Eksperti: Īres tirgū šķērslis ir zemā pirktspēja un jaunā Īres likuma neesamība
Rīga, 29.marts, LETA. Īres tirgus attīstībai ir nepieciešams gan jaunais Īres likums, gan kopējā valsts ekonomiskā stāvokļa uzlabošana, lai augtu potenciālo īrnieku pirktspēja, piektdien konferences "Kā attīstīsies nekustamo īpašumu tirgus Latvijā?" diskusijā secināja eksperti.
"Īres sektora primārais šķērslis ir iedzīvotāju pirktspēja un ekonomiskais faktors. Nekad nevajag domāt, ka īres cenas būtiski samazināsies, īpaši Rīgā, vai arī mājokļu iegādes cenas. Jārunā par to, kā var attīstīt nozari bez valsts vai pašvaldības subsīdijām. Izveidojiet valsti, kur cilvēki jūtas droši un saredz savu nākotni. Jaunais Īres likums nav izšķiroša, bet būtiska sastāvdaļa veselīga tirgus izveidei," diskusijā sacīja "Omnium Properties" vadītājs, Latvijas privāto vēsturisko ēku asociācijas valdes priekšsēdētājs Aleksis Karlsons.
Savukārt nekustamo īpašumu projektu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš norādīja, ka mājokļu atjaunošanas process Latvijā ir lēns, tas pasliktina mājokļu pieejamību. "To varētu veicināt, samazinot mājokļu pašizmaksu, tāpēc mājokļu pieejamība jāpasludina par prioritāti," sacīja Kļaviņš.
"Latio Vērtētāji & Konsultanti Vidzemē" valdes priekšsēdētājs Jānis Biernis uzsvēra, ka pagaidām, kamēr spēkā vecais Īres likums, "attīstītājam izdevīgāk ir iešaut sev kājā nevis celt īres mājokli". "Tāpēc Valmierā pašvaldībai nācās būvēt divas īres mājas, kuras izrādījās ļoti veiksmīgs projekts un viss tika izīrēts pāris mēnešu laikā. Ir pieprasījums un tiks būvēti vēl 300 dzīvokļi," sacīja Biernis.
Atbildot uz pārmetumiem, ka bankas ilgtermiņā nefinansē īres mājokļu projektus, "SEB bankas" valdes loceklis Kārlis Danevičs sacīja, ka jāmācās no labiem piemēriem, pilsētā jādemonstrē labas un caurspīdīga pārvaldība, tad bankas finansējums būs arī uz 50 gadiem. Tāpat Danevičs norādīja, ka svarīgi nepieļaut sociālo jautājumu atstāšanu novārtā, taču ar to jānodarbojas valstij un pašvaldībām nevis īres mājokļu projektu attīstītājiem.
Arī Kļaviņš piekrita, ka jāsabalansē risku sadale starp īrniekiem un izīrētājiem, tomēr sociālās problēmas nedrīkst uzlikt uz pārējo kaimiņu vai nama īpašnieka pleciem.
