Ar ko siltināt?
Ārsienas Sienas var siltināt no ēkas iekšpuses vai ārpuses, izmantojot dažādas siltināšanas sistēmas un arī atšķirīgus siltumizolācijas materiālus. Mūra, bloku, kā arī koka ēkām visracionālākais risinājums ir siltināšana no ārpuses ar zemapmetuma minerālvati. Priekšrocības: 1) ievērojami samazinās siltuma zudumi; 2) sienās mazinās mitruma daudzums; 3) ārsiena pastāvīgi atrodas siltā zonā; 4) pieaug ēkas ekspluatācijas laiks; 5) uzlabojas telpu mikroklimats. Fasādes siltināšanai ieteicamas mitrumizturīgas minerālvates, jo iespējama saskarsme ar mitrumu. Var izmantot arī citus materiālus – fibrolītu (no kokskaidām un cementa veidots plātņu materiāls), putupolimēru materiālu (putuplastu) plātnes. Fibrolīts labi saistās ar apmetumu. Putuplats ir lēts un viegli izmantojams materiāls, bet jāņem vērā, ka tas ir ugunsnedrošs un šim materiālam ir slikti skaņas izolācijas rādītāji. Lētos putuplastus neieteic sienām ar dekoratīvo apmetumu, jo putuplastam ir lielāks termiskas izplešanas koeficients, tas uzņem mitrumu no apkārtējās vides, bet mitruma un temperatūru svārstību iespaida apmetums var bojāties. Koka karkasa ēkām siltumizolācija ir arī sienu veidojošās konstrukcijas sastāvdaļa. Karkasa pildījumam var izmantot minerālvates vai arī tās kombinēt ar atstarojošo siltumizolācijas materiālu. Kapitālām ēkām, kuru nesošajām sienām ir pietiekama siltuminerce un siltumpretestību, dažkārt iespējams iztikt tikai ar atstarojošo izolāciju. No iekšpuses telpas siltina tikai tad, ja tas nav iespējams no ārpuses. Šīs metodes trūkumi: 1) siltumizolācijas slānis samazina telpu; 2) siltumizolācijas materiāla aizsardzībai pret iekštelpu silto, mitro gaisu nepieciešama tvaikizolācija, kas pasliktina mikroklimatu telpās (sienas caur tvaika izolācijas plēvi nemaz neelpo vai arī gaisa apmaiņa ir jūtami traucēta); 3)samazi nās ēkas siltuminerce, jo karkasu veidojošais materiāls tiek izolēts no iekštelpām un nevar uzņemt iekštelpu siltumu. Sienu siltināšanai no iekšpuses tradicionāli izmanto minerālvati vai akmens vati, bet nav nepieciešama vate ar tik lielu slodzes pretestību kā fasāžu siltumizolācijai. Labs materiāls siltināšanai no iekšpuses ir ekovate – uz vertikālām un slīpām virsmaām to uzklāj ar mitrās izsmidzināšanas metodi. Šī siltināšanas metode ir iespējama tikai, izmantojot izpūšamo iekārtu. Pieejami arī vairāki jauni materiāli, piemēram, putupolistirola izolācija ar foliju un citi siltumu atstarojošie materiāli.. Tos izmanto sienu siltināšanai aiz radiatoriem. Pamati Pamatus nepieciešams siltināt specifiskos gadījumos, kad augsta gruntsūdens līmeņa dēļ apgrūtināta dziļo pamatu veidošana. Pamatus vienmēr siltina tikai no ārpuses. Siltumizolācijai tiek lietotas putupolistirola plātnes, ar kuru palīdzību samazina siltuma zudumus, kas var rasties caur ēku pamatiem vai to sienām, kā arī mitruma iekļuvi. Tiek aizsargāta arī pamatu hidroizolācija no tiešiem bojājumiem. Pamatiem izmanto ekstrudētu putupolistirolu ar lielāku blīvumu. Parastie putuplasti laika gaitā deformējas, tos boja grunts mitrums un arī grauzēji, tāpēc pamatiem tie nav piemēroti. Nav izmantojamas arī minerālvates, jo tas nav pietiekami cietas un uzsūc mitrumu. Sala izturīgos materiālus izmanto arī ūdensvada un kanalizācijas siltumizolācijai, kā arī zem mākslīgajiem ledus laukumiem. Grīdas Siltumizolācija lielākoties vajadzīga pirmā stāva grīdām un apsildāmajām grīdām, lai nepieļautu siltuma virzīšanos uz leju. Grīdām ieteicams siltumizolācijas materiāls ar paaugstinātu nestspēju, bet pirmajā stāvā - arī ar augstāku mitrumizturību. Visvienkāršāk un ērtāk lietot speciālos grīdas siltumizolācijas materiālus - slodzes izturīgos putupolimēru materiālus vai minerālvates, jo to ieklāšanai nav vajadzīgas nekādas citas palīgkonstrukcijas. Šajā gadījumā jauno grīdu var veidot tieši uz siltumizolācijas kārtas, liekot vispirms melno grīdu. Lai grīdas betonēšanas procesā mitrums no betona neiesūktos siltumizolācijā un to nesabojātu, izolācijas kārtu no augšas nosedz ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi. Izmantojot parastos siltumizolācijas materiālus - mīksto lokšņu vai beramo minerālvati, ekovati - vajadzīgs latojums, kurā ievieto izolāciju, bet virs tā - dēļu vai celtniecības plātņu nosedzošo kārtu. Uz esošās grīdas siltumizolācijai var izmantot arī granulēto keramzītu. To klāj līdzīgi kā speciālo grīdas izolāciju, jo keramzīta granulām ir augsta slodzes izturība. Lai nodrošinātu vēlamo siltumizolācijas efektu, nepieciešama krietni biezāka kārta, kas ir būtisks trūkums, ja telpas griesti nav augsti. Izmantojot jebkuru no šīm siltumizolācijas veidošanas shēmām, būtiski saglabāt līdzšinējos grīdas konstrukciju vēdināšanas kanālus. Ja grīdas siltumizolācija tiek ievietota zem grīdas klājuma, jānoņem ne tikai grīdas segums, bet arī melnā grīda, tāpēc izdevīgāk siltināšanu veikt vienlaikus ar grīdas remontu vai rekonstrukciju un seguma maiņu. Šādā veidā siltumizolācijas ievietošana neiespaido grīdas līmeni, un siltināšanu var veikt arī telpā, kur grīdas virsmas līmeņa izmaiņas nav pieļaujamas. Šādos gadījumos ieteicams izmantot minerālvati. Rekonstrukciju projektos, ja ir ierobežotas iespējas pacelt grīdu, ieteicams izmantot atstarojošās siltumizolācijas materiālu (tas ir plāns). Izlīdzinošo betona kārtu klāj tieši uz izolācijas. Koka grīdu siltināšanai atstarojošo izolāciju klāj zem grīdas sijām, stiprina starp sijām vai brīvi klāj pāri tām. Siltajām grīdām izmanto īpašu atstarojošās siltuma izolācijas modifikāciju, šis materiāls izlīdzina siltuma plūsma un rada šķērsli , lai siltums no grīdas neplūst uz leju. Jumts Jumta siltināšanai iespējami divi pamatvarianti – tā sauktais aukstais un siltais jumts. Aukstajam jumtam siltina tikai bēniņu pārsegumus. Var izmantot jebkuru siltumizolācijas materiālu, taču ekonomiski pamatotāka ir beramā minerālvate - ar to viegli un ātri var aizpildīt visas spraugas, turklāt beramā vate ir lētāka par lokšņu vati. Var izmantot arī ekovati, keramzīta granulas (tās gan ir salīdzinoši smags materiāls). Siltais jumts konstrukcijas ziņa ir līdzīgs koka karkasa ēku sienām (izolācijas materiāls tiek iestrādāts starp spārēm), arī izmantojamie materiāli ir līdzīgi. Ēkas iekšpusē jumta siltumizolācija no gaisa mitruma jāsarga ar tvaika izolācijas plēvi, tāpat kā siltinot sienas no iekšpuses. Jaunas iespējas labvēlīga mikroklimata nodrošināšanai zem jumta seguma var pavērt ekovate, kas uzņem mitrumu, bet neveido kondensātu. Slīpas virsmas ar ekovati siltina, izmantojot sausās izpūšanas metodi. Situācijās, kad spāres nav pietiekami biezas, lai starp tām varētu ievietot nepieciešamā biezuma minerālvati, var būt efektīva atstarojošā siltumizolācija. Jumta konstrukcijās atstarojošās siltumizolācijas materiāls parasti tiek kombinēts ar kādu no minerālvatēm. Ja jumta segumu liek tieši uz siltumizolācijas, ieteicams lietot siltumizolācijas materiālu ar palielinātu stingrību, piemēram, putustiklu. Izmantojot parastos siltumizolācijas materiālus, vēlama to konstruktīva vēdināšana, jo gan minerālvate, gan putuplasti ir tvaika caurlaidīgi, un kāda daļa gaisa mitruma var nokļūt jumta konstrukcijas. Autors: Sandis Fatjanovs Rakstā izmantoti materiāli no Jura Novika grāmatas Būvdarbi IV , Jāņa Rozes apgāds Foto: no publicitātes materiāliem
