Diža dzīvošana
Projekta autori un realizētāji Divas vienģimenes mājas "Doleskrasti" Doles salā, Salaspils lauku teritorijā. Projekta autori – "Rigers", arhitekti Juris PAEGLE, Dace PAEGLE. Vizualizācija – Niklāvs Paegle. Būvkonstrukcijas – Ārijs Skujiņš. Koka karkasa meistars – Ziedonis Zālītis. Interjers un mēbeles – Gundega Reita. Projekts – 2005. gads, realizācija – 2007. gads. Māja dziļos laukos līdzās mežam ar gandrīz 360 grādu panorāmas skatu uz ūdeņiem, kā arī skats uz Vecrīgu, Ķengaraga apbūvi un Dienvidu tiltu. Šādas prasības attiecībā uz vēlamo dzīvesvietu varētu šķist neiespējami izpildīt, tomēr tieši tādas mūslaiku ģimenes dzīves ekstras piedāvā divu māju komplekss Doles salas galā. Faktiski visa Doles sala, neraugoties uz gluži vai ar roku pāri upei aizsniedzamajam Rīgai, ir laucinieciski rāma un savrupa. Ja ne Rīgas HES, kas applūdinājis daļu no savulaik gandrīz deviņus kilometrus garās salas, vieta ar biezo mežu būtu gluži ekskluzīva. Jautājums tikai: kā publiski pieejams dabas parks vai kā noslēgta un elitāra mājvieta? Abas mājas kā vienai ģimenei būvēta saimniecība projektētas diviem brāļiem un, lai arī viena bez otras nav kompozicionāli iedomājamas, ir pietiekami diskrēti plānotas, lai vieni kaimiņi netraucētu otrus. Teritorija ir daļa no salas dabas parka ar visām no tā izrietošajām sekām – nekādu pilsētas inženiertehnisko komunikāciju, publiskā transporta vai stūra veikalu. Saimniekiem šos trūkumus kompensē Daugavas spogulis, brīvie vēji, tuvējais mežs un plašumi, kur izskraidīties kā miesai, tā garam. Piekļūšana ēkām organizēta no ziemeļu puses ar lociņu, ļaujot pakāpeniski atklāties gan arhitektūrai, gan dabai. Abas ēkas plānā veido atvērtu pakavu, arhitekts Juris Paegle piemin arī vanadziņu ar atvērtiem spārniem, apstiprinot, ka viņa mērķis ir bijis panākt monumentalitāti. Tikpat svarīgi arhitektam ir bijis lietot Latvijas būvniecības tradīcijām raksturīgo stilu. Analizējot vēsturi un tradicionālās būvniecības metodes, kas attīstītas, ņemot vērā mūsdienu tehniskās iespējas, tapusi īsta jauno latviešu māja – diža ģimenes ligzda ar tradicionāliem divslīpju jumtiem, efektīgām jumtu pārkarēm, kas sargā no nokrišņiem un potenciāli varētu būt vieta arī saules bateriju izvietošanai. Egles koka karkass, sijas un spāres ir konstruktīvie elementi, kas tiek plaši eksponēti arī abu ēku dzīvojamo stāvu interjerā. Monolītā dzelzsbetona cokolstāvs, kurā izvietotas palīgtelpas, savukārt veidots kā atbalsta siena, siltināts un apdarināts ar plēsta dolomīta ārējo kārtu. Viena no tā funkcijām ir ēku pasargāt no iespējamiem plūdiem un avārijas gadījumiem, ja celtos Daugavas ūdens līmenis. Plašais iestiklojums dzīvojamo telpu iesaista apkārtnes ainavā. No virtuves un dzīvojamām telpām apkārtne redzama ziemeļu un dienvidu virzienā, abu ģimeņu mājokļu gala logi skatās viens otram garām, netraucējot. Īpašu noskaņu un ritmu veido liektās vainagsijas, tāpat egles un ozola apdare. Latviskuma šo ēku arhitektūrā ir daudz, taču brīžiem pazūd vienkāršības brīvība. Arī interjerā, kas tapis, pasūtītājam sadarbojoties ar pieaicinātu interjeristu, latviskā būves kārtība pazūd laicīgu uzslāņojumu gūzmā. Arhitektam, šķiet, pietrūcis spēka panākt idejas īstenošanu līdz galam tieši iekštelpās. Korekcijas ēkas izmantošanā ieviesis arī skarbais Daugavas krastu klimats. Lai arī ēkai ir vairākas terases un citas pievilcīgas ārtelpas, galvenā pulcēšanās notiekot dienvidu puses aizvējā – zāliena saulītē vai zem pastieptās naga konstrukcijas, kas kā beisbola cepure pasargā no saules un lietus. Māju apkārtni, kuras mierīgais reljefs izskatās gluži dabisks, arhitekts ir ieteicis mākslīgi pārveidot, paceļot tuvāko virsmu, un veidojot kritumus prom no ēkas, tādējādi nodrošinot ūdens pastāvīgu aizplūšanu no ēkas apkārtnes. "Doleskrasti" ir tradicionālā šķūņa, dzīvojamās mājas vai jebkuras citas latviešu būves interpretācija mūsdienās. Te arhitekts nav gājis pašlaik iecienīto reducēšanas ceļu, atsakoties no dzegas un citiem arhitektoniskajiem elementiem. Drīzāk otrādi – šķūnis ir bagātināts tehniski un formveidē, tiecoties reģionālajai vienkāršībai piešķirt muižniecisku greznību. Māja nav iedomājama bez tās apkārtnes, tāpēc jācer, ka vanadziņš pa īstam upes krastos būs iedzīvojies līdz ar labiekārtojuma darbu pabeigšanu. Autore: Ieva Zībārte, arhitekte Foto: Indriķis Stūrmanis "LATVIJAS ARCHITEKTŪRA" 5.burtnīca (2008)
