EK: Latviju apdraud elektroapgādātības riski
Latviju apdraud elektroapgādātības riski, jo tā ir atkarīga no ārējiem piegādātājiem, secināts Eiropas Komisijas (EK) šā gada ziņojumā par Latviju.
Ziņojumā norādīts, ka Baltijas valstu elektrosistēmas ir sinhronizētas vienotā tīklā ar Krieviju un Baltkrieviju un plaši tiek izmantoti ārējie piegādātāji. Turklāt Latvijas un Igaunijas savienojumu jauda ir izrādījusies nepietiekama, lai nodrošinātu Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus raitu darbību. Ja Latvijā un Lietuvā pārstātu darboties kāda liela elektroenerģijas ražošanas vienība, piegāžu nepārtrauktība reģionā būtu apdraudēta.
Tāpēc 2015.gada sākumā Baltijas valstis vienojās līdz 2025.gadam no esošajām sistēmas pāriet uz sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīklu. Tiks palielināta arī Igaunijas un Latvijas savienojumu jauda vairākos secīgos posmos - līdz 2020.gadam, kā arī no 2022.gada līdz 2023.gadam.
EK arī atzīst, ka ir ievērojami pieaugusi Baltijas valstu elektroapgādes sistēmu starpsavienotība ar Eiropas elektroenerģijas tirgiem. Tā kā nesen pabeigti elektroenerģijas sistēmu savienojumi "Eastlink2", "NordBalt" un "LitPol Link" starp trijām Baltijas valstīm un attiecīgi Somiju, Zviedriju un Poliju, tad starpsavienotības līmenis ir pieaudzis līdz 25%. Šie projekti saņēma atbalstu no Eiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai vai arī tiem bija piešķirts kopīgu interešu projekta statuss, un tas palīdzēja ar uzviju sasniegt Eiropas Savienības (ES) mēroga politikas mērķi - līdz 2030.gadam sasniegt 15% starpsavienotību.
EK arī atzīst, ka Latvijas energoavotu sadalījumā ievērojamu vietu ieņem atjaunojamie energoresursi, tomēr valsts atkarība no fosilā kurināmā importa ir ļoti liela. Energosektors dod lielāku daļu no pievienotās vērtības un nodarbinātības nekā vidēji ES. Latvija ir otrajā vietā ES pēc Zviedrijas pēc atjaunojamo energoresursu īpatsvara energoavotu sadalījumā un ar daudz mazāku cietā kurināmā īpatsvaru nekā vidēji ES.
Tomēr atkarība no importa, proti, naftas produktu un dabasgāzes importa, pārsniedz ES vidējo rādītāju. Tas sevišķi attiecas uz dabasgāzi, ko importē no tikai viena piegādātāja - Krievijas. Energoproduktu tirdzniecības deficīts Latvijā ir 5,2% no iekšzemes kopprodukta, kas ES valstīs ir vidēji 2%, tāpēc Latvijas ekonomiku daudz lielākā mērā ietekmē enerģijas cenas svārstības.
LETA
Foto: Stock.XCHNG
