Ēkas un leģendas: Valmieras teātra spožās pārvērtības

Valmieras teātra ēka, kas pirms rekonstrukcijas saskārās ar vairākām tehniskām problēmām, kopš 2024. gada vasaras paveras pilsētas ainavā kā jauns simbols kultūras dzīvei. Pēc padziļinātās pārbūves, kas ietvēra energoefektivitātes paaugstināšanu, vairāku tehnisko sistēmu un struktūras modernizāciju, teātris ir gatavs turpināt radošo darbību. Būvniecības darbu laikā teātris drosmīgi turpināja rādīt izrādes un uzņemt skatītājus daļā ēkas, protams, ievērojot visus drošības pasākumus. Kopumā ēkas jaunais plānojums un paplašinātās zāles dod iespēju telpas izmantot daudz ērtāk. Par ēkas pārvērtībām atbildīgi pasūtītājs Valsts nekustamie īpašumi, projekta autori Sestais stils un būvnieks Aimasa.

Mazliet vēstures un inspirācijas

Teātra pirmsākumi Valmierā meklējami 19. gs. 80. gados, kad tika dibināts Latviešu biedrības nams, un pie tā izveidoja teātri. 20. gs. 80. gados necilā vēsturiskā ēka tika nojaukta, un pēc arhitektu Ģelža, Upacieres un Guseva kopprojekta tika būvēts jauns, pilsētā pamanāms teātris Valmieras kultūras mantojuma teritorijā. Lai integrētos vietējā apbūvē un veidotu sasaisti ar blakus esošo Sīmaņa baznīcu, jaunajai ēkai izvēlējās Latvijas sarkano ķieģeli, kombinējot to ar balta apmetuma apdari. Lai gan ēkas arhitektoniskā vērtība bija augsta, tās kalpošanas mūžs nebija garš – vien nedaudz vairāk kā 20 gadu, kad Valsts nekustamie īpašumi kopīgi ar teātra vadību bija nonākuši pie lēmuma paaugstināt ēkas energoefektivitāti. Taču iecere līdz ar konstrukciju izpēti un projektēšanas sākšanu ieguva plašākas aprises.

Pārbūves projekts un tā paplašinājums

Pārbūves projekta autore arhitekte Vita Polkovņikova ar komandu no biroja Sestais stils projektēšanu sāka ar uzdevumu izstrādāt 4 variantus, bet noslēdzās projektēšana ar piekto – optimālo izvēli pārbūves risinājumam. Tas ietvēra ne vien vides pieejamību, siltināšanu, bet arī telpu pārbūvi, mikroklimata uzlabošanu un jaunas black-box zāles izbūvi. Tās siluets šobrīd ir noteicošais Valmieras teātra ēkas izskatā, ar lieliskām proporcijām un interesantu kortena faktūru. Saskaņā ar mākslinieka Āra Smildzera ieceri zāles ārējo fasādi veido rūsinātā kortena lameļu raksts, un aiz tām paslēpti vairāki simti led gaismiņu. Īstais efekts ir pilnībā izjūtams diennakts tumšajās stundās. Arī konstruktīvi zāles izbūve bija pārbaudījums ar ilgu un rūpīgu inženieru konstruktoru aprēķinu veikšanu, jo tā ir liela, smaga konsole, kuras patieso masīvu veikli slēpj fasādes nedaudz ažūrais apdares veids.

Interjers ir tapis no jauna, vēsture saglabāta ieejas halles grīdā, ko sedz flīzes, vestibilos ir atstātas granīta plāksnes, un vienai sienai kādā no gaiteņiem saglabājies agrākais mūris.

Arhitekte Vita Polkovņikova norāda, ka Valmiera līdz ar teātra ēkas pārbūvi un labiekārtojumu ieguvusi ērtu un pievilcīgu kvartālu, kas no teātra reljefā priekšlaukuma ar kortena detaļām pagarinās pāri ielai uz skvēru, kur atrodas režisora Oļģerta Krodera ābele, un tālāk jau uz Ziloņu ielu, kas līdzīgi promenādei iekļauj rekreācijas zonas.

