Ekonomiste: Apstrādes rūpniecībā pozitīvo stāstu arvien mazāk
Raksta autore: Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā
Pēc nelielas stabilizēšanās iepriekšējos mēnešos jūlijā apstrādes rūpniecībā atkal kritums. Labo ziņu ir bijis maz – ja iepriekš bija virkne apakšnozaru, kurās joprojām tika saražots vairāk nekā pērn, tad šobrīd jau lielākajā daļā vērojams izlaides kritums. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka jūlijā pret iepriekšējo mēnesi apstrādes rūpniecībā saražots par 1.7% mazāk (sezonāli izlīdzināti dati salīdzināmajās cenās). Savukārt pret pērno gadu apstrādes rūpniecība sarukusi par 6.2% (kalendāri izlīdzināti dati).
Apstrādes rūpniecībā 47% uzņēmumu ziņo, ka galvenais attīstību ierobežojošais faktors ir pieprasījuma trūkums. Pēdējo reizi šis rādītājs bija tik augsts 2013. gada vidū. Skats uz pasūtījumu apjomu ir pesimistisks, un kopumā atkopšanos vēl neredz. Lielākā problēma ir eksporta tirgi – apgrozījuma kritums daudz būtiskāks ir tieši ārpus Latvijas.
Elektrisko iekārtu saražotais apjoms jūlijā bija par 1.9% zemāks nekā pirms gada – mīnusi pirmo reizi kopš pērnā gada aprīļa. Datoru un elektronikas ražošanā vēl iespaidīgi plusi pret pērno gadu (+19.5%), bet nu jau četrus mēnešus pēc kārtas saražotais apjoms sarūk pret iepriekšējo mēnesi. Eksporta pasūtījumu ziņā gan elektriskajām iekārtām pēdējā laikā straujš kāpums, bet elektronikas nozarē būtisku pasūtījumu kritumu neredz. Tas ļauj cerēt, ka novērotais vājums ir drīzāk īstermiņa svārstības nekā tendences maiņa uz slikto pusi.
Kokapstrādē gaidas par nākotnes ražošanas apjomiem un pasūtījumiem jau vairākus mēnešus palēnām atkopjas, taču tās joprojām ir tālu no ilgtermiņa vidējiem rādītājiem. Labā ziņa – nelielu uzlabošanos izlaides datos redzam. Kokrūpniecībā gan jūnijā, gan jūlijā reģistrēts saražotās produkcijas apjoma kāpums pret iepriekšējo mēnesi. Lai gan dati rāda nedaudz labāku ainu, strauju atkopšanos šajā nozarē negaidām. Centrālo banku noteiktās procentu likmes vēl nedaudz tiks celtas, un saglabāsies augstas līdz nākamā gada otrajam ceturksnim. Tādēļ būvniecības un nekustamā īpašuma sektors mūsu galvenajās partnervalstīs tik drīz neatkopsies, kas kavēs arī kokrūpniecības un citu ar būvniecību saistīto ražošanas nozaru atgūšanos.
Augstās inflācijas laiks uzņēmumiem nozīmēja strauju apgrozījuma un peļņas kāpumu. Tikmēr darbinieku algas, lai gan turpināja kāpt, auga salīdzinoši ievērojami gausāk, atļaujot celt darbinieku skaitu. Pieprasījums šobrīd sarūk, pārdošanas cenas ir atkāpušās no augstākajiem punktiem. Lai gan uzņēmēju aptaujas liecina, ka uz tālāku cenu samazināšanu uzņēmumi nav īpaši naski, ievelkoties vārgā pieprasījuma posmam, cenas var nākties mazināt vēl vairāk. Tas savukārt augošu algu apstākļos negatīvi atsauksies uz peļņas rādītajiem. Sitienu pa peļņas rādītajiem uzņēmumi visdrīzāk centīsies mazināt, atlaižot darbiniekus. Lai gan darbaspēka pieejamība nozarē joprojām ir būtiska problēma, ilgstošu pieprasījuma trūkumu daudzi uzņēmumi nespēs izturēt, neatbrīvojoties no daļas darbinieku.
