Ekspertu prognozes: ko sagaidīt no mājokļu tirgus 2026. gadā

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas nekustamo īpašumu tirgus piedzīvojis vairāk pārbaudījumu nekā iepriekšējās desmitgadēs kopā – Covid-19, strauju inflācijas un Euribor likmju kāpumu, ģeopolitisko satricinājumu radītu nenoteiktību un būvniecības izmaksu lēcienu. Toties situāciju aizvadītajā gadā, runājot meteorologu vārdiem, varētu dēvēt par atkusni, ko raksturo jauno projektu būvniecības tempa pieaugums un augoša pircēju interese par mājokļu iegādi gan jaunajos projektos, gan otrreizējā tirgū. Vai atkusnis turpināsies arī 2026. gadā? Eksperti atbildes meklēja mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” rīkotajā diskusijā.

Īpaši sarosījušies pirmā mājokļa pircēji

Salīdzinot situāciju nekustamo īpašumu tirgū ar iepriekšējos gados pieredzēto, vadošais mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” šogad novērojis vairākas pozitīvas tendences: samazinājās Euribor procentu likme un beidzās kompensācijas procentu maksājumiem, kas mazināja vēlmi nogaidīt ar dzīvokļa iegādi.

“Pircēji sāka justies drošāk, kas atspoguļojās arī tirgus rādītājos. Vajadzība pēc jauniem mājokļiem nekur nebija pazudusi arī tad, kad tirgū valdīja zināma pauze, taču ieilgušo piesardzības jeb nogaidīšanas periodu, kas raksturoja 2023. un 2024. gadu, šogad nomainīja veselīga tirgus aktivitāte. Pircēji joprojām saglabā apdomīgumu, bet vairs necenšas masveidā atlikt lēmumus – it īpaši domājot par pirmā mājokļa iegādi. Tieši šajā primārā mājokļa segmentā, kurā pircēji iegādājas pirmo vai vienīgo īpašumu, ir vērojama vislielākā kustība,” stāsta “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Viņš uzsver, ka pieprasījums pēc jauniem, energoefektīviem, kvalitatīviem mājokļiem aug, jo arvien vairāk iedzīvotāju dod priekšroku ilgtermiņa ieguvumiem, zinot, ka zemas mājokļa ekspluatācijas izmaksas ilgtermiņā kompensēs šķietami augstākās sākotnējās izmaksas. Paredzams, ka šāda tendence saglabāsies arī nākamgad un kļūs vēl izteiktāka.

Izmaiņas šogad piedzīvojis arī īres tirgus – dzīvokļa īre vairs netiek uztverta kā pagaidu risinājums, bet gan ir kļuvis par sava veida stratēģisku pieturpunktu pirms mājokļa iegādes.

2025. gadā pircēji arvien vairāk interesējās par mājokļiem Rīgas apkaimēs, kuras spēj piedāvāt attīstītu infrastruktūru, zaļās zonas un ērtu piekļuvi sabiedriskajam transportam, – Teikā, Purvciemā, Dreiliņos, Āgenskalnā. Mareks Kļaviņš prognozē, ka interese par mājokļiem tālākos rajonos un piepilsētās turpinās augt, jo šajās apkaimēs ir pieejamākas cenas, kas joprojām ļauj saglabāt augstu dzīves kvalitāti. Tomēr cenu pieaugums būs mērenāks nekā centrālās Rīgas rajonos.

Kopumā 2026. gadā var sagaidīt stabilu, bet mērenu cenu kāpumu, jo, augot pirktspējai, augs arī pieprasījums pēc kvalitatīviem un energoefektīviem mājokļiem. Tas gan, visticamāk, nenozīmē strauju cenu lēcienu.

Cenu kritumu gaidīt nav vērts

“Colliers” tirgus analītiķe Agija Vērdiņa stāsta: “2023. gadā pieprasījums pēc jauniem mājokļiem samazinājās uz pusi, tāpēc pagājušogad tirgū bija pieejams rekordliels skaits pabeigtu dzīvokļu. Tomēr daudzi turpināja gaidīt cenu pazemināšanos, bet es teiktu, ka tam nav pamata, turklāt arī īpašie piedāvājumi, ko attīstītāji piedāvāja, lai veicinātu pārdošanu, vairs nebūs pieejami, tirgum atdzīvojoties. Un mēs jau to redzam – pavasarī tirgus aktivitāte atgriezās, un cenas sāka kāpt. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu kāpums ir minimāls – 5%, bet, piemēram, pret 2022. gadu cenas augušas par vairāk nekā 30%, jo pa šiem gadiem ir palielinājušās būvniecības izmaksas. Pat projektiem, kas pašlaik ir būvniecības stadijā, cenas ir jau par 100–200 eiro kvadrātmetrā lielākas nekā pabeigtajiem mājokļiem.”

Viņa norāda, ka joprojām vispieprasītākie ir mājokļi pilsētās, mājas laukos tiek pirktas galvenokārt kā otrais īpašums. Mainās arī tendence iegādāties mājokli Pierīgā, jo tie iedzīvotāji, kuri pirms dažiem gadiem iegādājās mājas piepilsētās, nu ir nonākuši situācijā, kurā viņu pusaudžu vecuma bērni patstāvīgi nekur nevar nokļūt ierobežotas sabiedriskā transporta pieejamības dēļ. Tāpēc arvien biežāk cilvēki atsakās no idejas par “vienīgo mājokli uz visu mūžu” un ir gatavi mainīt mājvietu vairākas reizes dzīvē, pielāgojoties apstākļiem.