Teātris atgriežas mājās

Par Valmieras teātra trupas atgriešanos mājās vispriecīgākie, protams, ir paši aktieri un teātra vadība, kā arī skatītāji, kuriem beidzot būs iespēja ar liftu, nevis kājām nokļūt ēkas 3. stāvā. Valmieras Drāmas teātra direktore Evita Ašeradena teātrī turpina Oļģerta Krodera ceļu un mācību: ir jārada un jāuztur sajūta par visu cilvēku piederību un vajadzību kopējai lietai! Direktore atzīmē, ka Valmieras teātrī ir viens no radošākajiem un visās paaudzēs spējīgākajiem aktieru trupu ansambļiem. Tā ir liela veiksme, kas ļauj realizēt augstvērtīgus radošos projektus. Lielā zāle pēc pārbūves tiek atklāta ar starptautisku projektu – igauņu režisora izrādi Cosmopolitan, kas ir kopdarbs ar Vīlandes teātri un līdztekus tiks spēlēta Valmierā un Vīlandē.

Valmieras teātris ir ražīgs, katru gadu tiek nospēlētas aptuveni 300 lugas 60 000 skatītāju.

Evita Ašeradena norāda uz veiksmīgi izvēlēto komandu, kas divu gadu laikā ar sirdi un dvēseli ir strādājusi pie ēkas atjaunošanas, pārstāvot pasūtītāju Valsts nekustamie īpašumi, projekta autorus Sestais stils un būvniekus Aimasa.

Pirmā sezona pēc teātra ēkas atjaunošanas tiek ievadīta ar pārsteiguma pilnām izrādēm, kuras vieno mīlestības motīvs visos izpausmes veidos – no bērna ilgām pēc draudzības un mīļuma līdz pat Džuljetas un Romeo cienīgām kaislībām.

Būvniecības pārbaudījumi

Ēku atjaunošana vienmēr ir saistīta ar pārsteigumiem, no kuriem liela daļa tomēr ir nepatīkami, jo atklājas dažādi konstruktīvie defekti. Tie visi jāapzina un jārod risinājumi novēršanai. Būvnieks Aimasa ir pieredzējis uzņēmums, tāpēc spēja izvēlēties optimālus veidus, lai likvidētu iepriekšējo gadu nepilnības ēkas struktūrā, kā arī līgumā paredzētajā laikā paveiktu atjaunošanu un jauno apjomu izbūvi. Arī estētiskais būvniecības sniegums ir augstā līmenī, vēstot par rūpīgu izbūvi ikvienā detaļā.

Pasūtītāja kompetence

Valmieras teātra atjaunošanas pasūtītājs ir Valsts nekustamie īpašumi. Gandarījums par rezultātu ir liels, prieks, ka to novērtēs ļoti plašā sabiedrības lokā. VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes locekle Jeļena Gavrilova atklāšanas uzrunā uzsvēra, ka Valmieras teātra pārbūve bija projekts ne tikai ar tehniskiem izaicinājumiem, bet arī spēcīgu emocionālo vērtību. Projekta īstenošana esot bijusi kā maratons ar šķēršļu joslu – sarežģīts, izaicinošs un pilns negaidītiem pavērsieniem. Jeļena Gavrilova norāda, ka visi kopā šo maratonu ir veiksmīgi noskrējuši, pārvarot katru šķērsli. Valmieras teātra pārbūve bija tehniski sarežģīta, prasot no visiem ne tikai zināšanas un pieredzi, bet arī elastību, pacietību un spītību nepadoties grūtībām. Tagad visa īstenošanas komanda var būt lepna par to, kas sasniegts. Teātra ēka, kas paveras Valmieras pilsētas ainavā kā jauns kultūras simbols, ir estētiski un arhitektoniski pievilcīga, tehniski uzlabota un energoefektīva. Tā uzņem gan darbiniekus, gan apmeklētājus, nodrošinot komfortablu vidi un radot jaunas iespējas kultūras dzīvē.

VNĪ sērijas “Ēkas un leģendas” video stāsts: