Eksperti: sekmīgai būvniecības atkritumu izmantošanai jāmaina domāšana un prakse visā būvniecības un nojaukšanas procesā
Diskusija “Būvniecības atkritumi Latvijā: spožā statistika un skaudrā realitāte” nozares eksperti un politikas veidotāji vērtēja Latvijas briedumu attiecībā uz aprites ekonomikas principu piemērošanu būvniecības un nojaukšanas atkritumu (turpmāk visi kopā – būvniecības atkritumi) apsaimniekošanā.
Eksperti bija vienisprātis, ka, lai gan oficiālie dati liecina, ka Latvijā tiek otrreizēji izmantoti gandrīz visi būvniecības atkritumi, realitāte ir atšķirīga. Būtiska daļa minēto atkritumu nonāk nelegālās izgāztuvēs vai tos izmanto karjeru aizbēršanai, nevis nonāk atkritumu šķirošanas laukumos un tiek atkārtoti izmantoti. Šī neatbilstība starp statistiku un realitāti rada maldīgu priekšstatu par nozares ilgtspēju. Lai to mainītu, ir jāmaina domāšana un ierastās rīcības visā būvniecības un nojaukšanas procesā.
Trūkst otrreizējās izmantošanas un pārstrādes prakses
Latvijā joprojām nav plaši izplatītas būvniecības atkritumu otrreizējās izmantošanas un pārstrādes prakses, kas kavē ilgtspējīgu būvniecību. Lai to veicinātu, nepieciešams attīstīt izpratni par aprites ekonomikas principiem gan nozarē, gan sabiedrībā, kā arī ieguldīt inovācijās un infrastruktūrā, kas atbalsta materiālu atkārtotu izmantošanu.
SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts uzsvēra, ka uzņēmums aktīvi investē būvniecības atkritumu šķirošanas infrastruktūrā. "Lielākā daļa būvniecības materiālu ir atgūstama. Gandrīz neko no tā, kas ienāk mūsu būvniecības materiālu šķirošanas laukumā, neapglabājam. Mēs varam šķirot, pārstrādāt un atkārtoti izmantot daudz lielāku būvniecības atkritumu apjomu, tomēr zinām, ka līdz mums nonāk tikai neliela daļa no tiem," viņš atzina. Tuvākajā laikā uzņēmums plāno piedāvāt arī putuplasta un logu rāmju šķirošanu, nodrošinot to atkārtotu izmantošanu.
Savukārt Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs norādīja, ka problēma pastāv jau ilgu laiku: "Ļoti bieži, iedurot lāpstu zemē, atduramies pret būvgružiem, kas, visticamāk, ir noglabāti nešķiroti un bez atbilstošiem dokumentiem."
Nepieciešams efektīvāks regulējums
Foto: Publicitātes foto
Lai veicinātu pārmaiņas, nepieciešams skaidrāks normatīvais regulējums, kas noteiktu visu būvniecības procesā iesaistīto pušu – tostarp pasūtītāju – atbildību par atkritumu apsaimniekošanu un resursu atkārtotu izmantošanu. Diskusijas dalībnieki norādīja, ka Latvijas būvnormatīvi pašlaik nesniedz skaidras vadlīnijas attiecībā uz otrreizējo būvmateriālu izmantošanu. Rezultātā būvniecības uzņēmumiem trūkst motivācijas izmantot pārstrādātus resursus, bet valsts iestādēm – mehānismu šo procesu uzraudzībai un veicināšanai.
Lai situāciju uzlabotu, nepieciešams pilnveidot normatīvos aktus, kas veicina aprites ekonomikas principu ieviešanu būvniecībā, atvieglot otrreizējo būvmateriālu sertifikācijas procedūras, lai uzņēmumiem būtu vieglāk tos iekļaut būvniecības procesos, kā arī nodrošināt papildu nodokļu atvieglojumus un finansiālos stimulus uzņēmumiem, kas izmanto ilgtspējīgus un pārstrādātus materiālus.
Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs izpilddirektore Monta Berga norādīja, ka pašlaik būvniecības materiāli, kas varētu tikt izmantoti atkārtoti, tiek klasificēti kā atkritumi, kas padara to turpmāku izmantošanu birokrātiski un finansiāli sarežģīta. "Tiklīdz veic ceļu remontu, visi “izkustinātie” materiāli vairs nav būvmateriāli – tie automātiski kļūst par atkritumiem. To izmantošana citā kadastra adresē ir ļoti sarežģīta," viņa skaidroja. "Ceļu būvniecībā ir milzīgs potenciāls izmantot pārstrādātus būvmateriālus, taču normatīvie ierobežojumi un birokrātija šo iespēju kavē."
Uz līdzīgu problēmu norādīja SIA "SCHWENK Latvija" valdes loceklis Jegors Golubevs: “Šobrīd tiesiskais regulējums liedz mums piederošajās transportbetona ražotnēs un piederošajos minerālmateriālu karjeros mūsu pašu saražotā transportbetona atlikumus pārstrādāt otrreizējos minerālmateriālos.”
Ciešāk jāsadarbojas un jāveicina izpratne
Foto: Publicitātes foto
Ilgtspējīgas būvniecības attīstībai nepieciešama ciešāka sadarbība starp būvniekiem, materiālu ražotājiem, atkritumu apsaimniekotājiem un pašvaldībām. Pašvaldībām būtu aktīvāk jāiesaistās infrastruktūras attīstībā, kas veicina būvniecības atkritumu šķirošanu un pārstrādi. Tāpat jāstiprina publiskā un privātā sektora sadarbība.
Ilgtspējīgas būvniecības principu ieviešanā būtiska loma ir sabiedrības un nozares profesionāļu izglītošanai. Būvniekiem, arhitektiem, inženieriem, iepirkumu dokumentācijas rakstītājiem ir nepieciešamas apmācības par ilgtspējīgas būvniecības principiem un materiālu atkārtotu izmantošanu.
Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāres vietniece Rudīte Vesere uzsvēra, ka ilgtspējas principiem būvniecībā jābūt klātesošiem visā procesā: "Ir nedaudz jāizkāpj no komforta zonas, nevis jāmēģina no būvgružiem iespējami ātrāk atbrīvoties. Ir jāpadomā, kā tos pārstrādāt vai atkārtoti izmantot. Ne visi materiāli ir jāpārstrādā – daļu var izmantot atkārtoti kā būvmateriālu vai dekoratīvos elementus.”
Arī plašākai sabiedrībai ir jāapzinās, ka, izmantojot apšaubāmas reputācijas uzņēmumus būvgružu savākšanai, pastāv risks, ka tie tiks nelegāli apglabāti un līdz šķirošanas laukumam nenonāks.
“Diskusijas mērķi – informēt un izglītot plašāku sabiedrību par būvniecības atkritumu problemātiku, aicināt apzināties katra sabiedrības locekļa atbildību, veicināt caurspīdīgu sadarbību starp privāto un publisko sektoru, publiski apņemties veikt konkrētus uzlabojumus – tika sasniegti, tagad jāķeras pie darba un pēc laika varēsim izvērtēt sasniegto,” vērtē diskusijas iniciatore Evita Goša.