Arvien pieprasītāki kļūst mājokļi, kas sniedz augstu kvalitāti un ilgtspējīgus risinājumus, tāpēc galvenokārt cenu pieaugumu piedzīvo jaunie projekti, atspoguļojot gan pieprasījumu, gan augošās būvniecības izmaksas. Arī sērijveida dzīvokļu cenas šogad ir palielinājušās, tiesa, – nedaudz, salīdzinot ar mājokļiem jaunajos projektos. Lielākais pieprasījums ir pēc atjaunotiem sērijveida dzīvokļiem, kas spēj nodrošināt uzlabotu energoefektivitāti.

Savukārt īres cenas ir augušas vēl straujāk nekā jaunu mājokļu iegādes cenas – pat par 10%. Agija Vērdiņa skaidro: “Ļoti liela īres tirgus spēlētāju daļa ir privātie izīrētāji, līdz ar to īres cenas ir bijušas tieši saistītas ar Euribor likmes pieaugumu. Kopumā jāteic, ka īres tirgus kļūst kvalitatīvāks, jo mainās paaudzes un paradumi, un cilvēki arvien vairāk novērtē elastību, ko sniedz īre.”

Gaidīšana var maksāt dārgāk

Ja iepriekšējā burbulī daudzi nekustamo īpašumu pirka pirkšanas pēc, šobrīd pircēji daudz rūpīgāk izvērtē, kāpēc iegādājas jaunu mājokli. Lai gan 2025. gadā inflācija turpināja augt, ekonomiskā situācija stabilizējās, un iekšzemes kopprodukts piedzīvoja izaugsmi. Arī iedzīvotāju reālās algas palielinājās, kas pat inflācijas apstākļos palielināja pirktspēju. Prognozējams, ka 2026. gadā Latvijas ekonomika turpinās pozitīvu izaugsmi ar nelielu IKP pieaugumu, un arī inflācija, kas tik ļoti nogurdinājusi Latvijas iedzīvotājus, būs neliela.

“Primārais nekustamā īpašuma tirgus veicinātājs bija kredītprocentu likmes samazinājums, un interese par kredītiem bija jūtama jau gada sākumā, it sevišķi uzņemot apgriezienus trešajā ceturksnī. Domāju, ka šo inerci jutīsim arī 2026. gadā. Tāpat var teikt, ka kara ietekme ir mazliet mazinājusies, kaut arī ģeopolitiskā komponente joprojām ietekmēs iedzīvotāju lēmumus. Vidējā kredīta apjoms salīdzinājumā ar pagājušo gadu bija aptuveni par 10 000 eiro lielāks, kaut arī joprojām relatīvi mazs – ap 95 000 eiro, bet tas parāda, ka cilvēki fokusējas uz otrreizējo tirgu un viņu lēmumos vēl arvien dominē piesardzība,” saka SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Viņš uzsver – zemu Euribor likmju ietekmē hipotekārie kredīti var šķist pievilcīgāki, bet ir svarīgi kritiski izvērtēt, vai cilvēks spēs segt aizņēmuma ikmēneša izmaksas ilgtermiņā arī tad, ja situācija atkal mainīsies. No ekonomikas skatpunkta paredzams, ka 2026. gads mājokļu tirgū būs stabilitātes un izaugsmes gads. Pieaugošā pieprasījuma dēļ gan jaunajos, gan sērijveida projektos gaidāms mērens cenu pieaugums, savukārt lielāka ekonomiskā stabilitāte, zemākas Euribor likmes un plašāka hipotekāro kredītu pieejamība mājokļu iegādi padarīs pircējiem pieejamāku. Tomēr jāņem vērā, ka gaidīt īsto mirkli var izrādīties dārgāk, nekā pirkt tagad, brīdina Dainis Gašpuitis: “Nekustamā īpašuma iegāde nekad nebūs lēts prieks. Ja izvēlaties iegādāties mājokli, pārliecinieties, ka tas atbilst jūsu ilgtermiņa plāniem, ne tikai īstermiņa vēlmēm.”

Kopumā eksperti paredz, ka atkusnis mājokļu tirgū turpināsies, lielas vētras nav gaidāmas, taču prognozes tiek izdarītas, balstoties uz šobrīd pieejamajiem datiem, un situācija jebkurā brīdī var mainīties. Svarīga ietekme uz mājokļu pieejamību būs būvniecības izmaksām, kā arī dažādu lielu valstiska mēroga būvprojektu īstenošanai un ar to saistītajai konkurencei par resursiem. Jārēķinās, ka pirkt dzīvokli būvniecības stadijā var būt izdevīgāk nekā gaidīt, kad māja tiks pabeigta. Zemes gabalu iecienītajās apkaimēs ir arvien mazāk, un, lieki gaidot, var nākties izvēlēties to, kas citiem palicis pāri, vai arī pārcelties uz jaunattīstības rajoniem. Tāpēc pats galvenais ir apzināties savas vajadzības un tad ar pārdevēja un bankas atbalstu saprast, kā tās salāgot ar iespējām.

Pilnu diskusiju var skatīties šeit: https://www.facebook.com/BonavaLatvija/videos/1511922897306954