Eksperti saredz perspektīvu multifunkcionālo biroju-noliktavu attīstībai Rīgā
Rīga, 14.maijs, LETA. Multifunkcionālie biroji-noliktavas jeb "stock-offices" pēdējos gados ļoti strauji sākuši attīstīties Igaunijā, tāpēc arī Rīgā tiem tiek saskatītas labas perspektīvas, otrdien secināja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers International" rīkotās ekspertu diskusijas dalībnieki.
Igaunijas nekustamo īpašumu projektu attīstītāja "Hammerhead" valdes loceklis Risto Abels informēja, ka patlaban Tallinā darbojas jau 33 "stock-offices", savukārt "Hammerhead" ir attīstījis 10 šādus projektus un vēl 10 projektu attīstība plānota tuvākajā laikā.
Savukārt "Colliers International" konsultants Radiks Landaus sacīja, ka šobrīd Rīgā ir ieplānoti seši "stock-offices" projekti un līdz 2020.gadam būs atvērti četri projekti. Būvniecības stadijā patlaban ir 33 733 kvadrātmetri "stock-offices", bet līdz 2022.gadam plānojas 60 000 kvadrātmetri.
"Jau ir nopirkti 155 000 kvadrātmetri zemes "stock-offices" attīstībai. Mums ir vieglāk - nav jāpielaiž igauņu kļūdas, jo viņi jau ir sapratuši, kas vajadzīgs vietējam tirgum un kādas telpas jābūvē. Šis koncepts ļauj nodrošināt telpas jebkuram klientam," sacīja Landaus.
Abels skaidroja, ka "stock-offices" sevī apvieno gan tirdzniecības zāli jeb "showroom", gan biroju, gan arī noliktavu. Potenciālie nomnieki ir dažādi interneta biznesi, "B2B" sfērā strādājošie, nelielie ražotāji. Abels sacīja, ka, piemēram, "Hammerhead" attīstītajos projektos nomnieki ir tādas kompānijas kā "Würth", "Levis", "Gitana", "Grundfos", "Paroc", "24/7 Fitness", "Assa Abloy" un citas.
"Parasti biznesam ir nepieciešami biroji, tirdzniecības vietas un noliktava. Ja visas šīs trīs vietas atrodas atsevišķi, tad biznesa izdevumi pieaug, laiku prasa arī ceļš no vienas uz citu vietu. "Stock-offices" ļauj to visu apvienot vienā ēkā. Galvenās šādu telpu prasības - atrašanās vieta, lai būtu redzamība no ielas, piebraucamais ceļš, autostāvvieta, "showroom" ērtība. Svarīgs arī vizuālais izskats," stāstīja Abels.
Viņš piebilda, ka noliktavām vidējā nomas maksa ir 4,2-4,6 eiro par kvadrātmetru, biroju nomas maksa ir 14-16 eiro par kvadrātmetru, bet tirdzniecības telpām 20-35 eiro. Kopā mēnesī tas veido līdz pat 10 370 eiro, ja ir vismaz 500 kvadrātmetru noliktava, 120 kvadrātmetru birojs un 90 kvadrātmetru tirdzniecības telpa. Birojā-noliktavā telpas var būt mazākas un izmaksas ir zemākas.
"Multifunkcionālie biroji-noliktavas apvieno visas trīs funkcijas. Telpas iespējams transformēt, pēc nepieciešamības palielinot noliktavas, biroja vai tirdzniecības telpas. Šādā ēkā var formēt arī klientu klasterus - aptuveni vienas darbības jomas uzņēmumus, kas var papildināt viens otru un palīdzēt viens otram," skaidroja Abels.
"Hammerhead" valdes loceklis Allans Kols norādīja, ka Igaunijā biroji-noliktavas jau ir kļuvuši tik populāri, ka vairumu projektu "Hammerhead" jau sācis būvēt pēc spekulatīvā principa - celtniecība tiek sākta, kad vēl nav neviena nomas līguma ar potenciālajiem klientiem, bet nomnieki tiek sameklēti celtniecības laikā, vai tad, kad ēka pabeigta.
"Līdz šim šādu objektu tirgū bija diezgan maz, tāpēc tos var labi pārdot. Bizness mainās, pieņem jaunas formas, tāpēc nepieciešamas arī jaunas telpas. Tas, kas būvēts pirms 10-15 gadiem vairs neder. Klienti bieži meklē kaut ko atšķirīgu, lai nebūtu kā citiem. "Stock-offices" ērtība ir arī iespēja ātri pārbūvēt telpas, netērējot tam daudz naudas," stāstīja Abels.
Viņš piebilda, ka parasti "stock-office" ēkai nepieciešams 6000-7000 kvadrātmetrus liels zemesgabals uz kura tiek uzbūvēta 2000-3000 kvadrātmetrus liela ēka. "Ja tuvāk centram, tad "showroom" aizņem ap 70%, noliktava - 30%, tālāk no centra ir cita proporcija. Pamazām zūd robeža starp noliktavu un veikalu," sacīja Abels.
Landaus skaidroja, ka Rīgā šis koncepts tikai sāk attīstīties. Sākotnēji šis koncepts vērsts uz lielāku noliktavas daļu, bet Igaunijā tas jau kļūst vairāk vērsts uz tirdzniecību, atsevišķos "stock-offices" parādās pat izklaides daļa, piemēram, restorāni. Landaus piebilda, ka Latvijā klienti pagaidām vēl šo konceptu pilnībā nesaprot.
"Viens no galvenajiem kritērijiem šādu ēku izvietojumam ir galvenie transporta ceļi, pa kuriem brauc daudz automašīnu. Svarīga arī apkārtnē attīstīta biznesa infrastruktūra, lai cilvēki uz šo vietu jau brauktu. Tāpat apkārtnē jābūt lielam iedzīvotāju skaitam," sacīja Landaus.
Viņš piebilda, ka Rīgā pagaidām ir divi multifunkcionālie biroji-noliktavas - viens ir Piedrujas ielā, bet otrs būs Ulmaņa gatvē, kur vasarā tiks pabeigta "Mārupe Smart Park" būvniecība.
"Vietējais tirgus mēģina izmēģināt šo konceptu. Piemēram, Rēzeknes ielā "LNK Holding" plāno sešas ēkas, kas būs pirmais Latvijā "stock-offices" parks. Vēl ir sešas vietas, kurās attīstītāji interesējas par zemes iegādi biroja-noliktavas būvniecībai," piebilda Landaus.
