Eksperts: Studentu tipa mitekļu attīstīšanai Latvijā varētu būt perspektīva
Investora un projektu attīstītāja NCH pieredze, realizējot studentu mitekļu ("student housing") projektus ārvalstīs, liek secināt, ka arī Latvijā un, pirmkārt, Rīgā studentu tipa (13-25 kvadrātmetru platībā) dzīvokļu projekti varētu būt ļoti perspektīvs ieguldījumu veids, sasniedzot 8-12% investīciju atdevi, uzskata NCH vecākais viceprezidents Kārlis Cerbulis.
NCH grupas uzņēmums "Nordic House" ražotnē Latvijā ražo koka moduļus ēkām, kuri tiek nogādāti Anglijā, un no tiem NCH būvē studentu mitekļus, kuri pieder uzņēmumam un kurus apsaimnieko sadarbībā ar lielāko operatoru Lielbritānijā - kompāniju CRM.
NCH šos ieguldījumus Lielbritānijā sāka pirms trim gadiem, kad 2013.gadā Plimutā studentiem tika uzbūvēts sešu stāvu nams ar 89 istabiņām gandrīz 3000 kvadrātmetru kopējā platībā. Liverpūlē ir tapušas gandrīz 400 istabiņas vairāk nekā 7000 kvadrātmetru kopplatībā. NCH kopā četros "student housing" projektos izveidojis 550 istabiņas, bet jaunākajā projektā, kas top Belfāstā, ir paredzēta 14 stāvu ēka ar vairāk nekā 700 studentu istabiņām.
"Šī tipa mājokļu tirgus straujai izaugsmei ir vairāki iemesli. Pirmais - 19% no visiem studentiem Anglijā ir tieši ārvalstu studenti, un šī proporcija ik gadu strauji palielinās. Piemēram, mūsu Liverpūles projektā, kur uzreiz bija 100% piepildījums, teju visi - 95% - no īrniekiem bija studenti no Ķīnas. Arī vietējie Anglijas studenti izmanto "student housing" pakalpojumus, bet tomēr ārvalstnieki nodrošina pamatbāzi un ir maksātspējīgāki nekā vietējie," stāsta eksperts.
Kā vēl vienu iemeslu šī segmenta attīstībai Anglijā Cerbulis min to, ka tur katastrofāli trūkst brīvu dzīvojamo platību, tādēļ šie mitekļi atrisina izmitināšanas problēmu.
"Latvijas gadījumā noteikti būtisks ir pirmais apstāklis - ārvalstu studentu skaita pieaugums, bet šis, otrais, apstāklis nebūs aktuāls, jo pie mums iedzīvotāju skaits sarūk un netrūkst izīrējamās platības. Tomēr pie mums trūkst kvalitatīvas, ekonomiska izmēra, modernas, civilizētas dzīvojamās platības, tāpēc paredzu, ka šādiem projektiem Latvijā un īpaši Rīgā noteikti būs laba perspektīva, kas turklāt var nest 8-12% ieguldījumu atdevi," domā Cerbulis.
Viņš skaidro, ka arvien biežāk ļaudis īrēšanai izvēlas nelielus, ekonomiskus dzīvoklīšus ar kopīgām koplietošanas telpām. "Private Rental Sector" (PRS) mitekļus labprāt izvēlas cilvēki pusmūžā, šķirteņi, jaunie profesionāļi, kuriem nevajag lielu dzīvojamo platību. "Domāju, ka arī Latvijā būtu pietiekoši liels pieprasījums pēc šādiem mitekļiem, kuros varētu mitināties gan studenti, gan citi, jo redzam, ka tirgū trūkst šāda piedāvājuma. Jau pašlaik daudzu Rīgas centra nama īpašniekus ir izglābuši ārvalstu studenti, kas ir gatavi vairāki kopā īrēt istabas," skaidro Cerbulis.
Eksperts tiem Latvijas projektu attīstītājiem un investoriem, kuri apsver iespēju ienākt šajā īpašumu sektorā, iesaka sākt ar nelieliem projektiem un pamazām audzēt apjomu. "Šis tirgus noteikti ir perspektīvs. Rīgā un Latvijā vajag šādus projektus, tie mūsu tirgus situācijā varbūt nesauksies un nebūs klasisks "student housing", bet to var izmantot arī jaunie profesionāļi un citi, kuriem trūkst kvalitatīvu, nelielu, ekonomisku mitekļu," piebilst Cerbulis.
Tiesa, uzņēmums NCH pagaidām Latvijā negrasās attīstīt šo segmentu, jo, kā skaidro Cerbulis, lai gan uzņēmuma rīcībā ir brīvi zemesgabali, tie diemžēl nav tajās vietās, kuras būtu perspektīvas šim segmentam.
Cerbulis piebilst, ka pēdējās desmitgades laikā studentu mitekļu ("student housing") tirgus kļuvis par vadošo investīciju sektoru, piesaistot nopietnu interesi no investoriem, attīstītajiem un privātajiem operatoriem.
Kopš 2000.gada studentu skaits globāli ir audzis no 98 miljoniem līdz 165 miljoniem studentu, bet 2025.gadā tas sasniegs jau 263 miljonus. Vislielākā interese par studijām ārvalstīs ir no Āzijā dzīvojošajiem: puse no starptautiskajiem studentiem OECD valstīs nāk no Āzijas (52%), tad seko Eiropas (23%) un Āfrikas (12%) studenti.
Eiropa un Ziemeļamerika vēsturiski piesaistījusi lielāko daļu starptautisko studentu (75%), populāras ir angliski runājošās zemes kā ASV, Lielbritānija, Austrālija. Tad seko Vācija un Francija. "Student housing" pārspēj citus komercīpašumu sektorus ASV un Lielbritānijā, tur sniedzot 11-15% ienākumu atdevi. Investīcijas nāk no ieguldījumu fondiem, valsts ieguldījumu un pensiju fondiem.
Cerbulis arī norāda, ka kopš 2006./2007.mācību gada pašmāju studentu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā ceturtdaļu un ap 2020.gadu tiek prognozēti vien 70 000 vietējo studentu (ap 2000.gadu Latvijā studēja gandrīz uz pusi vairāk - 130 000). Savukārt ārvalstu studentu skaits Latvijā strauji aug gadu no gada, un viens no iemesliem ir daudz izdevīgāka studiju maksa un uzturēšanās izdevumi, kas radījis dzīvojamās platības deficītu. Aptuveni 50% no visiem ārvalstu studentiem ir trešo valstu pilsoņi.
Cerbulis informē, ka vidēji katrs ārvalstu students valstij ienes 5000 eiro gadā (tikai uzturēšanās izdevumiem gatavi izlietot 730-1380 eiro, salīdzinājumam - vietējais students līdzīgos izdevumos gatavs izdot 276 eiro), kas, ņemot vērā ārvalstu studentu skaitu, piemēram, 2012./2013.akadēmiskajā mācību gadā, bija ap 17,1 miljona eiro papildinājums valsts budžetam.
LETA
2016.gada 21.novembrī
