Eksperts domā, ka sabiedrības viedokli par kontrolēto dedzināšanu būs sarežģīti mainīt
Sabiedrības viedokli par kontrolētās dedzināšanas labvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu būs sarežģīti mainīt, uzskata Pasaules Dabas fonda (PDF) Latvijā direktors Jānis Rozītis.
"Tas nav vienkāršs un ātrs uzdevums, jo šeit vienuviet ir gan zināšanu, gan attieksmes jautājumi," aģentūrai LETA skaidroja Rozītis. Lai tas sekmētos, dabas daudzveidības jautājumi ir jāiekļauj izglītības programmās dažādām vecuma grupām. Nozīmīga esot arī ekoloģijas jautājumu plašāka integrācija dabas resursu pārvaldības jauno speciālistu sagatavošanas posmā.
Zināšanas gan nereti neesot izšķirošais jautājums, uzskata Rozītis. Viņaprāt, sarežģītāka un daudz lēnāka ir attieksmes maiņa gan profesionāļu vidē, gan sabiedrībā kopumā. Tā nereti ir lielāka problēma Latvijas gadījumā.
Jautāts, kāpēc zinātnieki un eksperti pauduši noraidošu attieksmi pret kontrolēto dedzināšanu, Rozītis pieļāva, ka zinātniekiem, kuri šo pieeju neatbalsta, līdz šim nav bijusi iespēja iedziļināties konkrētā projekta plānotajās darbībās, atziņās un praksē citās valstīs vai arī savā ikdienā viņiem nav tiešas saistības ar meža ekoloģijas jautājumiem.
Patlaban diskusijas vairs nav par kontrolētās dedzināšanas projektu Gaujas Nacionālajā parkā (GNP). Šī diskusija ir kļuvusi plašāka - kā uzturēt vai atjaunot bioloģisko daudzveidību dabiskā vidē. Un šajā gadījumā ir divas iespējas - vai nu tiek īstenota klasiskā, nu jau vēsturiskā, pieeja ar "nekā nedarīšanu", vai arī nepieciešamības gadījumā konkrētā mežā, meža masīvā tiek modelētas attiecīgas dabas norises, procesi un tie atdarināti arī praksē.
"Lielāko daļu gan Latvijas, gan citu valstu meža ekologu māc bažas, ka "nekā nedarīšanas" pieeja ne visos mežos no bioloģiskās daudzveidības uzturēšanas viedokļa ir labākā prakse, un nereti ir nepieciešams atdarināt dabiskos traucējumus vai mēģināt atgriezt dabisko meža veidolu, tādējādi attīstot sugām labvēlīgus nosacījumus dzīves telpai," pauž PDS direktors.
Jau ziņots, ka sabiedrības iebildumu dēļ šogad kontrolētā zemsedzes dedzināšana GNP teritorijā tomēr nenotiks, aģentūru LETA informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Jakovļeva.
Šāds lēmums pieņemts tādēļ, ka sabiedrība paudusi neizpratni un satraukumu par šo aktivitāti. Tāpēc kontrolētā zemsedzes dedzināšana varētu notikt tikai pēc tam, kad sabiedrība būs izglītota par šādu aktivitāti un tai būs panākts lielāks iedzīvotāju atbalsts.
Kā ziņots, veicot mežu kontrolētu dedzināšanu GNP teritorijā, DAP bija iecerējusi uzlabot dabas daudzveidību aizsargājamajā teritorijā, taču pret šādu rīcību iebilst iedzīvotāji, kuriem izdevies savākt aptuveni 800 domubiedru parakstu.
DAP organizēja divas sanāksmes iedzīvotājiem, kuriem skaidroja projekta mērķi un ieguvumus, kā arī kliedēja viņu satraukumu par projekta negatīvo ietekmi. Tomēr atbalstu šai iecerei neizdevās panākt.
Projektā "Meža biotopu atjaunošana Gaujas Nacionālajā parkā" dedzināšanai paredzētā teritorija ir cilvēku veidots, skrajš priežu mežs ar līdzīga vecuma un auguma kokiem, kur zemi klāj sūnas un mētras. Kā skaidroja meža ekoloģijas speciālists Viesturs Lārmanis, šāda meža struktūra nav dabiska un, lai šī vide spētu funkcionēt pilnvērtīgi, to nepieciešams "uzlabot". Dedzinot mežu, tiktu radīta daudzveidīgāka vide - mirusi un degusi koksne kļūtu par mājvietu daudzām kukaiņu sugām, kas savukārt kā barība pievilinātu putnus.
Rīga, 31.aug., LETA.
Foto: Evija Trifanova / LETA
