Elektroapgādes apskats: 2025. gada janvāris-marts
AS "Sadales tīkls" sagatavojis elektroapgādes apskatu par 2025. gada pirmo ceturksni (janvāris-marts).
Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs: "2025. gada pirmais ceturksnis iesākās ar ziemai neraksturīgi siltu laiku, kas atstāja negatīvu ietekmi uz elektroenerģijas patēriņu. Tomēr kopējais patēriņš bijis līdzvērtīgs pērnā gada pirmajiem trijiem mēnešiem – tas ir rādītājs tam, ka situācija ar elektrifikāciju Latvijā pakāpeniski uzlabojas. Joprojām turpinās saules ģenerācijas attīstība – marta izskaņā tā sadales sistēmā sasniedza jau 700 megavatu (MW). Šī gada pirmajos trīs mēnešos sadales sistēmā no saules saražotas un kopējā tīklā nodotas teju 70 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā šai pašā periodā gadu iepriekš. Nemainīgi aktuāls ir jautājums par saules enerģijas sezonalitāti, jo saules paneļi elektrību ražos tikai dienā un tam piemērotos saulainos laikapstākļos. To apzinoties, ir apstiprināti nozares ierosināti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas līdz 30. aprīlim atjaunīgās ģenerācijas projektu attīstītājiem sniedz iespēju atteikties no elektrostacijas attīstības projekta ieceres, saņemot atpakaļ maksu par sistēmas jaudas rezervēšanu. Lai augtu ne tikai ģenerācijas jaudas, bet arī elektroenerģijas patēriņš, ir būtiski nodrošināt konkurētspējīgu sadales pakalpojumu – no pieslēguma izveides līdz piegādes nosacījumiem. Jau kopš pērnā gada maija "Sadales tīkls" 50 % apjomā līdzfinansē ikviena jauna elektroenerģijas pieslēguma izbūvi, un tas mums ļauj nodrošināt faktiski izdevīgākos nosacījumus uzņēmējiem un investoriem Baltijas reģionā. Esam apkopojuši sadales pakalpojuma izmaksas (pieslēguma izbūve un sadales pakalpojuma maksa piecu gadu periodā) lieliem, energoietilpīgiem ražojošiem uzņēmumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – aicinām iepazīties ar šo salīdzinājumu jaunākajā elektroapgādes apskatā! Tāpat aicinām kalendārā rezervēt 9. maiju, jo šajā datumā notiks jau piektais nozares forums "AC/DC Tech", kurā eksperti spriedīs par to, kā veidot drošu elektroapgādi nedrošos laikos. Īpašais viesis – Ukrainas lielākā elektroenerģijas SSO pārstāvis, kurš dalīsies ar skaudro pieredzi, strādājot pilna mēroga karadarbības apstākļos."
Sadalītā elektroenerģija
Foto: AS Sadales tīkls
Būtiskas izmaiņas sadalītās elektroenerģijas apjomā, salīdzinot ar 2024. gada pirmajiem trīs mēnešiem, nav vērojamas.
Kopumā sadalītas 1668 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par aptuveni 0,5 % mazāk nekā šajā pašā periodā pērn. Pozitīva patēriņa dinamika vērojama rūpniecības sektorā (+1,75 %), savukārt lielākais samazinājums – lauksaimniecības sektorā (-6 %). Pārējās lietotāju grupās izmaiņas ir nebūtiskas.
Ģenerācija
2025. gada pirmā ceturkšņa izskaņā sadales sistēmai pieslēgto elektroenerģijas ražotāju skaits pārsniedzis 25 tūkstošus, tajā skaitā saules un vēja ģeneratori, hidroelektrostacijas, dabasgāzes vai biogāzes koģenerācijas stacijas u.c. Visu sadales sistēmai pieslēgto ražotāju kopējā ģenerācijas jauda tuvojas 1 GW, šobrīd sasniedzot teju 980 megavatus (MW). 93 % no ražošanas iekārtām ir mikroģeneratori (ar jaudu līdz 11,1 kW), un tie veido ap 20 % no sadales sistēmai pieslēgtās kopējās ražošanas jaudas.
Pieslēgtā saules ģenerācijas jauda (kumulatīvi)
Foto: AS Sadales tīkls
Saules ģenerācija sadales sistēmā 2024. gada izskaņā sasniedza 660 MW. 2025. gada marta beigās tā ir jau ap 700 MW. Ņemot vērā pieteiktos projektus un to statusus, "Sadales tīkls" prognozē, ka šī gada beigās kopējā saules ģenerācijas jauda varētu sasniegt 900 MW.Jau pagājušajā gadā kopējā elektroenerģijas bilancē būtiskāku lomu ieņēma saules enerģija, un 2025. gadā šī tendence vēl nostiprināsies. Pirmajos trīs mēnešos sadales sistēmā no saules saražotas (un kopējā tīklā nodotas) teju 70 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā iespēts 2024. gada pirmajā ceturksnī.
Foto: AS Sadales tīkls
Grafikā uzskatāmi redzama saules enerģijas sezonalitāte. Līdzīga tendence novērojama arī dienas griezumā, saules ģenerācijai pīķi sasniedzot ap pusdienas laiku. Minēto tendenču ietekmē pīķa stundās var veidoties saražotās enerģijas pārprodukcija, kas elektroenerģijas patērētājiem, biržas tarifa klientiem, var nozīmēt zemu cenu par kilovatstundu (kWh). Jau pagājušajā gadā arvien biežāk (īpaši vasaras mēnešos), varējām novērot, ka elektroenerģijas cena Nord Pool biržā bija ap nulli vai negatīva. Vienlaikus jāņem vērā, ka stundās vai mēnešos, kad saule nespīd, elektroenerģijas cenas var strauji pieaugt. Būtiskas svārstības iespējamas pat vienas dienas ietvaros.
