismas eksperts. "VELUX Group" veiktais “Veselīgo māju barometrs” liecina, ka, uzlabojot iekštelpu klimatu, kopējais ieguvums Eiropas ekonomikas izaugsmei varētu būt vairāk nekā 300 miljardi eiro, un tas nav tikai uz lielāka patēriņa rēķina, bet gan paaugstinātu spēju kaut ko radīt, apgūt, koncentrēties un sasniegt labākus rezultātus.
Jumta logi un to ventilēšanas sistēmas uzlabo arī dabisko gaisa apmaiņu telpās. Dabiskās un mehāniskās ventilācijas apvienošana telpā īpaši atvieglo gaisa cirkulācijas un temperatūras regulāciju telpās, kur ir mainīgs cilvēku skaits.
Slimnieki ātrāk atveseļojas
Dažādi pētījumi liecina, ka pieejamība dienasgaismai uzlabo arī klientu pašsajūtu slimnīcās, samazinot atveseļošanās laiku, sāpju līmeni, depresijas izpausmes. Lielāka saskarsme ar ārtelpu rada komfortablāku, drošāku un mazāk institucionalizētu vidi, kas var būtiski uzlabot klienta pieredzi, atrodoties ārstniecības iestādē. Tas ir būtiski arī medicīnas iestādes personālam, kuram darbavietā nereti jāpavada garas darba stundas.