Elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu būvlaukumos turpinās vērtēt līdz 2020.gada pavasarim
Rīga, 15.janv., LETA. Elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu (EDLUS) būvlaukumos turpinās vērtēt līdz 2020.gada pavasarim, otrdien, uzklausot Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, lēma valdība.
Lai izvērtētu sistēmas ieviešanu un īstenošanu būvniecībā, tostarp arī periodu, kad sākt elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas uzkrāto datu nodošanu vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē un izmantošanu nodokļu administrēšanā, Finanšu ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam (VID)) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju (Valsts darba inspekciju) ne vēlāk kā līdz 2020.gada 1.martam paredzēts iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pārbaudēs saistībā ar sistēmas būvniecībā konstatēto, nepieciešamības gadījumā sniedzot priekšlikumus sistēmas pilnveidošanai.
Pēc Finanšu ministrijā vēstītā, elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešana būvlaukumos pērn palielināja nostrādāto stundu skaitu par 1,3%.
Vidēji viens darbinieks 2017.gada piecos mēnešos nostrādāja 642,79 stundas, savukārt 2018.gada piecos mēnešos - 651,09 stundas, kas veido 1,7 papildu stundas mēnesī. Vienlaikus ziņojumā norādīts, ka, neskatoties uz faktu, ka lielākajai daļai būvniecības profesiju darba stundu skaits ir palielinājies, tomēr atsevišķām profesijām darba stundu skaits elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanas periodā ir pat nedaudz samazinājies.
Informatīvais ziņojums sagatavots, pamatojoties uz VID un Valsts darba inspekcijas laikā no 2017.gada 1.oktobra līdz 2018.gada 30.septembrim veiktajām pārbaudēm būvlaukumos.
Novērtējot sistēmas ieviešanas efektivitāti, kopumā secināts, ka lielākā daļa uzņēmumu veiksmīgi tika galā ar pienākumu ieviest elektronisko darba laika uzskaites sistēmu, bet lielākās problēmas sagādāja darba laika reģistrācijas paraduma nostiprināšana nodarbināto vidū, būvuzņēmēju darbinieku apmācība un praktisko iemaņu apguve sistēmas lietošanā, kā arī nepieciešamība pilnveidot uzstādītās sistēmas.
Lai nostiprinātu elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas izmantošanas paradumu būvlaukumā nodarbināto personu vidū, kā arī noskaidrotu, cik veiksmīgi norit sistēmas ieviešana, VID 2017.gadā un 2018.gada deviņos mēnešos 89 būvlaukumos veica 696 nodokļu kontroles pasākumus 517 nodokļu maksātājiem, tostarp pārbaudot 48 galvenos būvdarbu veicējus un 469 apakšuzņēmumus, kā arī aptaujājot 2716 būvdarbos nodarbinātos.
Ministrijā atzina, ka elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanas sākumposmā uzņēmumi bija izvēlējušies iegādāties tirgū piedāvātās sistēmas, nepārliecinoties par tās atbilstību likuma "Par nodokļiem un nodevām" prasībām, tādējādi atsevišķos būvlaukumos uzstādīta sistēma, kas nenodrošina visu likumā noteikto datu reģistrēšanu un/vai izsniegšanu, kas var ietekmēt vienotajai elektroniskās darba laika uzskaites datubāzei nododamo datu korektumu un to pilnvērtīgu izmantošanu nodokļu administrēšanas vajadzībām.
Tāpat uzņēmumiem nācies saskarties ar nepieciešamību pilnveidot elektronisko darba laika uzskaites sistēmu, jo kontroles procesā konstatēts, ka sistēmās programmēti dažādi iestatījumi, kuri pieļāva koriģēt nodarbināto personu uzskaitīto darba laiku, piemēram, pusdienas pārtraukuma automātiskā atskaitīšana vai diennakts ietvaros ierobežojot darbiniekiem uzskaitāmo summāro laiku.
Izvērtējot kontroles pasākumu laikā iegūto un no elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas izstrādātājiem saņemto informāciju, konstatēts, ka atsevišķas sistēmas pieļauj nodarbināto personu manuālu piereģistrēšanu un izreģistrēšanu no būvlaukuma, piemēram, interneta pārlūkā vai mobilās ierīces lietotnē, ko veic sistēmas lietotājs ar attiecīgām lietošanas tiesībām.
Elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas datu analīzes procesā konstatēti nekorektas informācijas reģistrēšanas gadījumi - visbiežāk par nodarbinātās personas darba devēju. Šāda veida neprecizitātes, pēc ministrijā skaidrotā, liedz iespēju kontrolējošām iestādēm operatīvi identificēt būvdarbos iesaistītos apakšuzņēmējus, kuri, iespējams, izvairās no nodokļu nomaksas. Pārbaudēs daudzos gadījumos konstatēts, ka nodarbinātās personas iekļūst būvlaukumā vai to atstāj, izvairoties no faktiski būvlaukumā nostrādātā laika (tostarp virsstundu) reģistrēšanas sistēmā. Turklāt ir konstatēti gadījumi, kad būvlaukumā nodarbinātie apakšuzņēmumu darba ņēmēji sistēmā tiek reģistrēti kā apmeklētāji, un tādējādi nav korektu datu par būvlaukumā nodarbinātajiem.
Ņemot vērā minēto, VID 2019.gadā, turpinot elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanas uzraudzību, kontroles pasākumu laikā vērsīs uzmanību identificētām problēmām saistībā ar sistēmas programmatūrām, kas saistītas ar ievadāmo datu ticamību.
Vērtējot elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas datu ticamību un to izmantošanas iespējas, ziņojumā atzīts, ka uzņēmumiem stingrāk jākontrolē, lai būvlaukumā nodarbinātās personas reģistrētu ierašanos un promiešanu, jānodrošina precīzu datu reģistrēšana un to korekta uzskaite, lai tos varētu pilnvērtīgi izmantot ne tikai kontrolējošās institūcijas, bet arī paši uzņēmēji.
Ziņojumā secināts, ka kopumā sistēmas ieviešanai ir pozitīva tendence, kas ilgtermiņā varētu nodrošināt nozīmīgāku ietekmi ēnu ekonomikas mazināšanā būvniecības nozarē. Elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas un vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes ieviešana ir jauns rīks ar lielu potenciālu, kas jāīsteno, izmantojot kompleksu pasākumu pieeju, gan domājot par sistēmas lietošanas nostiprināšanu būvlaukumos, gan normatīvu pilnveidošanu, kā arī atbildības noteikšanu.
VID ieskatā, izvērtēšanai noteiktais periods (no 2017.gada 1.oktobra līdz 2018.gada 30.septembrim) ir pārāk īss, lai varētu izdarīt visaptverošus secinājumus par sistēmas ieviešanas ietekmi uz nodokļu nomaksas palielināšanos nodarbinātajiem būvniecības jomā, būvniecībā nodarbināto nostrādātā darba laika deklarēšanas palielināšanu un ēnu ekonomikas būvniecības nozarē mazināšanos.
Ņemot vērā sistēmas pārbaudēs konstatētās un identificētās problēmas, secināts, ka joprojām būvniecības nozarē gan galvenajiem būvdarbu veicējiem, gan to pieaicinātajiem apakšuzņēmējiem un nodarbinātajiem ir jāskaidro sistēmas ieviešana, tostarp jānostiprina darba laika reģistrācijas paradums nodarbināto vidū. Savukārt administratīvās atbildības regulējuma ieviešana risinās problēmas, kas saistītas ar normatīvā regulējuma attiecībā uz sistēmas ieviešanu neievērošanu. Tādējādi līdz sistēmas reģistrēto datu izmantošanas sākšanai nodokļu administrēšanā, kā arī administratīvās atbildības regulējuma ieviešanai ir jāturpina sistēmas regulējuma skaidrošanas pasākumi un jānorāda uz kļūdām sistēmas ieviešanā un īstenošanā, secināts informatīvajā ziņojumā.
Lai sasniegtu elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanas mērķus un mazinātu ēnu ekonomiku būvniecībā, VID un Valsts darba inspekcijai ir jāturpina sistēmas ieviešanas uzraudzība, tostarp izvērtējot sistēmas lietošanu, reglamentējošo normatīvo bāzi un tās tālākas pilnveidošanas nepieciešamību, norādīts ziņojumā.
Redzot elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanas pozitīvo ietekmi uz ēnu ekonomikas būvniecības nozarē mazināšanos, lai arī tā pagaidām ir neliela, Finanšu ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz pagarināt vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes ieviešanas termiņu, sākot datu nodošanu no 2019.gada 1.jūlija, kā arī mazināt izmaksu slieksni attiecībā uz būvlaukumiem, kuros ieviešama sistēma, jo tieši mazākajos būvlaukumos ir salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas aktivitāšu. Turklāt arī būvniecības nozare atbalsta šī sliekšņa mazināšanu.
Tāpat ir paredzēts likumā "Par nodokļiem un nodevām" precīzi noteikt, kādu sistēmas datu labošana ir atļauta un kāda ir rīcība sistēmas darbības pārtraukumu gadījumos.
