Diskusija par energoresursu taupīšanu
No valsts puses likumdošanā jāveic vēl daudzi uzlabojumi, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu lielākas iespējas nodrošināt sev siltus mājokļus, kā arī pašiem jākļūst saimnieciskākiem
Tomēr tagad māju siltuma efektivitātes palielināšanā pašvaldības drīkst piedalīties ar savu līdzfinansējumu 10 – 30% apmērā. Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā tās atradušas veidu kā veicināt renovāciju, piemēram, atbalstot energoauditu, renovācijas izdevumus, sacīja Swedbank Produktu attīstības nodaļas uzņēmumiem vadītāja Gunta Špengele. Daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājiem energoaudita rezultāti labi noder arī, lai pārliecinātu dzīvokļu īpašniekus par veicamajiem darbiem mājas siltināšanā. Būtiski, lai viņu parādi par saņemtajiem pakalpojumiem nepārsniegtu 15%. Turklāt renovācijas darbiem ir iespēja iegūt līdz pat 100% lielu kredītu no bankas. Mīts arī izrādās apgalvojums, ka pēc ēkas renovācijas, ja ņemts kredīts, būtiski pieaugs maksa par apsaimniekošanu. Pēc kāda nesen Swedbank finansēta renovācijas projekta deviņstāvu mājā Rīgā maksa par apsaimniekošanu dzīvoklim palielinājusies vidēji par Ls 13, bet vienlaikus būtiski samazinājušies rēķini par siltumu. Šobrīd ir tendence, ka māju apsaimniekotāji renovācijai vēlas ņemt kredītu uz iespējami ilgāku laiku – maksimālais termiņš ir 15 gadi. Iedzīvotājus vairāk, domāt par ēku siltināšanu, mudinātu arī informatīvi rēķini, kuros redzams, ka konkrētās mājās dzīvokļi saņem, piemēram, lielākus rēķinus nekā blakusmājas, kura ir siltināta, pieļauj Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras Enerģētikas departamenta direktors Jānis Reķis. Pēc viņa aprēķiniem, kompleksā siltināšana veikta aptuveni 1% Latvijas daudzdzīvokļu mājās, lai arī mazāka apjomi darbi darīti daudz lielākā skaitā daudzdzīvokļu māju. Pozitīvi, ka Latvijā joprojām sekmīgi ražo ēku siltināmo materiālu, un mūsējo produkcija nebūt nav vājāka par importēto, jo jāstrādā pēc noteiktiem standartiem, - raksturojot siltināmo materiālu tirgu, savu viedokli pauda Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Andris Trifanovs. Viņa skatījumā, izmantojot Latvijas ražojumus, mēs atbalstām valsts ekonomiku kopumā. Cobold Eksports Valmierā ražo putupolistirolu un šogad vecāku māju siltināšanai izmantoti aptuveni 30% no gatavās produkcijas. Pērn vairāk putupolistirolu izmantoja jaunu privātmāju būvniecībā, bet šogad siltināšanai ne tikai dzīvojamajā sektorā, bet arī sabiedriskajām ēkām, pieprasījumu raksturoja Cobold Eksports tirdzniecības direktors Olafs Lakučs. Informāciju sagatavojusi Daina Veško {ABC_POLL ID=noklut_abc}