Saules elektrostacijas
Pirmajos trīs gada mēnešos sadales sistēmai pieslēgtas 76 jaunas saules elektrostacijas, to kopējam skaitam tuvojoties 1300, bet kopējais ražošanas jaudai sasniedzot ap 500 MW.
Salīdzinot ar 2022. gadu, kad Latvijā vēl tikai sākās strauja saules ģenerācijas attīstība, ir ievērojami augusi pieslēgto elektrostaciju jauda. 2022. gadā vienas stacijas jauda vidēji bija ap 90 kW, 2023. gadā – 216 kW, 2024. gadā – ap 650 kW, savukārt, šī gada pirmo ceturksni noslēdzot – jau ap 795 kW.Sadales sistēmā topošajām saules elektrostacijām vai hibrīdstacijām (ģenerācija un baterija) rezervētā ražošanas jauda pirmā ceturkšņa izskaņā ir ap 820 MW. Jāatgādina, ka no šī gada 1. līdz 30. aprīlim atjaunīgās ģenerācijas projektu attīstītājiem ir iespēja atteikties no projekta ieceres, saņemot atpakaļ maksu par sistēmas jaudas rezervēšanu. To nosaka grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā.
Mikroģenerācija
Kopējais sadales sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru skaits marta izskaņā sasniedza aptuveni 23,4 tūkstošus, bet to kopējā ražošanas jauda ap 198 MW.
Kopš pagājušā gada aprīļa mikroģeneratoru pieaugums kopumā bijis mērens, vienlaikus, laikapstākļiem kļūstot saulainākiem, martā pieslēgto mikroģeneratoru skaits pieaudzis (izsniegtas 174 pieslēgšanas atļaujas, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā februārī). Arvien biežāk mikroģeneratori tiek uzstādīti komplektā ar uzkrājošo iekārtu jeb bateriju.
Viena mikroģeneratora vidējā ražošanas jauda ir apmēram 8,5 kilovati (kW). Aptuveni 95 % gadījumu mikroģeneratorus uzstādījušas privātpersonas, ap 5 % gadījumos juridiskas personas.
Foto: AS Sadales tīkls
Tirgotāju maiņas dinamika
Foto: AS Sadales tīkls
2025. gada pirmajos mēnešos klienti elektroenerģijas tirgotāju mainījuši 15 647 reižu, kas ir par aptuveni 9 % jeb aptuveni 1600 maiņas gadījumiem mazāk nekā 2024. gada pirmajos trīs mēnešos. Februārī bijusi zemākā tirgotāju maiņas aktivitāte pēdējo gadu laikā. Kopumā vērojama iepriekšējā gada tendence, maiņas gadījumu skaitam samazinoties. Visticamāk, tas ir saistīts ar tirgus situācijas nostabilizēšanos, tai skaitā mazākām elektrības cenas svārstībām tirgū.
Elektroenerģijas tirgus datu platforma STEP
"Sadales tīkla" uzturētā elektroenerģijas tirgus datu platforma STEP nodrošina pilnībā automatizētu datu apmaiņu “vienotā valodā”, būtiski vienkāršojot darījumu apstrādi un sadarbību starp elektroenerģijas tirgus dalībniekiem. Tās infrastruktūra nodrošina plašu un kvalitatīvu datu pieejamību, kas kalpo kā pamats ne tikai operatīvai tirgus darbībai, bet arī ilgtspējīgai analītikai un jaunu pakalpojumu attīstībai. Papildus platforma nodrošina nepieciešamos datus elektroenerģijas tirgotājiem, lai realizētu valsts atbalstu mājsaimniecībām energoresursu izmantošanas kompensēšanas sistēmā EIKIS.
Platformai pašlaik pievienojušies 24 elektroenerģijas tirgotāji, 10 sadales sistēmas operatori, divi agregatori un pārvades sistēmas operators.
Lai nodrošinātu ērtu un drošu piekļuvi STEP platformai, 2025. gada pirmajā ceturksnī tika ieviesta autorizācija ar Smart ID vai e-parakstu. Savukārt šobrīd notiek savlaicīga platformas sagatavošana pārejai uz 15 minūšu tirdzniecības intervālu.
2025. gada pirmajā ceturksnī platformā saņemti aptuveni 5 miljoni tirgus ziņojumu un to skaits arvien pieaug.
Lielas jaudas pieslēgumu izmaksu salīdzinājums starp Baltijas valstīm
Kopš 2024. gada 1. maija "Sadales tīkls" 50 % apjomā līdzfinansē ikviena jauna elektrības pieslēguma izbūvi. Līdz ar šāda principa ieviešanu lieliem, energoietilpīgiem uzņēmumiem (piemēram, mašīnbūves, metālapstrādes, kokapstrādes nozarē) sadales pieslēguma izbūves un sadales pakalpojuma izmaksas piecu gadu periodā kopumā ir zemākās Baltijā, pieņemot, ka pieslēguma projektēšanas, kopējās izbūves un elektroenerģijas izmaksas būtiski neatšķiras. Tas ir būtisks priekšnoteikums investīciju un jaunu uzņēmumu, tajā skaitā ražotņu, piesaistei, tā stiprinot Latvijas konkurētspēju Baltijas reģionā.
Latvijas konkurētspēju šajā jomā nodrošina divi galvenie faktori: konkurētspējīgs sadales tarifs un “Sadales tīkla” 50 % līdzfinansējums jaunu pieslēgumu izbūvei.
Foto: AS Sadales tīkls
Detalizētāki elektroapgādes apskata dati ŠEIT.
