Eksperti: Iedzīvotājiem pašiem būtu vairāk jāiesaistās ēku siltināšanas procesā
Lai veiksmīgi atjaunotu daudzdzīvokļu ēkas, eksperti iedzīvotājiem iesaka pašiem vairāk iesaistīties procesā no sākuma līdz pat noslēgumam, pievēršot uzmanību apsaimniekotāju un būvkompāniju darba kvalitātei. Tāpat arī būtiski neekonomēt uz ēkas tehniskā stāvokļa novērtēšanu un energosertifikāta iegūšanu.
Pie šādiem secinājumiem eksperti nonāca biedrības “Taureņa efekts” rīkotajā diskusijā “Kāpēc atjaunot daudzdzīvokļu ēkas?”, kampaņas “Gribu dzīvot efektīvi!” ietvaros.
“Iedzīvotājiem ieteiktu rūpīgi izvēlēties ne vien kompetentu būvnieku, kurš iepriekš jau realizējis līdzīgus projektus, bet arī pieredzējušu būvuzraugu, kurš spēj veikt kvalitātes novērtējumu. Papildus varu ieteikt prasībās iekļaut un būvkompānijai arī uzdot sertificēt savus rezultātus. Pēc būvniecības veikšanas vēlams pieaicināt ekspertu, kurš ir projektu izstrādātājs, lai sniegtu savu atzinumu par to, ka darbs ir izpildīts tā, kā to noteicis pasūtītājs, tādējādi iedzīvotāji varēs pārliecināties par veikto darbu kvalitāti,” uzsver “Ogres namsaimnieks” energoefektivitātes projektu koordinators Jānis Ungurs.
Lai uzlabotu kopējo situāciju, svarīga arī iedzīvotāju domāšanas veida un paradumu maiņa, ar to izprotot, ka pat pēc ēku atjaunošanas jādomā un jādzīvo energoefektīvāk.
“Mēs lietojam tādu vārdu, kā energopratība. Ja iedzīvotājiem ir zems energopratības līmenis, grūtāk iedziļināties un izprast procesus, kas saistīti ar ēku atjaunošanu. Man gribētos domāt, ka šī apkures sezona cilvēku energopratību ir strauji paaugstinājusi. Jo lielāks enerģijas patēriņš un dārgāks tarifs, attiecīgi arī rodas lielākas izmaksas par apkuri,” skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošā pētniece un inženierzinātņu doktore Ruta Vanaga.
Diskusijā eksperti secināja, ka Latvijā joprojām ir liels skaits daudzīvokļu ēku, kuras nepieciešams atjaunot, lai nodrošinātu ne vien tikai siltumenerģijas patēriņa samazinājumu un energoefektivitātes uzlabošanu, bet arī iedzīvotāju drošību, ekspluatējot dzīvojamās ēkas.
Vēl eksperti dalījās ar viedokli par daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas problemātiku Latvijā, sniedzot iedzīvotājiem dažādus praktiskus un tehniskus padomus, kā un kāpēc veicama ēku renovācija. Namu atjaunošana un siltināšana ļauj samazināt siltumenerģijas patēriņu apkures sezonā līdz pat 60%, tādējādi iespējams ne vien ietaupīt līdzekļus ilgtermiņā, bet arī nodrošināt sakārtotu apkārtējo vidi, dzīvokļa vērtības palielināšanu un komfortu savā īpašumā.
“Latvija pašreiz nevar lepoties ar līderpozīcijām daudzdzīvokļu māju siltināšanas jomā un mums vēl ir daudz, ko darīt šajā jomā. No vienas puses ir šis nenosiltināto daudzdzīvokļu māju skaits Latvijā, no otras puses arī finansiālās iespējas, kad var saņemt atbalstu no Eiropas Savienības daļēju izdevumu segšanai,” saka finanšu institūcijas ALTUM energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece, piebilstot, ka daudzdzīvokļu ēku siltināšana ir ļoti komplekss process, kurā iesaistīts ne vien dzīvokļa īpašnieks, kuram būtu jāsaprot, ka ēka ir jārenovē, bet arī finanšu iestāde, būvnieks un energoauditors, kuri nāk ar saviem piedāvājumiem, ieteikumiem un noteiktām prasībām.
Informatīvā kampaņa "Gribu dzīvot efektīvi!" tiek realizēta ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Kampaņas mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni, skaidrojot ēku atjaunošanas efektivitāti un nepieciešamību, kā arī ēku energoefektivitātes jautājumu risināšanu, atbilstoši valsts piedāvāto līdzfinansējumu iespējām.
