Elektriskās strāvas bīstamība
Noteicošie faktori, kas iespaido un nosaka elektriskās strāvas atstātās sekas uz cilvēka organismu: 1) strāvas stiprums, 2) ķermeņa pretestība, 3) spriegums, 4) strāvas frekvence, 5) elektriskā kontakta ilgums, 6) strāvas ceļš cilvēka ķermenī, 7) cilvēka fizioloģiskā stāvokļa īpatnības. Strāvas stipruma iespaids uz elektrotraumas sekām Pie elektrotraumām galvenais iedarbojošais faktors ir elektriskā strāva, kas izplūst caur cietušā ķermeni. Negatīvā strāvas iedarbība palielinās, attiecīgi pieaugot strāvas stiprumam. Atkarībā no strāvas stipruma, kas izplūst caur cietušā ķermeni, bīstamība iedalās: * sajūtamības strāva (maiņstrāva 0,5-1,5 mA; līdzstrāva 5-7 mA ). Tā ir mazākā sajūtamā elektriskā strāva, kas plūst caur cilvēka ķermeni laika periodā, kas pārsniedz 30 sekundes, izraisa jūtamus kairinājumus. Strāvas lielumu, kas ir vismazākais pēc jūtamības, sauc par sajūtamības sliekšņstrāvu; * satverošā strāva (maiņstrāva 10-15 mA; līdzstrāva 50-80 mA ). Strāvas palielināšanās virs sajūtamības sliekšņstrāvas vērtības pie iedarbības ilguma no 1 līdz 30 sekundēm izsauc cilvēka organismā krampjus un nepatīkamas sajūtas, kas palielinās, pieaugot elektriskajai strāvai. Strāvas lielumu, kas, plūstot caur cilvēka ķermeni, izraisa nenosakāmas iedarbības krampjus, kad vairs nav iespējama satvertās strāvu vadošās daļas patvarīga atbrīvošana, sauc par satverošo strāvu, bet vismazāko tās vērtību - par satverošo sliekšņstrāvu; * strāva, kas pārsniedz satverošo sliekšņstrāvu (25-50 mA). Šādas strāvas vērtības pastiprina muskuļu krampjveida saraušanos un sāpju palielināšanos un izplatīšanos pa visu ķermeni; * nāvējošā jeb fibrilācijas strāva (maiņstrāva 100 mA un vairāk; līdzstrāva 300 mA un vairāk) . Šādu strāvas lielumu, kas pēc iedarbības ilguma 0,5-3 sekundēm izplūst caur cilvēka ķermeni un izraisa sirds fibrilāciju, sauc par nāvējošo jeb fibrilācijas strāvu, bet mazāko tās vērtību - par nāvējošo jeb fibrilācijas sliekšņstrāvu; * strāva, kas lielāka par 5 A. Pie šādām strāvas vērtībām parasti notiek nekavējoša sirds apstāšanās. Pēc īslaicīgas šādas strāvas iedarbības sirdsdarbība parasti atjaunojas. Ja strāvas iedarbība ir ilgstoša, tad tiek traucēta arī elpošana, kuru var atjaunot, tikai nekavējoties veicot mākslīgo elpināšanu Cilvēka ķermeņa elektriskā pretestība Elektriskās strāvas iedarbības sekas ir ļoti atkarīgas no cilvēka ķermeņa pretestības. Lielā karstumā, telpā ar strāvu vadošiem putekļiem vai tvaikiem cilvēka ķermeņa pretestība strauji samazinās. Kopējā cilvēka ķermeņa pretestība ir atkarīga no ādas virsējās kārtiņas biezuma. Pretestība samazinās, ja āda ir ievainota, netīra, mitra vai sviedraina. Ilgstoša strāvas iedarbība strauji samazina cilvēka ķermeņa pretestību. Cilvēka organisma pretestība samazinās par 25 %, ja maiņstrāvas ( virs 6 mA) iedarbība ir ilgāka par 30 sekundēm. Ja strāvas iedarbība sasniedz 90 sekundes, tad cilvēka ķermeņa pretestība samazinās pat par 70 %. Jo ilgāk strāva plūst caur ķermeni, jo tā pretestība samazinās un sekas ir smagākas. Palielinās strāvas iedarbības sekas uz visu organismu. Rodas reāla iespēja, ka strāvas plūšanas laiks sakrīt ar visvājāko sirds kardiocikla periodu, kas var izraisīt sirds fibrilāciju vai sirds apstāšanos. Līdzstrāvas bioloģiskā iedarbība uz cilvēka organismu ir daudz mazāka nekā maiņstrāvai (aptuveni 4-5 reizes), ja spriegums nepārsniedz 500 voltus. Cilvēka kopējā elektriskā pretestība veidojas no vairākiem pretestības elementiem: * kontakta pretestība - ir atkarīga no materiāliem, kas sedz kontaktam pakļautās ķermeņa daļas (cimdi, drēbes). Tieša kontakta gadījumā ar cilvēka ādu šī pretestības vērtība ir vienāda ar nulli; * cilvēka ķermeņa pretestība ir atkarīga no paša cilvēka veselības stāvokļa un no ādas stāvokļa (sausa, mitra, slapja vai atrodas zem ūdens). Sausai ādai pie 220 voltu sprieguma pretestība ir aptuveni 20000 omi, slapjai ādai - 7000 omi. Spriegums Spriegums ir potenciālu starpība starp diviem elektriskās ķēdes posmiem. Kontakta jeb pieskarspriegums ir spriegums, kura iedarbībai ir pakļautas divas dažādas cilvēka ķermeņa daļas. Tas ir spriegums, kura iedarbībai reāli tiek pakļauts cilvēka ķermenis. Drošs spriegums ir spriegums, kam cilvēka ķermenis var tikt pakļauts neierobežoti ilgi, neradot draudus cilvēka organismam - sausā vidē tas ir 50 volti, mitrā vai slapjā vidē- 24 volti, zemūdens vidē- 12 volti. Strāvas veids un frekvence Maiņstrāva. Jo maiņstrāvas frekvence ir lielāka par 50 Hz, jo elektrotraumas sekas ir mazākas. Līdzstrāva. Apmēram 4-5 reizes drošāka par maiņstrāvu ar frekveci līdz 50 Hz. Šis nosacījums ir spēkā tikai līdz 500 voltu spriegumam. Paaugstinoties līdzspriegumam, strāvas iedarbība kļūst bīstamāka par maiņstrāvas ar 50 Hz frekvenci iedarbību. Strāvas plūšanas ceļš caur ķermeni Praktiski un ar eksperimentu palīdzību ir noskaidrots, ka ļoti lielu lomu elektrotraumu seku smagumā nosaka strāvas plūšanas ceļš. Ja strāvas plūšanas ceļā atrodas dzīvībai svarīgi orgāni, tad elektrotraumas sekas ir ļoti bīstamas (sirds, plaušas, galva, mugurkaula smadzenes). Pilnīgi veseli cilvēki ir daudz izturīgāki nekā slimi cilvēki. Tāpēc strādājot elektroietaisēs, obligāti jāiziet medicīniskā apskate. {ABC_NEXT_ARTICLE ID=padomi_tiem_kas_ievelk_elektribu TEXT=[Padomi tiem, kas saviem spēkiem ievelk vai labo elektrību!]} (No LATVENERGO instruktāžas darba aizsardzības jautājumos) Foto: no publicitātes Citi ieteikumi mājas elektroapgādei šeit!
